Mēbeles skolnieciņam – kādam jābūt galdam un krēslam, lai nekaitētu veselībai? 0
Septembris jau pie durvju sliekšņa, un pēdējais laiks meklēt darba galdu un krēslu pirmklasniekam. Kam pievērst uzmanību, lai pirkums būtu kvalitatīvs, ērts un atbilstu visām ergonomikas prasībām?
Lai bērns, uzsākot mācības, jau pašā sākumā pierastu pie pareizas sēdēšanas pozas, svarīgi, lai vecāki jau bērna skolas gaitu sākumā pievērstu tam nepieciešamo uzmanību. Pretējā gadījumā vēlāk jau ieradumu sēdēt kā pagadās būs grūti izlabot.
Bērnam vecumā no septiņiem līdz divpadsmit gadiem ideālais strādāšanas variants ir galds ar regulējamu virsmas slīpumu un krēsls ar paliktni kājām. Ārsti ortopēdi šādu konstrukciju iesaka tāpēc, ka šādā veidā pareizi tiek izkliedēta slodze uz bērna vēl pilnīgi nenobriedušo mugurkaulu.
Labs risinājums ir krēsli un galdi uz izaugšanu. Tas nozīmē, ka gan krēslu, gan galdu iespējams daudzveidīgi regulēt, lai tos varētu lietot līdz pat vidusskolas vecumam – galdam var mainīt augstumu, slīpumu un paplašināt ar papildu virsmām, savukārt krēsls pieejams ar augstuma, sēdes dziļuma un atzveltnes augstuma un slīpuma maiņas iespējām. Šādi modeļi gan izmaksās salīdzinoši dārgi, bet būs labs ieguldījums, kas atmaksāsies ilgtermiņā.
Protams, var izvēlēties arī parastus galdus un krēslus, bet tad jāpievērš uzmanība tam, kā tos iespējams pielāgot bērna individuālajām auguma īpatnībām. Galdu vēlams izvēlēties ar stabilu konstrukciju un pietiekami plašu virsmu, savukārt krēslam noteikti jābūt ar iespēju variēt augstumu un balstīt muguru pietiekami lielā apmērā. Lai samērotu pareizus galda un krēsla augstumus, var izmantot kāju paliktni, kā arī īpašus paliktņus, ko novieto uz krēsla virsmas.
Ģimenes, kurās tētiem nav sveši galdniecības darbi, darba vietu var iekārtot arī saviem spēkiem, gatavu iegādājoties tikai kvalitatīvu krēslu, bet darba virsmu izveidojot no finiera. Šādu virsmu iespējams izgatavot no finiera atgriezumiem (pieejami dažādas kvalitātes un biezuma materiāli; galdniecībā tos iespējams salīmēt arī pa vairākiem kopā, lai virsma būtu biezāka un izturīgāka), kas iegādājami bāzēs par salīdzinoši nelielām izmaksām. Ja ir attiecīgās prasmes un pieejami nepieciešamie instrumenti, virsmu var veidot arī ieapaļu vai liektu, stiprināmu pie palodzes vai sienas un balstītu uz vienas vai vairākām pieskrūvējamām metāla kājām.
Ergonomikas prasības, kam jāpievērš uzmanība
*Pareizs krēsla augstums ir tad, ja kājas stabili novietotas uz grīdas vai paliktņa, bet kāju saliekums ir nedaudz platāks par 90 grādiem.
*Ļoti svarīgs ir arī pareizs krēsla sēdītes dziļums – iesēžoties krēslā tā, ka mugura pilnībā atbalstīta, attālumam starp augšstilba bedrīti un krēsla sēdes priekšējo malu jābūt aptuveni četru pirkstu platumā, lai kājām būtu netraucēta asinsrite. Nepareizi, ja, iesēžoties krēslā līdz galam, bērna paceles atrodas uz krēsla sēdītes, bet kājas ir atrautas no zemes. Otrs nepareizais variants – kājas balstās uz zemes, bet mugura netiek balstīta, jo līdz atzveltnei vēl paliek brīva vieta.
*Krēsla atzveltnei jābalsta mugura ne tikai jostas vietā, bet līdz pašām lāpstiņām.
*Krēsla piecstaru pamatnei jābūt aprīkotai ne tikai ar ritenīšiem, bet arī ar bremzi.
*Galda augstums ir izvēlēts pareizi, ja, noliekot elkoņus uz galda, pleci ar roku veido nedaudz platāku leņķi par 90 grādiem. Galda virsmai jābūt pietiekami plašai, lai, uz tās darbojoties, varētu novietot arī elkoņus.
Darba virsmas ieteicamie slīpumi:
zīmēšanai – 0–5 grādi,
rakstāmdarbiem – 10 grādi,
lasīšanai no grāmatas – 20 grādi.
*Datora monitoram jāatrodas izstieptas rokas attālumā, nedaudz zemāk par acu augstumu, lai acīm būtu samazināta spriedze.
*Īpaša uzmanība jāpievērš darba galda apgaismojumam. Vislabāk galdu novietot pie loga tā, lai dienasgaisma apgaismotu galdu no kreisās puses (kreiļiem no labās). Galda lampu vēlams izvēlēties ar pietiekami lielu abažūru un attiecīgi izvietotu spuldzi, lai vienmērīgi tiktu izgaismots pēc iespējas plašāks galda virsmas laukums. Bērnu rakstāmgaldiem nav ieteicams izvēlēties gaismas ķermeņus ar diodēm, jo to staru kūlis ir ļoti koncentrēts un izgaismo vien nelielu laukumiņu, pārējo virsmu atstājot krēslā. Tas bērna redzei rada nevajadzīgu spriedzi, un acis ātri nogurst, jo veidojas izteikti gaismas un ēnas kontrasti. Arī vispārējam apgaismojumam telpā jābūt pietiekami gaišam un izkliedētam.
