Nevis gaļas iegūšana, bet būšana pie dabas! Par kolektīvo medību garu 0
MK Mērsrags medību vadītājs Vilnis Veitners par kolektīvajām medībām.
Organizēšana
“Kolektīvās medības ir vairāk tāds kopīgs pasākums – tikšanās ar draugiem un domubiedriem, būšana pie dabas. Tā nav vienkārši gaļas iegūšana. Lai nekas to neizbojātu, ir daudz jāstrādā.Medību sezonas sākumā ir sapulce, kurā tiek sastādīts dzinējmedību grafiks. Piecu medību vadītāju starpā izlozes kārtā tiek noteikts datums, kad katrs vadīs medības. Laika gaitā katram ir izveidojusies vairāk vai mazāk konkrēta iecienīto platību daļa, kur izvēlas mastus. Mednieki, ielūkojoties kalendārā un zinot, kurš vadīs medības, var apmēram rēķināties ar apstākļiem un medību vietu. Pirms medībām izbraukājam mežu, lai saprastu, kur un kādi darbi notiek, kā arī novērtētu dzīvnieku aktivitāti, apsekotu pārejas.
Klubā ir arī vecākais dzinējs, kurš pārzina mežu un var vadīt dzinēju komandu, bet pirms medībām notiek atsevišķa instruktāža dzinējiem. Mednieki, kuri paliek uz atpēdām, arī palīdz izlikt dzinējus. Ejot cauri mastam, viņi viens otru sadzird un paregulē.
Attēlā – pieredzējis dzinējs un dzinēju vadītājs ir zelta vērts.
Medībās izmantojam krievu-Eiropas laiku, Bavārijas asinspēdu suni un japāņu akitu (attēlā).
Suņi ir apmācīti un ļoti labi pilda savus pienākumus. Dažreiz klubam palīgā nāk viesmednieki ar laikām, man ir taksis, kurš arī vienmēr piedalās.
Kļūdas
Medību vadītājam ir jābūt ar ļoti lielu pieredzi un jāzina kluba teritorija perfekti. Kā bija senāk? Ja klubā bija kāds īpaši pieredzējis un zinošs mednieks, biedri viņu ieteica, kluba vadītājs rakstīja iesniegumu mežniecībai un izraudzīto personu virzīja par medību vadītāju. Mūsdienās tas process ir daudz vienkāršāks. Jebkurš mednieks var nokārot pārbaudījumu un saņemt apliecību. Topošie medību vadītāji bieži vien mežu vēl nepazīst, ar cilvēkiem strādāt neprot, bet jau grib vadīt. Protams, ir tādi jaunieši, kuri jau no bērna kājas iet medībās kopā ar tēviem, platības izpētījuši līdz pēdējam celmam. Tāds mednieks var kļūt par medību vadītāju, bet bez pieredzes šajā amatā iecelt nevajadzētu.
Smagākais jautājums, manuprāt, ir noteikumu un drošības tehnikas ievērošana. Katru reizi pirms medībām notiek instruktāža, bet vienalga novērojami visādi brīnumi. Ir lietas, ko bieži vien, negribēdami sastrīdēties viens ar otru, mednieki nestāsta vadītājam. Arī viens otram viņi neaizrāda par nepareizu rīcību. Pēc nedēļas, pie viena galda sēžot un priecājoties par veiksmīgām medībām, mēles atraisās un tādus brīnumus nākas dzirdēt! Kā viens no numura masta laikā aizgājis, bet cits nepareizā leņķī šāvis un tamlīdzīgi. Kā izskaust mazos, bet nozīmīgos pārkāpumus, nav saprotams.
Katrā gadījumā es esmu pārliecināts, ka kļūdas un nepareiza rīcība būtu jāpārrunā tajā pašā dienā. Starp citu, esmu ievērojis, ka tie kļūdu darītāji ir jaunie mednieki vai vecie pārgalvīgie. Domāju, kamēr klubu vadītāji nesāks sodīt par šiem pārkāpumiem ar naudas sodiem, nekas nemainīsies.
Iespējams, var tikai minēt pārkāpumus instruktāžas laikā, nenosaucot uzvārdus, vai kā citādi saukt bezatbildīgos pie kārtības. Mēs visi gribam, lai medības norit skaisti, lai pēc tam mums ir mierīgs un draudzīgs vakars medniekmājā, bez strīdiem un apvainojumiem. Taču ikviens drošības noteikumu pārkāpums var beigties slikti, un tas izjauks idilli uz daudziem gadiem.
Ieteikumi
Bieži vien mednieks, redzot dzīvnieku, mērķē, velk līdzi un šauj, neskatoties uz to, kas ir aiz medījuma. Tā var būt ne tikai mednieku līnija, tās ir mājas, šoseja, ganības. Jebkas. Diemžēl tāda rīcība tiek novērota biežāk, nekā par to tiek runāts. Lai mūsu mednieki varētu trenēties šaušanā un ar domu pie reizes ieaudzināt viņiem pareizo uzvedību uz šaušanas līnijas, mēs gribam iegādāties interaktīvās šautuves. Tur var ieprogrammēt tos pašus šķēršļus, kas ir dabā.
Piemēram, mednieks velk līdzi elektroniskajām mežacūkām uz ekrāna un pēkšņi fonā parādās māja vai šī te mednieku līnija. Ja nenolaiž ieroci, sods. Tā mēs domājam ietrenēt drošības tehnikas ievērošanu.
Tikko vispār sāka runāt par torņiem, mēs aprīkojām astoņus kvartālus un uztaisījām medības ar traucēšanu. Tas bija kaut kas fantastisks! Ar to viss arī sākās. Katru gadu ikviens mūsu kluba mednieks uztaisa pa vienam tornim. Un klubā ir 30 biedru. Talku laikā regulāri labojam vecos torņus un atjaunojam vārnukājas. Mēs diezgan nopietni pie tā strādājam. Dzinējmedību stāvtornīši mums ir apmēram 70% platību. Tur, kur dzīvniekam ir jānāk, tur ir salikti torņi. Stāvot augstāk virs zemes, tālāk var redzēt un šāviens ir drošāks. Protams, arī no torņa šāviens pa mednieku līniju nav pieļaujams.
Medījums jāsadala kvalitatīvi, gaļa jāatkaulo. Protams, joprojām ir klubi, kur liemeni vienkārši saskalda gabalos un tad katrs var braukt mājās lasīt šķembas ārā no gaļas. Es vienmēr saku, ka atkaulošana neprasa daudz laika, toties pēc tam gaļa ir kvalitatīvāka.Dīrātavā mums ir nerūsējošā tērauda galdi, kas ir izturīgi pret jebkāda veida ietekmi. Ciršanai izmantojam kluci, ko pēc darba notīrām un apberam ar sāli. Dzīvnieka vilkšanai mums ir pamatīgs striķis. Mežā nocērt kārtis, iesien striķī mezglus, un vīri izvelk medījumu, lai cik liels tas būtu.
No sevišķi grūti sasniedzamām vietām velkam ar traktoru. Ja ir dubļi, dzīvnieku nevēdinām. Velkam ārā veselu un pēc tam noskalojam, lai gaļa paliktu tīra un nesabojāta.”
Ieteikumi
• Mobilajā lietotnē WhatsApp grupā ir ērti apspriest plānus un medību gaitu.
• Dzinējmedībās karabīnei priekšroka. Lielākas izredzes nomedīt dižmedījumu.
• Dzinēju komandai jābūt lielai, bet attālumam mastā 50 m starp dzinējiem.
• Meža darbi izjauks medības, tādēļ iepriekšējā dienā platības jāizbraukā un jāpārbauda, kur strādā meža tehnika.
• Bezlimita tarifs ļauj aizstāt rācijas ar telefoniem.
• Nerūsējošā tērauda galdi kautuvē ir vislabākie, jo ir izturīgi pret jebkādu ietekmi.
Vairāk par medību vadītājiem lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnālā Medības
