“Radi grib tiesāties, bet krustdēls ieteica mediāciju!” Kā risināt domstarpības bez tiesas 0
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Man ar radiem ir nesaskaņas par tiesībām uz īpašumu. Radu ģimene grib tiesāties, bet krustdēls ieteica mediāciju jeb izlīgšanu bez tiesas, lai izvairītos no lieliem tiesas izdevumiem. Kā notiek mediācija, un vai viena puse tik vai tā nepaliek zaudētājos? Kas organizē šo procesu? Marita Salaspils novadā
Mediācija un tās principi
Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos, lai savas domstarpības atrisinātu ar mediatora palīdzību. To var izmantot domstarpību risināšanai ārpustiesas, kā arī tiesvedības procesā, ja speciālās tiesību normas nenosaka citādi.
Zvērinātas advokātes Ievas Ratnieces palīgs Artūrs Ševčuks skaidro, ka mediācijā tiek ievēroti šādi principi: brīvprātība, konfidencialitāte, pušu vienlīdzība un sadarbība un mediatora neitralitāte un objektivitāte. Attiecīgi puses brīvprātīgi izlemj, vai iesaistīties mediācijas procesā, proti, nevienu ar varu nevar iesaistīt šajā procesā. Ja arī sākotnēji puses ir piekritušas risināt strīdu mediācijas procesā, tās jebkurā brīdī var no mediācijas atteikties.
Jebkāda informācija, kas tiek izpausta mediācijas procesā, ir konfidenciāla, tajā skaitā informācija, ko viena no pusēm izpaudusi mediatoram, norādot, ka šī informācija nav izpaužama otrai pusei. Turklāt nedz mediatoru, nedz kādu no mediācijas pusēm nevar nopratināt kā lieciniekus par faktiem, kas tiem kļuvuši zināmi mediācijā (likums gan paredz izņēmumus).
Mediācijā abām pusēm ir vienādas tiesības un iespējas, un lēmumu pieņemšana notiek, pusēm sadarbojoties. Mediators ir neitrāls un objektīvs – viņš ļauj pusēm pašām panākt savstarpēju pieņemamu vienošanos. Ja mediators secina, ka pastāv apstākļi, kas var ietekmēt viņa objektivitāti vai neitralitāti, viņš paziņo par to pusēm.
Mediācijas norise
Mediāciju pirms tiesas var iniciēt gan viena, gan otra puse.
Ja viena no pusēm izteikusi priekšlikumu risināt domstarpības, izmantojot mediāciju, bet otra puse 30 dienu laikā no priekšlikuma nosūtīšanas dienas nav sniegusi piekrišanu, uzskatāms, ka attiecīgais priekšlikums ir noraidīts.
Bet, ja piekrišana ir saņemta, bet 30 dienu laikā no piekrišanas saņemšanas dienas nav noslēgts mediācijas līgums, arī tad uzskatāms, ka mediācijas priekšlikums ir noraidīts.
Mediācijas process tiek sākts no brīža, kad puses noslēdz rakstveida līgumu ar mediatoru vai mediatoriem atkarībā no pušu vēlmēm. Pēc rakstveida līguma noslēgšanas puses satiekas mediatora noteiktajā laikā un sāk risināt strīdu (sarunu), meklējot pusēm izdevīgāko rezultātu. Mediators var tikties ar abām pusēm kopā vai ar katru atsevišķi un sākotnēji izskaidro mediācijas kārtību, mediatora funkcijas, mediācijas dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī mediācijas pamatprincipus. Mediatora pienākums ir vadīt mediāciju, uzklausot abu pušu viedokļus, pozīciju un priekšlikumus par strīda risinājumu.
Ja puses par to ir vienojušās, tām ir tiesības pieaicināt strīda risināšanai ekspertus, advokātus un citas personas. Tādēļ, parakstot līgumu par mediāciju, svarīgi pievērst uzmanību abām pusēm būtiskiem aspektiem, arīdzan tam, kā tiek segti izdevumi par mediācijas procesu.
Mediācijas noslēgums ar vai bez vienošanās
Mediācijas noslēgumā gan mediators, gan puses var izstrādāt un piedāvāt vairākus iespējamos strīda risinājumus, jo mediācijas mērķis ir panākt izlīgumu starp pusēm jeb noslēgt līgumu par strīda risinājumu. Šo līgumu ieteicams noslēgt rakstveidā vai pat notariāla akta formā, lai gadījumā, ja atkārtoti rodas domstarpības, iesaistītajiem būtu iespēja atsaukties uz līgumu.
Savukārt puses var izbeigt mediāciju arī bez vienošanās, ja vismaz viena puse paziņo mediatoram, ka iebilst pret mediācijas turpmāku izmantošanu, ja mediators pusēm paziņo par mediācijas izbeigšanu vai citu iemeslu dēļ zūd nepieciešamība vai iespēja izmantot mediāciju.
Gadījumā ja mediācija tiek izbeigta bez vienošanās, mediators sagatavo apliecinājumu par mediācijas rezultātu un izsniedz to pusēm. Nepieciešamības gadījumā minēto dokumentu var iesniegt tiesā kā pierādījumu, kas apliecina, ka puses jau strīdu centušās risināt mediācijas ceļā.
“Mediācija nav iespējama, ja iesaistītās puses nesadarbojas un necenšas panākt risinājumu, kas apmierinātu abu pušu intereses un vajadzības. Tādējādi situācija, kurā viena puse paliktu zaudētājos, ir maz iespējama. Taču svarīgi saprast, ka jebkurā strīda risinājumā abām pusēm būs pienākums noteiktos jautājumos piekāpties. Pretējā gadījumā mediācijas procesā panākt risinājumu jeb vienošanos, visticamāk, nebūs iespējams,” skaidro Artūrs Ševčuks.
Atšķirība starp tiesvedību un mediāciju
Mediācijas procesā puses kopīgi meklē strīda risinājumu, noteiktos jautājumos piekāpjoties.
Savukārt tiesājoties pušu likteni izlemj tiesnesis, rezultātā viena no pusēm ar tiesas spriedumu, visticamāk, nebūs apmierināta. Tiesāšanās procesa noteikumi ir strikti noteikti likumā, savukārt mediācija balstās uz pušu brīvprātību un savu pieeju strīda risinājuma meklēšanai ar mediatora palīdzību.
Tādējādi pirms vēršanās tiesā, kā arī ņemot vērā, ka strīda dalībnieki ir radinieki, ieteicams izvērtēt iespēju vērsties pie mediatora, lai atrisinātu strīdu un panāktu abām pusēm izdevīgu risinājumu, un nenostādītu vienu pusi zaudētāja lomā.
UZZIŅA
Kontaktinformāciju par sertificētiem mediatoriem var atrast Sertificētu mediatoru padomes mājaslapā: www.sertificetimediatori.lv.
KONSULTĒJIS ZVĒRINĀTAS ADVOKĀTES IEVAS RATNIECES PALĪGS ARTŪRS ŠEVČUKS
