Kā audzēt medaini smaržīgās alises 4
Gribētu šogad iesēt un izaudzēt alisītes, pērn jau mēģināju, bet augiem kaut kas nepatika. Kā tās pareizi audzēt un kopt, lai ziedētu visu vasaru? Varbūt augiem nepatīk karstums? Kāds mēslojums vajadzīgs? INGA MADONAS NOVADĀ
Mode mainās, klasika paliek
Jūrmalas lobulārijas (Lobularia maritima) dažkārt mēdz saukt par alisēm vai medenēm. Savvaļā tās aug saulainās nogāzēs gar Vidusjūras piekrasti. Ir viengadīgas, neliela auguma (sasniedz 10–20 cm augstumu), ar bagātīgi zarotu stumbru. Nelielajiem bāli violetajiem ziediem ir specifiska, stipra, medaina smarža.
Audzēšana. Lobulārijas var viegli pavairot ar sēklām. Izsēj pavasarī, parasti maija sākumā, tieši dobē vai izstāda dēstus (tos sāk audzēt aprīlī). Augi ir izturīgi pavasara un rudens salnās. Nedrīkst sēt pārāk biezi, jo tad augi slikti ziedēs un tos bojās miltrasa. Dēsti jāizretina, lai būtu vismaz 10 cm, bet labāk 15–20 cm attālumā cits no cita. Blīvākos stādījumos puķes agrāk nozied. Lobulārijas labi aug jebkurā augsnē pat sausā vietā. Tomēr labāk sameklēt saulainu vietu un sagatavot barības vielām ne visai bagātu, bet kaļķainu augsni. Dārzos, kuros ir irdena, mitrumu caurlaidīga, smilšaina augsne ar pietiekamu mitrumu, alisēm labi nogatavojas sēkliņas un tās nākamajā gadā uzdīgst pašas.
Skaistākās šķirnes. Sēklu tirgotāji arvien piedāvā jaunas, interesantas lobulārijas. Vairākums moderno šķirņu ir kompaktas, un bieži vien ziedošas alises nav augstākas par 6–10 cm. Tāpēc jūrmalas lobulārijas ir piemērotas lielu, krāsainu laukumu veidošanai puķu dobēs. Vecmodīgās garās šķirnes labāk izskatās dobju malās un konteineros. Apstādījumos balti ziedošās var kombinēt ar violetajām.
Latvijā visiecienītākā ir baltziedu šķirne ‘Snow Crystals’, kam ir ļoti lieli ziedi un spēcīgs, sazarots augums. Augs neprasa īpašu kopšanu, zied līdz vēlam rudenim. Dārzos joprojām reti sastopamas citu krāsu (violetas, rozā, pasteļtoņu) ziedu šķirnes ‘Wonderland Lavender’, ‘Wonderland Blue’, ‘Easter Bonnet Deep Pink’, ‘Easter Bonnet Deep Rose’. Jūrmalas lobulārija ‘Tiny Tim’ ir 8 cm augsta, ar zarotu augumu. Auga lapotne slēpjas zem mazu, baltu ziedu paklāja, tāpēc to bieži dēvē par sniega paklāju.
Nokarenās lobulārijas. – Tās ir izcilas ziedētājas, lai gan krāsu dažādība nav īpaši liela – balta, rozā, violeta un netīri dzeltena. Ziedi neizceļas ar spilgtām krāsām, taču ir ļoti piemēroti kontrastējošu krāsu kompozīcijām. Balkona puķu kastēs un iekarināmos podos nokarenās alises veido kuplu, bagātīgi ziedošu klājienu, – stāsta zemnieku saimniecības “Bites” vadītāja Agita Bite.
Nokarenās lobulārijas pavairo ar spraudeņiem. Firmas jaunstādus piegādā marta vidū vai beigās. Lai puķes labāk sazarotos, augtu kuplākas, apsakņotos spraudeņus ieteicams vienreiz galotņot. Veģetatīvi pavairojamās alises uzzied maija vidū vai beigās. Kompozīcijām vispopulārākā ir šķirne ‘White Stream’.
Krūmu lobulārijas audzē no sēklām, jo tās dīgst ļoti ātri. Profesionālie puķkopji kompaktās šķirnes sēj ik pēc divām nedēļām, lai stādi nepāraugtu un tos varētu pārdot nepārtraukti. Krūmu alises parasti realizē 9 cm diametra podiņos, kuros ir 6–7 stādi. Viens augs podā neizskatās glīti, tāpēc vienkopus jāstāda vairāki.
Netīk karsts laiks. Lobulārijām nav bīstams vējš, taču nepatīk +30 °C gaisa temperatūra. Alises vairāk ir vēsumu mīlošas puķes. Karstā laikā augi pārstāj ziedēt un atjaunojas tikai pēc kāda laika. Ja sāk dzeltēt, dzinumus vajag apgriezt, lai atsāktu bagātīgi ziedēt. Traukos iestādītiem ziedošiem augiem nepietiek barības vielu līdz rudenim, tāpēc tie vienreiz nedēļā jāmēslo ar vājas koncentrācijas šķīstošo pilnmēslojumu Ferticare kombi ar NPK 14–11–25 vai “Schultz” mēslojumu ziedošiem augiem Bloom food plus ar NPK 10–52–10, vai citiem ziedošām puķēm domātiem minerālmēsliem. Laistīšanas biežums atkarīgs no laika apstākļiem. Puķes ir ļoti jutīgas karstās dienās, tāpēc šajā laikā rūpīgāk jāpārbauda augsnes mitrums.
Augi drīz ataug, strauji veido jaunus dzinumus un sazied no jauna līdz rudenim.
Ziedu spilvens akmeņdārzam
Klinšu alise jeb aurīnija (Aurinia saxatilis, syn. Alyssum saxatile) savvaļā aug sausās, saulainās vietās Viduseiropā. Tā ir izturīga zema auguma ziemciete, kam ir 25 cm augsti ziedneši un kas veido spilvenveida ceru. Lapas ir daļēji ziemzaļas, pelēkas, tūbaini apmatotas. Ziedi – sīki, zeltaini dzelteni, izkārtoti blīvās skarās, ziedēšanas laikā nosedz augu. Zied no maija sākuma līdz jūnija sākumam. Vairojas ar pašizsēju.
Alisēm piemērota saulaina, silta vieta un sausa, caurlaidīga, kaļķaina augsne. Tādā īpaša kopšana nav vajadzīga. Lai augs neizsētos, noziedējušos dzinumus var saīsināt. Pavairo ar sēklām un 5–7 cm gariem spraudeņiem vasaras sākumā.
Alises stāda akmeņdārzos, gar mūriem, dobju malām un konteineros. Var grupēt kopā ar arābēm, zemajiem flokšiem, ragaino vijolīti. Dārzos audzē alises ‘Summit’ (15 cm augsta), ‘Citrina’ (ar gaiši dzelteniem ziediem), ‘Compacta’, ‘Flore Pleno’.
