“Medības” 10.2014. 0
“MEDĪBAS” – TROFEJA, KO PELNĪJIS KATRS MEDNIEKS!
Žurnāls, kas domāts ikvienam, kam patīk skaistais un azartiskais vaļasprieks – medības. Žurnāls “Medības” iznāks reizi mēnesī un rakstīs tikai un vienīgi par medībām. Ik mēnesi žurnālā būs sezonas ziņas un aktualitātes, raksti par medībām ārpus Latvijas, ieročiem un aprīkojumu, likumiem un noteikumiem, kā arī medniekstāsti, receptes, joki un anekdotes.
ŽURNĀLA “MEDĪBAS” JAUNĀKAJĀ NUMURĀ
PERSONĪBA. Sarunu ar Viktoru Litaunieku – Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktoru un Bejas mednieku biedrības biedru nav viegli atstāstīt, jo papīrs diemžēl ir bezkaislīgākais no visiem vēstījuma veidiem. Uz tā nevar attēlot balss intonāciju, smaidus, mīmiku, tādēļ atliek vien cerēt, ka tie, kuri Viktoru pazīst, starp šīm rindiņām izjutīs arī viņa atraktivitāti, fantastisko dzīvesprieku un ideju pārbagātību.
MEDĪBU TŪRISMS. Rudens ir viens no aktīvākajiem medību tūrisma brīžiem Latvijā, jo ar šo vārdu salikumu nesaistās tikai tāli braucieni uz Āfriku pēc žirafēm. Medību tūrisma jēdziens ir daudz plašāks, ko arī žurnāla oktobra numurā pētām mazliet dziļāk.
MEDNIEKSIEVAS RECEPTE. Ivetu Buškevicu jaunām receptēm iedvesmo ceļojumi. Atgriežoties no Ungārijas, kur tika baudītas neskaitāmu gulašzupu variācijas, radās sava – latviskā versija. Šodien Iveta to gatavo žurnālam Medības. Ar kulinārajiem atradumiem viņa labprāt dalās arī ar draudzenēm, taču vīram Jurim uztic pašu svarīgāko – degustēšanu. „Viņš ir manu ēdienu izmēģinātājs,“ nosaka mednieksieva un piebilst, ka proves reizēs netiek ņemtas vērā nekādas atrunas – Jurim vienkārši jāēd. Kas atliek vīram, kura sieva ikdienas darbā vada pāri par 500 darbiniekiem lielu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldi? Pēdējais Ivetas eksperiments ar baltajām krimildēm dzīvesbiedram tomēr licis nedaudz šaubīties par degustācijas iznākumu.
TIKŠANĀS. Kriminālromānu rakstnieks Andris Kolbergs medniekos iestājies pavēlu, dzīvesbiedre Aīda atceras precīzi – 33 gadu vecumā. Daudziem šai laikā jau noskrējis pirmais medību karstums, bet viņš vēl tikai sācis iepazīt mednieku skunsti. Rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki, mūziķi līdz deviņdesmito gadu sākumam jaktēt braukuši uz Suntažiem – jautrā pulkā ar lielo autobusu. Kolberga kundze stāsta, ka viena daļa radošo medībās piedalījušies tieši kompānijas dēļ – esi kopā ar foršiem cilvēkiem, personībām! Vīra aicināta, mednieku pulkam pievienojusies arī Aīda. Pirmos gadus viņa gāja dzinējos, vēlāk ņēma rokā arī bisi un izrādījās trāpīga šāvēja. Viens no rakstnieka medību līdzbiedriem bija gleznotājs Vilis Vizulis, kurš žurnālam Medības savu bebru medību krampi demonstrēja pērnruden. Andrim Kolbergam veselības dēļ aktīvās mednieka gaitas pēdējos gados nācies pārtraukt, taču viņš vēl nemet plinti krūmos un saka, ka uz gaidi varētu doties. Draudzīgā kompānija šovasar tikās rakstnieka mājā Jūrmalā un pārcilāja atmiņas par intelektuāļu ziedu laikiem medībās.
SELEKTĪVAS MEDĪBAS. Mēs, mednieki, mēdzam apgalvot, ka veidojam medību saimniecību. Bet ne vienmēr tas tā ir. Kamēr ar medību saimniecību saprot tikai medības, mēs ne ar ko neatšķiramies no ogotājiem, sēņotājiem vai citiem dabas resursu izmantotājiem, kuri no meža tikai ņem, neko nedodot atpakaļ, — saka Baumaņa kungs. — Bet medību saimniecība nozīmē daudz vairāk — pienesums mežam ir daudz lielāks nekā taustāmais ieguvums trofeju vai iegūtās medību produkcijas veidā. Tā ir saimniekošana, kad vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošinām saimnieciski pieļaujamu dzīvnieku skaitu un saglabājam medījamajiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi.
ATSITIENS. Šaušanas procesu un rezultātu var sabojāt ieroča atsitiens, no kura no tiesas baidās ļoti liela daļa to, kas ieroci ņēmuši rokā. Pat tie, kas nekad nav šāvuši, no šāviena radītā atsitiena baidās vēl pirms nospiesta sprūda mēlīte. Spēcīgs šāviena atsitiens var radīt galvassāpes, zilumus, muguras sāpes, nogurumu, bailes no šāviena un raustīšanos. Atsitiens pat var negatīvi ietekmēt trāpījuma rezultātu. Lielākā daļa, kas jebkad ir šāvuši, saprot, ka atsitiens ir process, kura rezultātā pēc šāviena ķermenis ar ieroci tiek pagrūsts atpakaļ. Notiek šāviens, uz ko ķermenis attiecīgi reaģē.
MEDĪBU SUNS. Laikas tiek uzskatītas par universāliem medību suņiem, piemērotiem lāču, pārnadžu, roņu, vāveru, caunu un visādu citādu zvēru, ka arī putnu medīšanai. Kāds mednieks ir teicis, ka laiku varētu iemācīt dzīt degunradzi, ja Sibīrijā tie būtu. Strādājot, suns uzmeklē medījumu, rejot piesaista tā uzmanību sev un tādejādi norāda, kur ir zvērs un dod medniekam laiku atnākt un izdarīt savu darbu. Bēgošam zvēram un aizlidojošam putnam laika seko klusējot.
