Medības ir vajadzīgas – tas ir svarīgs dabas resursu apsaimniekošanas veids! 9
Rīgā AS Latvijas valsts meži telpās notika konference Medības 2018, kuras laikā mednieki, meža apsaimniekotāji un citi jomas profesionāļi diskutēja par medību lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un medību resursu administrēšanu. Konferenci jau otro gadu rīkoja zvērinātu advokātu birojs BDO Law un finanšu konsultāciju birojs BDO Latvia sadarbībā ar medību nozares organizācijām. Šīgada konferences galvenie temati – mednieka tēls un ētikas jautājumi.
Konferencē raisījās auglīgas diskusijas par medību un noteiktu tautsaimniecības nozaru mijiedarbību, pareizas finanšu uzskaites nozīmi medību saimniecībā, mūsdienu medniekiem izvirzāmajām kvalifikācijas un ētikas prasībām, kā arī mednieku, sabiedrības un dabas aizsardzības organizāciju mijiedarbību. Moderatora vai, citiem vārdiem sakot, medību vadītāja lomā bija zvērinātu advokātu biroja BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs.
Pasākumā piedalījās arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
“Mūsdienīgā sabiedrībā medības sen vairs nav izklaide, bet viens no vides apsaimniekošanas un daudzu savvaļas dzīvnieku sugu populācijas regulēšanas instrumentiem,” uzsvēra Jānis Dūklavs. “Ar medību palīdzību tiek regulētas un stabilā lielumā uzturētas medījamo dzīvnieku populācijas, veicināta ekoloģiskā stabilitāte un bioloģiskā daudzveidība. Medību saimniecība var efektīvi darboties tikai tad, ja tiek ievērotas vides un saimnieciskās intereses. Tāpēc medniekiem ir jāapzinās savs pienākums, loma dabā un sabiedrībā, kā arī jābūt pietiekami kvalificētiem un izglītotiem.”
Par mednieku lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un lielo plēsēju aizsardzībā un apsaimniekošanā stāstīja Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Viņš īpaši uzsvēra, cik būtiska ir laikus iegūtas precīzas informācijas nozīme lielo plēsēju monitoringā. Šajā jomā īpaši palīdz mednieki.
Savukārt jaunākās atziņas par medību resursu administrēšanu skaidroja Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. Viņš aicināja medniekus izmantot viedtālruņus, lai dienestu informētu par ievērotajām vilku un lūšu pēdām. Atliek vien pēdas nofotografēt, kadrā iekļaujot kādu identificējamu objektu, kas ļautu novērtēt pēdu lielumu, pievienot GPS koordinātas un nosūtīt Valsts meža dienestam.
Uzņēmuma Latvijas valsts meži redzējumu par to, ka medniekiem būtu jāmedī vēl aktīvāk, pauda uzņēmuma Meža infrastruktūras un medību struktūrvienības vadītājs Guntis Ščepaniks. Viņš tāpat izstāstīja par uzņēmuma paveikto, lai mazinātu jaunaudžu postījumus. Tiek mainīta gan jauno kociņu stādīšanas intensitāte, gan jaunaudžu kopšanas paņēmieni, lai dzīvniekiem saglabātu pēc iespējas lielāku barības bāzi un līdz ar to mazinātu postījumu risku. Uzņēmums turpina pilnveidot jau līdz šim izmantotos jaunaudžu aizsardzības paņēmienus.
Finanšu konsultāciju biroja BDO Latvia auditore Lelde Olšteina skaidroja, cik svarīgi arī mednieku klubos veidot pareizu grāmatvedību, lai nerastos problēmas ar kontrolējošām valsts iestādēm.
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis rosināja diskusiju par to, ka nepieciešams izstrādāt mednieku ētikas kodeksu. Viņam piekrita arī Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks, kurš pastāstīja, ka arī viņa vadītajā organizācijā sācies darbs pie ētikas kodeksa izstrādes. Tāpat Barvika kungs izteica pārliecību, ka abas organizācijas šajā jautājumā veiksmīgi sadarbosies un medniekiem Latvijā būs viens ētikas kodekss.
Ļoti interesantu pētījumu Sabiedrības attieksme pret medniekiem un savvaļas dzīvniekiem prezentēja biznesa augstskolas Turība Komunikāciju fakultātes dekāns profesors Andris Pētersons. Galvenās atziņas – sabiedrības attieksme pret medniekiem ir tieši atkarīga no vērtīborientācijas attiecībā pret savvaļas dzīvniekiem. Jo cilvēks kļūst vecāks un vairāk orientēts uz patēriņu, jo attieksme pret medībām ir pozitīvāka. Tāpat arī lielākā daļa nemednieku uzskata, ka savvaļas dzīvnieku medības ir pieļaujamas.
Žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska stāstīja par mednieku organizāciju pieredzi starptautiskajā sadarbībā un to, cik būtiski atšķiras starptautisko mednieku organizāciju un dabas aizsardzības organizāciju finansējums. Tāpat viņa pieskārās jautājumam, kāpēc sabiedrībā plaši pazīstami cilvēki, kuri ir mednieki, tomēr izvairās par to runāt. Iespējams tā ir problēma – bailes lepoties ar to, ka esi mednieks un patiešām zini, kā reāli sargāt dabu mums apkārt ar darbiem, nevis skaļiem vārdiem un pārvēršot šo lozungu paušanu par biznesu.
Pēc konferences Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks izteica cerību, ka šāda konference arī turpmāk būs lieliska tradīcija.
“Tieši šeit un šodien smēlos jaunas vērtīgas atziņas, ir viela pārdomām, ir par ko pakonsultēties ar saviem kolēģiem un padomāt par risinājumiem. Viens no kopsaucējiem ir mednieku ētikas kodekss. Pie šī jautājuma strādājam gan mēs Latvijas Mednieku asociācijā, gan kolēģi Latvijas Mednieku savienībā. Kad sāks parādīties pirmie rezultāti, liksim idejas kopā. Tāpat piesaistīsim Valsts meža dienestu, uzņēmumu Latvijas valsts meži un pārējās ieinteresētās puses, lai mednieku goda kodekss būtu pilnvērtīgs,” tā Haralds Barviks.
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis: “Konference ir izdevusies. Katru gadu mums ir kāda aktuāla tēma. Pērn tie bija medību iecirkņi, šogad uzsvars likts uz mednieka tēlu un mednieka attiecībām ar sabiedrību, pašu mednieku rīcību dažādās situācijās.”
“Jautājumi, kuri kādam ir aktuāli, vienmēr ir jāpārrunā. Tikai tad ar laiku veidojas izpratne par neskaidrajām lietām. Mūsu mērķis ir iekustināt medniekus, rosināt viņus vērtēt un pakritizēt ne tikai citus, bet arī pašiem sevi. Svarīgi, ko mēs darām, lai medniecība pastāvētu. Šāda konference ir nepieciešama kā komunikācijas veids,” teic Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
