Anda Līce: Mobilizācija jau tajā pašā dienā no vārda “mogila” (kaps – krievu val.) ieguva apzīmējumu – mogiļizācija 25
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš Putins Krievijā izsludināja daļēju mobilizāciju, valstī sākās cilvēku medības. Krievijas pilsoņi, redzot, ka beidzot arī viņu sētā ir ienācis karš, nevēlēdamies kļūt par lielgabalu gaļu, bēg uz visām debess pusēm. Mobilizācija jau tajā pašā dienā no vārda “mogila” (kaps – krievu val.) ieguva apzīmējumu – mogiļizācija, un jauniesauktos tagad sauc par mobikiem.
“YouTube” klejo asprātīgs, bet cinisks jēdziena “daļējā mobilizācija” atšifrējums. Tas nozīmē, ka iesauc veselu cilvēku, bet mājās viņš atgriežas pa daļām. Šajā gadsimtā vēl neviens nav spējis uz paaudžu paaudzēm savai tautai nodarīt tik drausmīgu postu kā Staļina mantinieks Putins. Izrādās, gan ambīcijām, gan pacietībai ir sava robeža, kuru pārejot sākas neprāts un haoss.
Daudzi iesauktie droši vien saprot, ka ir kļuvuši nozieguma līdzdalībnieki, un tas viņus ieļauno vēl vairāk. Kādā noklausītajā telefonsarunā, nemitīgi lietojot “matu” – rupjos lamuvārdus, Ukrainā nonākušais krievu karavīrs sūdzas mātei: “Šī nav krievu zeme, tajā pat ierakties nav iespējams.” Vērojot jezgu ap iesaukšanu, nezin kāpēc prātā nāk kadri no populārās krievu filmas “Nacionālās medību īpatnības”.
Redzot, kā norisinās gan kara darbība, gan drudžainā iesaukšana armijā, pasaule brīnās, kā gan tā ir spējusi tik ilgi ticēt Krievijas varenībai. Pasaule joprojām nesaprot, ka tai ir darīšana ne tikai ar ļaunuma impēriju (tā Padomju Savienību nodēvēja ASV prezidents Ronalds Reigans), bet arī ar melu impēriju, kura šīs prasmes mantoja no cariskās Krievijas un visu laiku pilnveidoja.
Ne velti paši krievi saka: “Vrjot kak dišit” (melo, kā elpo – krievu val.). Melo saviem pilsoņiem un visai pasaulei, līdz arī paši meliem notic un līdz mūža galam, dievinot, piemēram, Staļinu, slēpjas dažādos mītos.
Bet ko nu par Krieviju runāt, arī mūsu zemītē daudzi dzīvo vai nu pašu, vai kādu citu izdomātās pasaulēs. Viņi kāri uzklausa dažādas sazvērestības teorijas, jo to sludinātāji atbildību pilnīgi par visām nebūšanām pārliek uz kādiem ļaunajiem “viņiem”, kuri to vien darot, kā mūs visus mēģinot iznīcināt.
Domas par baiso nākotni nedod miera, bet, tā kā šiem briesmīgajiem “viņiem” klāt nevar tikt, dusmas tomēr uz kādu ir jāizgāž, un tie parasti ir atšķirīgu viedokļu paudēji. Šīs problēmas cēloņi un sekas psihologiem, psihiatriem un psihoterapeitiem ir regulāri jāskaidro sabiedrībai, jo atkarība no dīvainām un pat absurdām teorijām ir plaši izplatīta, tā apdraud attiecības un ārda ģimenes. Nenovērtēsim sazvērestības teorijas par zemu, tām var būt arī politiskas sekas.
