Medību trofeju detektīvs 0
“Ilgu laiku neviens nezināja, kur šie ragi atrodas,” detektīva cienīgu stāstu par Latvijas izcilākās trofejas atgūšanu iesāk Jānis Vanags, savulaik mežsaimniecības un mežrūpniecības ministra vietnieks, tagad mežsaimnieks un mednieks, grāmatas “Medības” autors.
Pateicoties viņa uzņēmībai, ar zelta medaļu un 247 punktiem novērtētie staltbrieža ragi, kas ilgus gadus glabājušies kādā garāžā Baltezerā, atjaunoti un atgriezušies izstāžu apritē. Teju 40 gados Latvijas medniekiem tā arī nav izdevies iegūt pat līdzvērtīgu eksemplāru. Toties J. Vanags kļuvis par trofeju detektīvu, jo sācis dzīt pēdas vēl vieniem ragiem – bēdīgi slavenā kompartijas sekretāra Augusta Vosa zelta trofejai –, kas reitingā ierindoti sestajā vietā.
Iekšlietu ministram liktenīgie zelta ragi
“Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tie nebija redzēti nevienā trofeju izstādē, līdz medību speciālists Aivars Mačtams Ugāles pusē ierosināja, ka beidzot taču jāatrod vērtīgākais Latvijas zelts. Sāku skaidrot un šķetināt, kur ragi varētu būt. Mazliet zināju vēsturi, kā tas briedis tika nomedīts,” stāsta J. Vanags. 1968. gada rudenī uz briežu bauri Ventspils pusē devies mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrsVilis Kariss un iekšlietu ministrs Vladimirs Sēja. V. Kariss pavadījis medībās mazpieredzējušo kolēģi uz briežu buļļu medībām. Pa ceļam vīri apstājušies Zūru un Mētru mežniecības apvidū un saklausījuši, ka turpat jau viens bauro.
Iekšlietu ministrs devies mežā, un viņam uzsmaidījusi iesācēja laime – bullis nomedīts, tikai jāizdara vēl žēlastības šāviens. Vladimirs Sēja esot nodemonstrējis padomju miliča cienīgu rīcību – izņēmis dienesta pistoli un ar to iešāvis briedim tieši galvā. Sašāvis izcilu trofeju!
Pēc veiksmīgajām medībām V. Sēja tomēr nekļuva par aizrautīgu mednieku – izcilā trofeja tā arī palikusi vienīgā, turklāt mednieku aprindās runā, ka tās dēļ viņš zaudējis amatu. Iekšlietu ministrs ar savu trofeju pārspējis pat Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas pirmo sekretāru Augustu Vosu, kurš bijis pieredzējis mednieks. Vosam kodis kaulā, ka ministrs, medībās vēl iesācējs, ieguvis izcilākos staltbrieža ragus. Trofeja iekļauta izstāžu katalogos, taču vēlāk kaut kur nozudusi.
Atrod garāžā Baltezerā
“Sāku meklēt Vladimira Sējas tuviniekus, un izdevās atrast viņa meitu,” savu stāstījumu turpina Jānis Vanags. Trofeju detektīvs Vanags ar Sējas atvasi ticies pat vairākas reizes. “Bija vairākas diplomātiskas tikšanās, jo tā vienkārši jau tas nenotiek. Tikai trešajā reizē viņa piekrita trofeju par atlīdzību atdot. Tad vēl ieradās mazdēls, kurš stāstīja, ka vectēva trofeja vienmēr redzama visās ģimenes fotogrāfijās, taču par medībām viņam nav bijusi interese.
Izrādās, ka ragi glabājušies viņa garāžā Baltezerā diezgan bēdīgā stāvoklī.” Sējas tuviniekiem Jānis solījis, ka katalogos trofeja tiks iekļauta ar tās autora vārdu un kļūs par Latvijas mednieku īpašumu. Par atlīdzību vairāku simtu latu apmērā trofeja nonākusi J. Vanaga rokās. “Uzskatu, ka šie ragi ir Latvijas īpašums, un es tos glabāju,” nosaka uzņēmīgais vīrs. Publiskai apskatei trofeja nodota tikai pēc pamatīgas restaurācijas, jo no vienas ragu pamatnes līdz otrai bija saglabājusies ļoti šaura strēmelīte, tāpēc nācies pielāgot citu galvaskausu. Zelta ragi ieguvuši cienīgu izskatu un jau izrādīti vairākās izstādēs.
Vairāk par staltbriežiem – žurnālā “Medības”.
