VMD Medību daļas vadītājs – pieredzējis mednieks Valters Lūsis 0
Tieši pirms mēneša Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītāja amatā stājās bijušais vecākais inspektors Valters Lūsis. Priekšgājējs Jānis Ozoliņš savam sekotājam prognozēja karstu darba laiku, kas grūti savienojams ar “medību kaislībām”. Ko Latvijas medniekiem sola jaunais priekšnieks, jo zināms, ka viņš jau 18 gadu vecumā kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes students kļuva par pilntiesīgu mednieku, aktīvāk medniecībai sācis pievērsties, strādājot par mežsargu dzimtajā Ogres pusē. Vēl nesen, īsi pirms Ziemassvētkiem, Kuldīgas apkaimē “Silavas mednieku” kluba staltbriežu medībās ar dzinējiem V. Lūsis noguldījis divus kustoņus.
– Labi zinādams, ka esat mednieks, Ozoliņš novēlēja, lai šajā amatā izvēlētos jūs. Vai medību gaitas netraucēs būt objektīvam virsuzraugam?
Valters Lūsis: – Šajā amatā pat jābūt medniekam, jo Medību daļas būtiskākā funkcija ir sniegt medniekiem nepieciešamākos pakalpojumus. Esmu arī otrā pusē, pats varu piedalīties procesos un redzu, ko vajadzētu uzlabot, lai medniekiem būtu vieglāk. VMD esmu pietiekami ilgi strādājis, lai spētu savu konkrēto pieredzi nevispārināt uz visiem gadījumiem.
Jānis Ozoliņš man šo amatu novēlēja varbūt tāpēc, ka daudzus gadus esam bijuši ļoti labi kolēģi. Īstenībā tas uzliek tik daudz pienākumu, kuru patieso apjomu, pildot darbus atsevišķā sadaļā, pat neapzinājos.
– Tagad medībās uz jums skatīsies kā caur palielināmo stiklu, vēl rūpīgāk.
– Ja valsts amatpersona piedalās medībās, tad viņai jābūt kā paraugam pārējiem medniekiem. Un nevar atļauties nekādas vaļības.
– Nākat no mednieku ģimenes?
– Tēvs bija mednieks, pats jau 12 gados sāku iet par dzinēju.
– Ko savās medību platībās Kuldīgas pusē galvenokārt medījat?
– Vairāk orientējamies uz staltbriežu bauri. Mums ir 5,5 tūkstoši hektāru lielas medību platības, kas proporcionāli sadalītas apmēram 20 medniekiem. Mēs divatā rūpējamies aptuveni par 400 hektāriem, kur esam sabūvējuši 20 dažāda augstuma medību torņus. Nākamās aiz briežiem ir vilku, arī bebru medības.
– Kā šosezon veicies ar vilkiem?
– Pāris sezonu neesam nomedījuši nevienu vilku, lai gan viņi, protams, uzturas mūsu platībās, jo dzīvnieku te pietiek, var arī ērti pāriet uz citām teritorijām. Svarīgi, cik šajās medībās vari ieguldīt laika un darba – mums parasti nepietiek laika. Dzīvoju Ogrē, līdz medību vietai jābrauc ap 200 kilometru. Parasti tur dodamies ik pārnedēļu uz divām dienām un apmetamies medību mājā.
Pašam vēl nav izdevies nomedīt vilku, lai gan esmu tos redzējis un arī šāvis, tikai nesekmīgi. Tā ir trofeja, ko gribētu iegūt. Vilku medības ir sava veida piedzīvojums un pieredzes uzkrāšana – es mācos no katrām medībām. Taču 80% tajās darbojas veiksmes faktors.
– Kur saskatāt jaunā amata lielākās grūtības vai “karstāko darba laiku”, ko prognozēja bijušais kolēģis?
– Medību likuma grozījumi ir pieņemti, un primārais, kas jāpanāk, – vienota pieeja likuma normu piemērošanā. Lielākās grūtības redzu ar Medību noteikumiem, kad tie tiks pieņemti, jo dažas lietas tie būtiski mainīs. Patlaban noteikumi tiek nodoti saskaņošanai institūcijās, kad arī mēs kā dienests varēsim paust savu attieksmi par attiecīgajām normām.
– Vai ir kādi nopietni defekti?
– Pašreizējie Medību noteikumi, kas reglamentē drošības prasības medībām, ir pats minimums, un tur nevajadzētu neko grozīt pēc būtības. Šo normu esamība, uzraudzība un mednieku attieksme parāda iznākumu – pēdējos divos gados medībās nav notikuši nelaimes gadījumi.
– Kam pateicoties? Tagad gan trīs reizes jāsit pie koka, lai nenoskauž…
– Mednieki apzinās, ka būtiskākais medībās ir drošība, nevis medījums. Par to tiek runāts, stāstīts jaunajiem medniekiem – pats vairākus gadus kursos mācu drošības prasību ievērošanu, informēju par nelaimes gadījumu statistiku. Arī medību uzraudzība vairāk koncentrējās uz drošības prasībām, sāka likt administratīvos sodus, piemēram, par ieroča neizlādēšanu medībās ar dzinējiem.
Pozitīvi bija tas, ka apģērbā ieviesa spilgtās krāsas elementus – vestes, cepures, platās cepuru lentes. Vispirms bija lieli protesti, taču paskatieties, kā vēlāk visi to sāka ievērot. Tas pats alkohols – kādreiz to lietoja pamatīgi, bet tagad ļoti reti, maz un pa kluso. Alkohols un ieroči ir divas nesavienojamas lietas, tāpēc 0,5 promiļu iekļaušanu Medību noteikumos uzskatu par rungu ar diviem galiem.
– Alkohola lietošanu medniekiem atļaus līdz puspromilei tāpat kā autobraucējiem?
– Pagaidām tas ir projektā – ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles, tad aizliegts medīt ar medību ieroci. Zinu, ka visi būs šausmīgi priecīgi par to. Ja mednieks zina mēru, tad tā nevarētu būt problēma, bet man jau bažas par tiem, kas mēru nezina.
– Kādi vēl būtiski jaunumi iekļauti noteikumos?
– Noteikumu projektā paredzēts, ka medību atļaujas turpmāk aizstās ar vienreiz lietojamiem plastmasas savilcējiem, ar kuriem dzīvnieks būs jāmarķē pirms pārvietošanas no nomedīšanas vietas uz pārstrādi. Pirms marķiera atdalīšanas vajadzēs sniegt informāciju par nomedīto dzīvnieku. VMD būs jānodrošina medību kolektīvi ar šiem savilcējiem, kad noteikumi stāsies spēkā, t. i., no 1. aprīļa.
Domāju, ka savilcēji būtiski atvieglos dzīvi gan medniekiem, gan arī dienesta darbiniekiem birojos, kur sagatavo atļaujas.
– Kas no VMD sagaidāms, lai, kā teicāt, medniekiem būtu vieglāk?
– Medniekiem jābūt elektroniskai pieejai saviem medību iecirkņu plāniem ar aktuālo informāciju. Pagaidām mēs šo informāciju liekam uz kartogrāfiskā materiāla un izmantojam tikai paši, bet medniekiem tā nav pieejama. Būtiski, lai viņi ne tikai var redzēt savas medību platības, bet arī palabot iespējamās VMD kļūdas. Šajā informācijas tehnoloģiju sistēmā viņi varētu reģistrēt arī nomedītos dzīvniekus.
– Kad šāda sistēma tiks ieviesta?
– Vajadzīgi vismaz divi gadi. Taču mednieki ir visai konservatīvi. Ja es ierosinātu, piemēram, medību atļaujas elektroniskā formā, kas medniekam jāaizpilda, izmantojot tālruni, un īsziņas veidā nekavējoties jāaizsūta VMD pēc dzīvnieka nomedīšanas, iespējams, ka reakcija būtu kā kādreiz ar medību atļauju aizpildīšanu, kad aizbildinājās, ka var aizsalt vai pazust pildspalvas…
– Pats esat gatavs jauniem risinājumiem?
– Protams, ka jābūt gatavam. Dzīve tā vai tā piespiedīs.
