Medības kļūs sievišķīgākas? Jauno mednieku nometnē puse dalībnieku – meitenes 0
Tik kupls meiteņu pieplūdums jauno mednieku nometnē “Vanaga acs” vēl nebija pieredzēts – no 39 dalībniekiem 16 jaunkundzes. Rīkotāji rausta plecus – neesot nekādu triku vai speciālas atlases, šogad uzņemti visi, kas pieteicās. Daži vecāki pajokojuši – varbūt pie vainas rudmatainā skotu princese Merida, trāpīga šāvēja un drosmīga cīnītāja no animācijas filmas “Drošsirde”. Latvijas medniecības tradīcijas pamazām mainās, jo mednieku eksāmenos un kolektīvos arvien vairāk redzamas sievietes, turklāt viņas gluži labi turot līdzi vīriem, spriež “Vanaga acs” vadītājs Vilnis Jaunzems. Arī Mārkulīčos, kur nometne tiek rīkota jau devīto gadu, meitenes no puišiem neatpaliek ne šaušanas stendos, ne masta dzīšanā un citās ar medībām saistītās nodarbībās. Šogad pat snaiperu saraksta augšgalu līdzās pāris topošajiem medniekiem ieņēmušas divas jaunkundzes.
Kāda nu kurai pieredze
Kā ierasts, nometnes noslēgumā visi rāda, ko pa četrām dienām apguvuši un iemācījušies. Divos stendos notiek šaušana ar gludstobra un pneimatisko ieroci. V. Jaunzems paslavē limbažnieci Elīnu Žīguri, kas ar 87 punktiem izvirzījusies līderos šaušanā pa stāvošu un kustīgu mežacūkas mērķi no 35 metru attāluma. Kopvērtējumā viņa ieņem otro vietu, atpaliekot tiekai no Haralda Vaguļa 92 punktu rezultāta. Trešo pozīciju ar 83 punktiem dala Sanda Upeniece ar Elvi Audzīti.
Elīnai ierocis un medības nav sveša pasaule. “Kopš septiņu gadu vecuma eju tētim līdzi uz gaidi, visu esmu redzējusi – kā nomedī, sadala.” Uz jautājumu, vai arī pati reiz kļūs par mednieci, nedomājot atbild, ka vēlas nokārtot eksāmenu. Vēl viena limbažniece Jana Maurīte startu beidz ar 66 punktiem. “Nav slikti, bet treniņos gāja labāk,” viņa saka un pasmaida. “Man patīk adrenalīns un ieroči, tāpēc esmu šeit,” savu izvēli skaidro piecpadsmitgadīgā jaunkundze. Vai būs medniece? Atbraukšot vēl vienu gadu un tad redzēs.
No tuvējās Straupes šogad nometnē četras dalībnieces, un visas trenējas lokšaušanas klubā “Free Wind Archers”. “Vanaga aci” ieteikusi trenere Kristīne Šilkina, kas nodarbības šaušanā ar loku vadīja arī Mārkulīčos. Straupēniete Amanda Paula Martinsone atzīst, ka medības viņu nav interesējušas. Pēc meža dienas, kad kopā ar pieredzējušiem medniekiem visi devušies uz gaidi un pat pieredzējuši, kā nomedī stirnāzi un mežacūku, Amandai Paulai medības pat iepatikušās. “Tagad domāju, ka gribētu kļūt par mednieci, jo tas ir interesanti – sēdēt tornī un gaidīt medījumu, pētīt tālskatī, vai to drīkst vai nedrīkst šaut,” spriež trīspadsmitgadīgā nometniece.
Medības ir daudz kas vairāk
Vivu Medni saistījušas ornitologa Oskara Keiša nodarbības, tāpēc noslēguma uzdevums – pēc putna astes un spārna spalvām noteikt pīles vecumu, sugu un dzimumu – nemaz nelicies grūts. “Ļoti šaubos, vai varētu būt medniece,” nosaka meitene, taču, tāpat kā daudzas dalībnieces, viņa atzīst, ka nometne pavērusi plašāku skatu uz medībām. Arī citiem “Vanaga acs” jauniešiem, kam iepriekš ar medībām nebija saistības, priekšstats par medībām bijis kā par vīriešu vaļasprieku, kad viņi aiziet uz mežu, nošauj dzīvnieku, un lieta darīta. Četras dienas gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbībās, ko, pēc V. Jaunzema atzinuma, vadīja labākie no labākajiem Latvijas medniecības speciālistiem, viņu attieksmi mainīja. Radusies izpratne, ka medījot, kas ir tikai viena medību saimniecības sastāvdaļa, mednieki regulē dzīvnieku skaitu, bet medījums tiek arī godināts un vēlāk izmantots pārtikā, daiļamatniecībā u. c.
Katru gadu noslēguma pārbaudījumu ar 12 jautājumiem, sarīkojot kaut ko līdzīgu īstam mednieku eksāmenam tikai mini formātā, vada Jānis Ročāns. “Vienmēr jauniešiem iekļauju kādu jautājumu par medību ētiku, jo manā uztverē tas ir pamatu pamats – ja mēs pie tā turamies, tad tiekam uz priekšu,” māca ilggadējais Valsts meža dienesta eksaminācijas komisijas vadītājs arī topošajiem medniekiem.
Vai zināt, cik Latvijā ir medījamu sugu? No atbilžu variantiem – 16, 32, 48, 53 – pareizā ir pēdējā. Tik daudz? Pat pašam Ročānam bija pārsteigums, kad medību noteikumos saskaitījis visus medījamos kustoņus. Par meiteņu “uzlidojumu” viņš neesot pārsteigts, jo katru gadu arvien biežāk topošo mednieku eksāmenus kārto sievietes. “Tas ir labi, jo viņu ienākšana mednieku kolektīvā disciplinē vīrus, uzlabo komunikācijas un uzvedības kultūru.”
Raksts veidots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
