Medību izmaksas. Vairāk, nekā var iedomāties… 0
Sabiedrībā valda stereotips, ka mednieki no valsts un no dabas tikai ņem, bet atpakaļ nedod. Kad valstī 2009. gadā bija iestājusies superkrīze, kādam radās doma, ka vajadzētu piemērot mednieku nodokli, lai lāpītu budžeta caurumus. Tomēr, kad tika nosauktas visas pozīcijas, par kurām mednieks maksā valstij, jauna nodeva netika ieviesta, jo reāli medniekam jāmaksā teju par katru soli.
Pavisam nesen Eiropā veikti arvien jauni un plašāki pētījumi par medību ekonomisko vērtību. Tiek atzīts, ka medības ir svarīga sociāli ekonomiska nodarbe, it īpaši nozīmīga lauku teritorijās. Pēdējā laika pētījumi norāda, ka tikai Eiropas Savienībā vien medību ekonomiskā vērtība ir 16 miljardi eiro. Tas gan neaptver visas pievienotās vērtības, kas rodas medību ietekmē. Tomēr ir vairākas sadaļas, pēc kurām var pat ļoti konkrēti vērtēt medību ekonomisko ieguldījumu. Medības rada tiešos ekonomiskos ieguvumus, tie ir maksājumi par medību atļaujām, aprīkojumu, uzturēšanos viesnīcās vai viesu namos.
Nav mazsvarīgs ekonomiskais ieguldījums vides aizsardzībā, tajā skaitā dažādi projekti, kuru mērķis ir dabas aizsardzība, kā arī medību platību apsaimniekošanas izmaksas. Sociālie labumi iekļauj svarīgas sociālās un kultūras aktivitātes lauku reģionos, kuru vērtība ir kopienas vienošana, kā arī viens no sabiedrības integrēšanas rīkiem.
Pie medību ekonomiskā devuma jāmin arī nākotnes labumi, jo medības ir viens no rīkiem, kas saglabā saikni ar lauku reģioniem, sniedz ieguldījumu ekosistēmu funkcionēšanā, vienlaikus saglabājot kultūras zināšanas un tradīcijas nākotnes paaudzēm.
Tāpat daudz kur pasaulē mednieki sedz zaudējumus par nodarītajiem postījumiem. Eiropā ir apmēram septiņi miljoni mednieku un viena mednieka ekonomiskais ieguldījums medību jomā ir ap 2300 eiro gadā. Salīdzinājumam – makšķernieku ieguldījums ir 19 miljardi, bet putnu vērotāju – astoņi miljardi. Jānorāda arī, ka šis ir 2008. gada pētījums, tātad sekojošo desmit gadu laikā šīs izmaksas būs tikai pieaugušas.
Medību ieguldījums ir aprēķināts Skotijā, kas ir Lielbritānijas sastāvdaļa. Skotijas medību ieguldījums valsts ekonomikā ir ap 200 miljoniem eiro, nodrošinot 8800 pilna laika darba vietu. Kopumā Lielbritānijā medību vērtība naudas izteiksmē ir divi miljardi, nodrošinot 74 000 pilna laika darba vietu.
Ārpus Eiropas
Sešpadsmit miljardi ir stāsts tikai par Eiropu vien. Daudzās vairāk vai mazāk eksotiskās zemēs medībām ir ārkārtīgi liela nozīmē vietējās ekonomikas uzturēšanā. Piemēram, Dienvidāfrikas Republika ir starp galvenajiem komercmedību mērķiem medniekiem. Komercmednieku ieguldījums Dienvidāfrikas ekonomikā 2016. gadā bija aptuveni 820 miljoni eiro. Savukārt ASV medību ekonomiskā vērtība gada griezumā tiek lēsta 108 miljardu eiro apmērā. Piedevām vēl medības tiešā veidā sniedz ieguldījumu dabas aizsardzībā. Atkal un atkal ir pierādījies, ka tajā brīdī, kad aizliedz ilgtspējīgas, likumīgas un kontrolētas medības, cieš dzīvnieki, jo to skaits sāk strauji samazināties. Iespēja medījamo dzīvnieku pārdot vai to par lielu naudu nopirkt rada tam vērtību. Aizliedzot medības, šī vērtība pazūd, bet, ja tiek nodarīti kādi zaudējumi, dzīvnieki tiek likvidēti nelikumīgi, par tiem neviens nemaksā, kā arī zūd pamatota informācija par dzīvnieku skaitu.
Situācija Latvijā
Latvijā ar 1,8 miljoniem iedzīvotāju mēs nekādi nevaram sniegt desmitiem miljonu vērtu ieguldījumu, tomēr situācija nemaz nav tik slikta. 2006. gadā Jānis Baumanis, izstrādājot Latvijas medību saimniecības attīstības stratēģiju, veica arī finanšu līdzekļu plūsmas apjoma aprēķinu medību saimniecībā. Vairākas pozīcijas kopš tā laika ir mainījušās, tajā skaitā palielināts nodevas apjoms par mednieka sezonas kartēm, arī pieaudzis ārvalstu mednieku skaits u. c.
Pirms trīspadsmit gadiem Jānis Baumanis lēsa, ka kopējā finanšu līdzekļu plūsma medību saimniecībā ir aptuveni 6,2 miljoni eiro. Autors gan toreiz norādīja, ka lielākā daļa informācijas par finanšu plūsmu tikusi iegūta aptuvenu aprēķinu rezultātā. Šajos aprēķinos gan nav ietvertas valsts nodevas par šaujamieroču iegādi un dokumentu reģistrāciju.
AS Latvijas valsts meži (LVM) dati liecina, ka 2015. gadā valsts budžetā no medību tiesību nomas ieņemti aptuveni 640 tūkstoši eiro. Savukārt 2016. gadā tikai LVM vien uzņēmuši 786 viesmedniekus, kuri tūres laikā Latvijā pavadījuši vidēji četras dienas, iztērējot pusotra līdz divus tūkstošus eiro, kas vidēji veido 1,2 miljonus. Pirms trīspadsmit gadiem tika lēsts, ka ienākumi no ārvalstniekiem kopā visā valstī varētu būt ap 555 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka šis ir ievērojams pieaugums šajā jomā.
Savukārt Iekšlietu ministrija pagājušajā gadā Ieroču aprites likumprojekta anotācijā min, ka no šaujamieroču aprites 2018. gadā valsts budžeta ienākumi bijuši 988 173 eiro. Netiek gan izdalīti atsevišķi ienākumi no medību ieročiem, bet starp visiem Latvijas šaujamieroču īpašnieku iegādātajiem to ir lielākā daļa.
Saskaitot tikai šīs trīs pozīcijas, sanāk teju vai trīs miljoni eiro. Neskaitot nomas maksas apjomus, ko mednieki maksā privātajiem zemju īpašniekiem, soda naudā atgūto par nelikumīgās medībās nodarītajiem zaudējumiem, nodevas par medību atļaujām, sezonas kartēm un mednieka apliecībām.
Šis aprēķins arī neietver mednieku klubu tērētos līdzekļus par meža dzīvnieku pievilināšanu, kas 2006. gadā, pēc Jāņa Baumaņa aplēsēm, veidoja ap 890 tūkstošiem eiro. Šis skaitlis iegūts, 1280 mednieku klubus reizinot ar apjomu, ko šie klubi iegulda šajā pasākumā, – ap 700 eiro katram klubam. Ir skaidrs, ka šobrīd, par spīti ilgajam aizliegumam, šis skaitlis būs lielāks.
Runājot par medību ekonomisko ieguldījumu, 2006. gadā tika lēsts, ka par ieroču un patronu iegādi mednieki tērējuši ap 1,4 miljoniem eiro, tikpat par transportu un degvielu. Viennozīmīgi šodien varam apgalvot, ka šie skaitļi 2019. gadā ir krietni vien lielāki nekā pirms trīspadsmit gadiem, it īpaši jau attiecībā uz transportu un degvielu. Tam vēl var pieskaitīt trofeju apstrādes un taksidermijas ienākumus, kas pirms trīspadsmit gadiem tika lēsti 140 000 eiro vērtībā. Tāpat atsevišķa sadaļa ir šaušanas sporta izmaksas, ko Jānis Baumanis novērtējis 416 000 eiro apjomā.
Tādēļ kopumā kopš 2006. gada varam apgalvot, ka medību vērtība šobrīd varētu būt vismaz ap desmit miljoniem. Tās ir tādas aptuvenas un provizoriskas aplēses.
Kur paliek mednieku nauda
Lielākā daļa no visām nodevām, ko maksā mednieki, nokļūst valsts budžetā, izņemot 141 621 eiro, kas nonāk Medību saimniecības attīstības fondā. Šo fondu administrē Zemkopības ministrija. Saskaņā ar Medību likumu visiem līdzekļiem, kas iegūti no konkrētām valsts nodevām, vajadzētu nonākt fondā. Bet tā nenotiek.
Fondā būtu jānonāk:
• valsts nodevai pilnā apmērā par medību atļauju izsniegšanu un par atļauju izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas,
• valsts nodevai pilnā apmērā par mednieka apliecību, atļauju ārvalstu medniekiem medīt Latvijas teritorijā un mednieka sezonas karšu izsniegšanu,
• to zaudējumu atlīdzībai, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot šajā likumā vai citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī atlīdzībai par nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību.
Apmēram pirms desmit gadiem tika rēķināts, ka fonda apmēram būtu jābūt teju vai pusmiljona eiro apmērā, bet 2009. gadā superkrīzes dēļ fondu apgrieza tajā apjomā, kāds tas ir tagad, un kopš tā laika atpakaļ mednieku saimniecībā atgriežas teju četras reizes mazāka summa, nekā to paredz Medību likums. Tas nozīmē vēl tikai to, ka pie kopējās medību vērtības valstiskā mērogā pieskaitāmi vēl teju 400 tūkstoši eiro, kas no mednieku kabatām pa tiešo nonāk valsts budžetā.
Fonda līdzekļi izmantojami konkrētiem mērķiem, proti, medījamo dzīvnieku monitoringam un populāciju papildu aizsardzības pasākumiem, medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei, līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās, kā arī mednieku izglītošanai. Piemēram, 2017. gadā līdzekļi tika piešķirti 13 projektiem, tajā skaitā vilku un lūšu monitoringam, ūdensputnu monitoringam, trofeju izstāžu rīkošanai, mednieku izglītošanai semināru, rakstu, TV raidījumu un publikāciju veidā, kā arī starptautiskajai pārstāvniecībai.
Arī mūsu žurnāls un Latvijas Mediji no fonda saņēma 2720 eiro, lai žurnālā, LA.lv portālā un Latvijas Avīzē rakstītu par medību saimniecību. Fonda atbalstu saņem arī mednieku festivāls Minhauzens un Gada balva medniecībā. Pagaidām ar fonda līdzekļiem ir jāknapinās un gandrīz visi projekti tiek līdzfinansēti dažādos apmēros.
Mednieku ieguldījums
Iepriekš runājām absolūtos skaitļos, saskaitāmās vērtībās, ko var izteikt eiro. Tomēr ir vēl mednieku tiešais ieguldījums medību saimniecībā. To varētu mērīt darba stundās un minimālajās algās, bet tas laika apjoms, ko mednieks velta, brīvprātīgi apsaimniekojot savu medību iecirkni, ir praktiski nesaskaitāms. Tā nav tikai medīšana, bet arī torņu būvēšana, medību platību apsekošana, tie ir dažādi projekti, kas uzlabo dzīvotnes medījamiem un arī nemedījamiem dzīvniekiem. Tie ir neskaitāmi kilometri, kas nobraukti, lai apsekotu medību iecirkni, vienlaikus rūpējoties arī par to, ka tajā nenotiek malumedības.
Būtībā mednieks ir tas, kurš ne tikai sniedz būtisku un brīvprātīgu ieguldījumu medību saimniecībā ar savu darbu, piedevām vēl par to maksājot valstij neskaitāmās nodevas. Vēl uz mednieka pleciem ir uzlikta atbildība par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Tā kā medības medniekam pamatā ir tikai un vienīgi izdevumi.
Neapgūtie līdzekļi
Ir viena ienākumu sadaļa, par kuru var aprēķināt zaudējumus, kas nodarīti medību saimniecībai, bet principā šos zaudējumus valsts atgūt nevar. Kāds reiz lēsis, ka malumednieku nodarītie zaudējumi medību saimniecībai mērāmi miljonos eiro, un būtībā šai naudai vajadzētu nonākt medību fondā. Dažu gadu laikā, pēc VMD aplēsēm, konstatētais malumednieku nodarītais kaitējums ir mērāms pusmiljona eiro apmērā.
Te viens piemērs. 2012. gadā konstatēti 147 pārkāpumi, atrasti 59 vainīgie un aprēķināts sods 124 tūkstoši eiro. Tā esot tikai viena piektā daļa no kopējā iespējamā zaudējumu apmēra. Tā mums visiem ir liela problēma, jo zaudējumus aprēķināt var, bet atrast vainīgos, turklāt pierādīt viņu vainu – tas ir ļoti grūti un izdodas reti.
Secinājumi
Medību vērtība ne tikai Latvijā, ES, bet arī visā pasaulē ir daudz lielāka, nekā spējam to iedomāties. Eiro pie eiro, un jau vietējā mērogā iegūstam vairākus miljonus eiro, kas no mednieku kabatām nonāk valsts budžetā, nemaz nerunājot par ieguldīto darbu un personiskajiem resursiem.
Kopš 2006. gada, kad tika mazliet pētīta finanšu plūsma medību saimniecībā, mednieka izmaksas ir tikai augušas, un šķiet, ka tās arī turpinās pieaugt. Grūti ir pateikt, kā mainīsies valsts nodevas par šaujamieroču reģistrāciju, stājoties spēkā jaunajam Ieroču aprites likumam. Jau tagad ir noteikta cena gan stirnāžiem, gan staltbriežiem un aļņiem. Šo dzīvnieku medības nekļūst lētākas, un iegūt atļauju būs arvien grūtāk. Līdz šim mums paveicies, ka, piemēram, LVM medību tiesību nomas maksas apjoms nav mainījies jau daudzus gadus, tomēr iespējams, ka kādā mirklī ierēdņi ķersies klāt arī šai pozīcijai.
Tāpat līdz šim mēs neesam maksājuši lielas summas privātajiem zemes īpašniekiem par medību tiesību nomu. Šur tur tas notiek, bet ne masveidā. Pēdējās vēsmas liecina, ka arī šis punkts lēnām mainās. Mums arī līdz šim ir izdevies izvairīties no medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu segšanas, jo esam spējuši vienoties par abām pusēm izdevīgiem noteikumiem, bet var pienākt brīdis, ka arī tas mainīsies. Laiks rādīs, ko nesīs nākotne, tomēr ir jāpasaka, ka salīdzinājumā ar citām valstīm mūsu mednieku apstākļi ir ļoti labi.
Vairāk lasiet žurnāla Medības maija numurā
