Mednieki sāk cīņu par šāviena trokšņa slāpētāju izmantošanu 27
Latvijas Mednieku asociācija (LATMA) tās izpilddirektora Haralda Barvika vadībā nosūtījusi Saeimai vēstuli ar priekšlikumu šāviena trokšņa slāpētājus atļaut izmantot medībās un šaušanas sporta sacensībās vai treniņos.
Savu ierosinājumu mednieki pamato ar nepieciešamību intensīvāk medīt mežacūkas, kā to Āfrikas cūku mēra laikā ar rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteikusi valdība, kā arī samazināt šāviena trokšņa radīto kaitējumu cilvēkiem un dzīvniekiem.
Līdz šim trokšņa slāpētājus, sauktus arī par klusinātājiem, Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums Latvijā ļauj lietot tikai briežu un citu savvaļas dzīvnieku dārzu saimniekiem.
Klusāks šāviens – sekmīgākas medības
Trokšņa slāpētājs ir ierīce, kas piestiprināta pie šaujamieroča, lai šāviena laikā samazinātu skaņas un uzliesmojuma daudzumu. Burlaku filmās redzēts, kā sliktie un pat labie sižeta varoņi, tostarp arī slavenais Džeimss Bonds, ar trenētu roku savam ierocim uzskrūvē slāpētāju, un no šāviena dzirdams vien neliels paukšķis. Šādam efektam gan nav nekā kopīga ar medību vai sporta ieroča klusinātāju, apgalvo Haralds Barviks un skaidro, ka Latvijas mednieki vēlas izmantot slāpētājus, kas šāviena troksni samazina aptuveni par 30 līdz 40%. “Šāviens atskan, tā radītā skaņa tiek virzīta šāviena virzienā un ir krietni mazāka, līdzīga tai, kā mežā nolūst zars,” skaidro mednieku pārstāvis.
Izmantojot skaņas slāpētājus, medības būs efektīvākas, jo krietni klusāks ieroča radītais troksnis dod iespēju medniekam izdarīt vairākus tēmētus šāvienus un vienās medībās nomedīt vairāk par vienu mežacūku. Pēc šāda šāviena cūkas mēdzot tajā pašā vietā atgriezties daudz agrāk, pat nākamajā vai aiznākamajā vakarā, turpretī pēc parastā blieziena tās nerādoties, mazākais, trīs līdz četras dienas, bieži vien arī nedēļu.
Klusākas medības palīdz neaizbaidīt mežacūkas ne tikai no konkrētās medību vietas, bet arī no visa medību iecirkņa, tā samazinot to pārvietošanos un iespējamos sērgas izplatīšanās riskus. Tās rada mazāku stresu arī citiem meža iemītniekiem un viesiem, tostarp ogotājiem un sēņotājiem.
LATMA sagatavoto priekšlikumu, kas tapis, atsaucoties daudzu Latvijas mednieku ierosinājumam, atbalsta arī Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, paužot savu personīgo viedokli: “Es akceptēju šo priekšlikumu, un tas būtu pieņemams, jo šādā veidā medī arī daudzās citās Eiropas valstīs.”
Nekļūt kurlam
Priekšlikuma autori atsaucas uz vairāku ārvalstu pieredzi, kas saviem medniekiem un sportistiem atļāvušas lietot šāviena trokšņa slāpētājus gan viņu, gan apkārtējo iedzīvotāju veselības un miera labad. Kā savā vēstulē informē LATMA, trokšņu slāpētāji medībās plaši tiek lietoti Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā un Anglijā. Apmēram puse no somu medniekiem medībās izmanto ieroci ar klusinātāju.
Skandināvijas valstu pētījumi rādot, ka cilvēka dzirdei kaitīgais skaņas stiprums sākas aptuveni no 110 decibeliem, taču ar klusinātāju to var samazināt zem bīstamās robežas. Dzirdes pasliktināšanās, ko izraisījis tieši spalgais šāviens pie auss, mednieku vidū nav reta parādība, arī H. Barviks novērojis, ka šī maņa vairs nav tik asa kā senāk. “Medības, šaušana dzirdi “sēdina” spēcīgi. Esmu daudz šāvis un nevaru vairs lepoties ar labu dzirdi, teiktais bieži vien ir jāpārprasa, lai gan nebūt nejūtos vēl tik vecs,” atzīst mednieks.
J. Baumanis norāda, ka sacensībās austiņas ne vienmēr spēj pasargāt no dzirdei kaitīgas skaņas. “Lielajos mednieku mačos, kur vienlaikus vienā līnijā šauj 10 līdz 15 cilvēki, no tā trokšņa salecies ar visām austiņām – tā nav normāla situācija,” savā pieredzē dalās LMS vadītājs un secina, ka argumenti, lai medībās, sporta sacensībās un treniņos atļautu lietot trokšņu slāpētājus, ir pārliecinoši.
Priekšlikums atgādina melnrakstu
Pretējās domās par trokšņa slāpētāju lietošanu medībās un šaušanas sportā ir Valsts policija (VP). “Priekšlikums vairāk atgādina melnrakstu, trūkst pārdomāta pamatojuma,” saka VP Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers. Viņu nav pārliecinājis pamatojums par efektīvākām medībām Āfrikas cūku mēra laikā, jo “šo problēmu var risināt arī ar citiem instrumentiem un normatīviem aktiem”, ne arī piesauktā ārvalstu pieredze rūpēs par cilvēku veselību un mieru.
“Anglijā trokšņa slāpētājus lieto tāpēc, ka tur ir liels iedzīvotāju blīvums – šo palīgierīci mednieki izmanto, lai samazinātu troksni, kas rada traucējumu cilvēkiem, taču Latvija nav tik blīvi apdzīvota valsts,” spriež VP pārstāvis. Cita pieeja esot Zviedrijā, kur klusinātājus atļauj lietot tikai tiem ieročiem, kuru radītais šāviena troksnis pārsniedz dzirdei kaitīgos 110 decibelus.
“Medību ieroči ir ļoti daudzveidīgii un dažām kategorijām, piemēram, mazkalibra 22 LR, nebūtu ieteicams lietot trokšņa slāpētājus, tas veicinātu malumedības, bet gludstobra ieročus vispār neaprīko ar klusinātājiem,” norāda A. Melkers un piebilst, ka par mednieku ierosinājumu atļaut klusinātājus lietot sacensībās vai treniņos neesot saņemts atzinums no sporta organizācijām.
Par atbalstu no VP varētu runāt, ja priekšlikumā būtu norādīta konkrēta ieroču grupa, uz kuru attiektos atļauja lietot trokšņa slāpētāju, kā arī tiktu veikts pētījums par palīgierīces nepieciešamību, norāda VP pārstāvis.
Daudz nepieļāvīgāks par klusinātāju plašāku izmantošanu ir Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieks Andris Sudārs. “Tā būs tāda kā dzīvnieku slaktēšana,” viņš strikti nosaka un turpina: “Ja klusinātājus palaidīs apritē, to izmantošana būs pieejama ne tikai medniekiem, bet arī visiem pārējiem, un kļūs nekontrolējama.” Savas kompetences ietvaros LATMA priekšlikumu izvērtējusi arī Zemkopības ministrija, atzīstot, ka šāviena trokšņa slāpētāju izmantošana nav pretrunā ar medību resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem un Medību likuma mērķiem, tāpēc tā neiebilst pret to ieviešanu.
