Mazumtirdzniecība šogad augs mēreni, prognozē banku analītiķi 3
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad mazumtirdzniecības pieaugumu ierobežos inflācija un energoresursu cenas, tāpēc tas nebūs lielāks par 4–6%, atzīst vairāku banku analītiķi.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš atgādina, ka pērnajā novembrī mazumtirdzniecība Latvijā turpināja darboties ar būtiskiem ierobežojumiem un tirdzniecības apjomi Latvijā saruka otro mēnesi pēc kārtas.
Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija liecina, ka novembrī salīdzinājumā ar 2020. gada novembri mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā, neņemot vērā cenu izmaiņas, samazinājās par 3,7%, lai gan faktiskajās cenās apgrozījums pieauga par 5,8%.
Pērnā gada pirmajos 11 mēnešos kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās Latvijā ir audzis ļoti nedaudz – tikai par 1,8%. Tas ir ievērojami lēnāks mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums nekā Lietuvā un Igaunijā, kur mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums šogad, visticamāk, pārsniegs 10%. Šī ir pirmā reize pēdējo desmit gadu laikā, kad mazumtirdzniecības attīstības tempi Baltijas valstīs būtiski atšķiras, parasti tie ir ļoti līdzīgi.
“Šī atšķirība, visticamāk, ir saistīta gan ar ekonomiskiem faktoriem, gan epidemioloģiskajiem ierobežojumiem tirdzniecības nozarē. Salīdzinājumā ar kaimiņiem Covid-19 pandēmijas laikā esam visvairāk zaudējuši tūrisma ienākumus un visvairāk cietuši transporta nozarē tranzīta kravu krituma un lielās aviācijas nozares dēļ.
Tādēļ ekonomika Lietuvā un Igaunijā ir atkopusies straujāk nekā Latvijā, lai gan visu trīs Baltijas valstu ekonomiku sniegums ir bijis starp labākajiem Eiropas Savienībā. Papildus tam Igaunijā šogad patēriņu ir veicinājusi arī iespēja iedzīvotājiem izņemt savus otrā pensiju līmeņa uzkrājumus,” izteicies Āboliņš.
Savukārt “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece secina, ka darbības ierobežojumi galvenokārt nepatīkami skāruši tos mazumtirgotājus, kas tirgo nepārtikas preces klātienē. Pārdošanas apjomi šajā segmentā saruka par 7,3%. Visbūtiskāk, par 52%, samazinājusies lietotu preču mazumtirdzniecība.
Liels kritums – 15–27% robežās – bija vērojams arī ar mājokļa remontu un labiekārtošanu saistītu preču pārdošanas apjomos, sporta preču un spēļu, apģērbu un apavu, pulksteņu un juvelierizstrādājumu tirdzniecībā. Neskatoties uz uzņēmumu bažām, lielāko pārtikas veikalu pāriešana uz darbu zaļajā režīmā pārdošanas apjomus pret iepriekšējo gadu nesamazināja, un tie bija līdzīgi kā gadu iepriekš, akcentē Buceniece.
