Medaļu birums “Novada garšā” 1
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāk nekā 200 produktu pagājušajā nedēļā no visas Latvijas ceļoja uz “Novada garšas” pārtikas produktu kvalitātes konkursu Rīgā, kur tos vērtēja 26 eksperti. Ar katru gadu aug to ražotāju skaits, kuriem ir būtisks profesionālu šefpavāru un pārtikas tehnologu vērtējums. Paši labākie tiek godalgoti ar augstākā kaluma medaļām, kas pircējiem var kalpot par produkta kvalitātes garantiju.
Šogad “Mājas Viesis” vai ik mēnesi ir ciemojies pie kāda no pērnā gada “Novada garšas” laureāta, lai stāstītu un rādītu, kā top, piemēram, mārupietes Ilzes Kupčas, tīmeklī sauktas par Ilzīti Kūciņu, mājas tortes, Naura Drelnieka kūpinātie Alūksnes ezera zuši, Ilutas Straģes jogurts un siers no Brunavas aitu piena un vēl daudzi citi meistarīgi un no sirds gatavoti labumi.
Nupat godā celti jauni medaļnieki – kopumā pārtikas produktu kvalitātes konkursa žūrija par labākajiem atzinusi 102 produktus, sešiem piešķirot augstākā kaluma godalgu. Viens no zelta medaļniekiem ir “Mājas Viesa” septembra numura ciemiņš – “Mārlapiņu” mārrutku meistars no Jaunmārupes Māris Lapiņš, kurš iepriekšējos divos konkursos par saviem ražojumiem bija ieguvis bronzu un sudrabu, kam tagad pievienojies arī zelts par mārrutku želeju ar čili. Uzņēmēja neatlaidība ir vainagojusies, taču viņš nav vienīgais, kuru sacensību gars urdījis pacīnīties par pilnu medaļu komplektu. Ieguvējs šajā cīņā ir gan ražotājs, gan pircējs.
Ko saka eksperti?
Pārtikas kvalitātes konkursa ekspertu vidū šogad bija arī tāds pavārmākslas smagsvars kā Domeniko Maggi no Itālijas, kurš dažādās pasaules līmeņa sacensībās piedalījies jau kopš 1987. gada. Vērtēšanai iesniegtos produktus viņš atzina par kvalitatīviem un arī tradicionāliem, tāpēc pieredzējušo jomas profesionāli tie garšas un sagatavošanas ziņā nav pārsteiguši.
“Garšoju ļoti jauku maizi, bet man būtu interesanti redzēt arī to, kā produkti ir iesaiņoti,” viņš piebilda. Atzinīgi novērtējot profesionālu šefpavāru iesaisti “Novada garšas” projektā, D. Maggi par ļoti svarīgu uzsvēra nepieciešamību pēc valdības atbalsta ražotājiem, zemniekiem. “Savukārt mēs esam šīs ķēdes noslēgums, jo kurš tad labāk spēj novērtēt ražojumu kvalitāti, ja ne šefpavāri, kuriem ir zināšanas par produktu garšu, vērtību un izmantošanu.”
Pēc 36 produktu degustācijas pašmāju eksperte Mālpils muižas restorāna šefpavāre Aija Gabrāne uzslavēja mājražotāju centību un prasmes, īpaši izceļot tādus produktus kā kazas sieru, kūpinātas zivis, rabarberu cukādes, kaltētos tomātus u. c., no kuriem daži varētu atbilst arī restorānu kvalitātes prasībām. Tomēr viņai nākas atzīt, ka starp iesniegtajiem bijuši arī ražojumi, kuriem nav varējusi dot labu vērtējumu.
Svarīgas ne tikai medaļas
Itāļu eksperts D. Maggi uzskata, ka svarīgākais sacensību rezultāts nav tikai medaļas, bet arī iegūtā pieredze un zināšanas, šo atziņu vairāk attiecinot uz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sadarbībā ar Pavāru klubu rīkoto publiskā sektora ēdinātāju konkursu, kurā uzvaras laurus plūca V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas pavāres Solvita Bitte un Laura Jansone. Skolu pavāru konkursā šogad piedalījās septiņas komandas, no kurām trīs iekļuva finālā. Kuldīdznieces sacentās ar divām “Baltijas Restaurants Latvija” komandām.
Konkursa dalībnieki godam izturējuši arī īpašo šā gada nosacījumu – ievērot bezatkritumu un bezatlikumu jeb “zero waste” principus, atzina Pavāru kluba prezidente Svetlana Riškova. “Liels prieks, ka konkursa dalībnieki neizmantoja vienreizējos traukus, plēves, redzējām tikai vairākkārt lietojamus!” Tāpat viņai gandarījums, ka konkursa norisē iesaistītajiem profesionālo skolu audzēkņiem no četrām mācību iestādēm – Dobeles Amatu vidusskolas, Restorānu servisa skolas, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas, kā arī Ogres tehnikuma – bijusi iespēja pilnveidot praktiskās iemaņas viesmīļa darbā. Produktu kvalitātes konkursā palīdzējis 41 students.
Vietējais produkts tavā ēdienkartē
“Novada garšas” sezonas noslēguma pasākuma programmu kuplināja konference “Vai vietējam produktam būt tavā ēdienkartē?”. Spriežot par Latvijā ražotās pārtikas īpatsvaru vietējā patēriņa grozā, bija jāatzīst, ka vēl ir daudz neizmantotu iespēju. “Pārtikas iegādei gadā tērējam 2,5 miljardus eiro, kas ir milzīga summa, jo Latvijas šā gada budžeta izdevumi ir ap 12,5 miljardi eiro.
No produktiem, kurus iegādājamies, tikai 36% ir vietējas izcelsmes, tātad tikai trešdaļa naudas nonāk pie vietējiem ražotājiem,” situāciju ar aprēķiniem raksturoja LLKC vadītājs Mārtiņš Cimermanis, piebilstot, ka cipari paši par sevi rāda pārtikas ražošanas milzu potenciālu.
Tomēr esot jāatzīst, ka vietējiem pārtikas ražotājiem pietrūkst jaudas, lai apgādātu tik jaudīgus pasūtītājus kā Nacionālie bruņotie spēki, veselības, rehabilitācijas un sociālās aprūpes, kā arī izglītības iestādes. “Armija bija gatava iegādāties vietējo pārtiku, taču iepirkumā uzvarēja uzņēmējs, kas nav vietējo zemnieku koopertatīvs,” norādīja M. Cimermanis. Par traucējošu faktoru viņš nosauc pārtikas produktu iepirkumu sistēmu, kas būtu jāpārskata.
Savu artavu vietējo ražojumu daudzināšanā un izplatībā dod LLKC un “Novada garšas” projekts – gan ar konkursu pārtikas produktu ražotājiem un publiskā sektora ēdinātājiem, gan e-tirgus platformu produktu tirdzniecībai, kurai nupat ir jānāk klajā.
