17
Patīk krietni jaunākas sievietes
Mazulis nevēlas komentēt, kā iepazinies ar Irēnu, jo tā esot viņa privātā dzīve. Irēnas tuvinieki gan zina stāstīt, ka meiteni, kas bija 25 gadus jaunāka par Mazuli, viņš noskatījis vēl padsmitnieces vecumā. Iepazinušies, kad Irēna devusies uz vietējo Plāņu veikalu. Pa ceļam viņu uzrunājis Mazulis, kurš piedāvājis aizvest uz mājām. Pēc tam bieži braucis apciemot Irēnu. Viņas vecāki necietuši meitas kavalieri; nekādi nav varējuši saprast, ko Irēna viņā atradusi. Vietējiem bijis zināms, ka Mazulim ļoti patīk sievietes un pēc iespējas jaunākas. Esot teicis, ka pat astoņpadsmitgadnieces jau esot “vecas”.
Vaicāju Mazulim, vai pēc Irēnas nāves viņš vēl kādreiz varētu iedomāties kopdzīvi ar sievieti, jo jebkura potenciālā kandidāte, ierakstot “Google” meklētājā vārdus “Dainis Mazulis”, par viņu varētu uzzināt diezgan biedējošu informāciju. “Ļoti labi, ka tā, jo man nemaz nevajag tādu dzīvesbiedri, kas vadās pēc “Google”. Tad lai iet un dzīvo kopā ar to “Google”!”
Labuma guvējs
Katrā ziņā iespējamām Mazuļa partnerēm būtu jākļūst ļoti aizdomīgām, izdzirdot piedāvājumu iegādāties dzīvības apdrošināšanas polisi. Tāda bija gan viņa civilsievai Guntai, kas gāja bojā sprādzienā, gan abiem jauniešiem, kas tika nosisti ar elektrību. Šoreiz jauniešiem bijušas gan dzīvības apdrošināšanas, gan nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises, kurās iekļauts nāves risks. Otrajā gadījumā atlīdzību gan iespējams saņemt tikai tad, ja apdrošinātais tiešām gājis bojā nelaimes gadījumā, nevis miris dabiskā nāvē. Pērkot šādas polises, vairākums cilvēku nemaz nenorāda iespējamo labuma guvēju, jo iegādājas polisi traumu gadījumiem un reti kurš iedomājas par nāves risku. Bet, ja nav norādīts labuma guvējs, tas nozīmē, ka nāves gadījumā uz iespējamo atlīdzību var pretendēt klienta mantinieki parastā mantošanas kārtībā. Šādā gadījumā, piemēram, Mazulis nevarētu uz to pretendēt, jo oficiāli nebija radinieks ne Indaram, ne Irēnai. Apdrošināšanas kompānijas pagaidām atturas atklāt, vai Indara un Irēnas polisēs Mazulis bija minēts kā labuma guvējs, jo turpinās izmeklēšana un tā ir konfidenciāla informācija.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka 20 gadu vecumā jaunieši parasti nemēdz aizdomāties par dzīvības apdrošināšanu. Biežāk viņiem ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, par ko parūpējušies vecāki. Un grūti iedomāties, ka Indars un Irēna, kam nebija liekas naudas, paši pēkšņi būtu izdomājuši iegādāties dzīvības apdrošināšanu, turklāt vairākās kompānijās.
Mazulis apgalvo, ka viņam par Indara un Irēnas polisēm nekas nav zināms. “Es tādus līgumus neesmu ne slēdzis, ne redzējis.” Taču gadījums ar Guntu Č. liek apšaubīt Mazuļa teikto, jo scenārijs bijis diezgan līdzīgs: upuris tiek vairākkārt apdrošināts, iet bojā dramatiskā nāvē, bet Mazulis stāsta, ka neko nav zinājis par apdrošināšanu.
Jāatmaksā tūkstošiem eiro
Mazulim nauda ļoti noderētu, jo viņam radušās pamatīgas problēmas ar Lauku atbalsta dienestu (LAD). Laika posmā no 2011. līdz 2016. gadam viņa saimniecība dažādās atbalsta programmās saņēmusi vairāk nekā 161 000 eiro. Taču tagad LAD pieprasa atmaksāt programmas “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” ietvaros izmaksātos līdzekļus, jo 2012. gadā Mazulis nav saņēmis sertifikātu par bioloģisko ražošanu. “Nepamatoti saņemtais atbalsts šīs programmas ietvaros ir 56 023 eiro, savukārt aprēķinātās sankcijas ir 27 663 eiro. Šobrīd izdevies atgūt nepilnus 10 000 eiro. Tā kā klients nav atmaksājis nepieciešamo summu, lieta tiks nodota piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam,” informē LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.
Mazulis vēsta, ka problēmas ar saistību izpildi radušās, jo tolaik viņš kārtējo reizi bija nonācis policijas uzmanības lokā. Viņš nepatiesi apsūdzēts zādzībā un pāris mēnešus pavadījis aiz restēm, bet vēlāk lieta izbeigta. Valsts policijas pārstāve Sintija Gulbe apstiprina, ka Mazulis iepriekš nonācis policijas redzeslokā saistībā ar dažādiem notikumiem.
Mazulis apgalvo, ka policija strādā ar “bandītiskām metodēm” un cenšas sakūdīt lieciniekus pret viņu. “Naktīs es guļu mierīgi. Zinu, ka neesmu vainīgs, neko neesmu noziedzies. Lai baidās tas, kurš vainīgs; man nav no kā baidīties.” Uz jautājumu, vai viņš tic Dievam, Mazulis atbild: “Es ticu sev. Un tuvākajiem.”
Vienmēr vainīgs kāds cits
Braucot prom no nodegušās mājas un raugoties uz Mazuļa vientulīgo stāvu, pārņem pat tāds kā žēlums pret viņu, jo diez vai viņš ir patiesi laimīgs cilvēks, lai gan pats apgalvo pretējo. Ja ieklausās Mazulī, tad visās viņa nedienās vienmēr bijis vainīgs kāds cits, bet nekad viņš pats. Psiholoģijas pētnieki norāda, ka visaptverošs egoisms nereti ir raksturīgs psihopātiem un sociopātiem, kas nav spējīgi izjust līdzcietību, saskatīt atšķirību starp labo un ļauno. Tas nenozīmē, ka viņi ir psihiski slimi, jo patiesībā šie cilvēki labi apzinās savas rīcības sekas.
“Par nepieskaitāmu cilvēku var atzīt tad, ja viņam rādās murgi vai halucinācijas, ko rosina psihiska slimība, piemēram, šizofrēnija. Tādi cilvēki tiešām nav spējīgi saprast un vadīt savu darbību,” skaidro tiesu psihiatrijas ekspertīzēs iesaistīts psihiatrs, kurš lūdza neminēt viņa vārdu. “Savukārt psihopāts saprot, ko dara, un ir spējīgs atbildēt par savu rīcību.” Par to liecina arī tas, ka viņi melo un aktīvi pretojas izmeklēšanai. “Bet, ja nav pierādījumu, cilvēku nevar tā vienkārši arestēt. Ja viņš ir spējīgs pastrādāt noziegumu tā, ka viņu nav iespējams pieķert, tad viņam neko īsti nevar izdarīt,” norāda psihiatrs. “Tādu psihopātu ir tūkstošiem. Tā mēs dzīvojam starp viņiem, bet tas, vai nekļūsim par upuri, paliek likteņa ziņā. To nevar prognozēt.”
Liktenis nebija labvēlīgs Indaram un Irēnai, kas dažas dienas pēc traģēdijas tika apbedīti Smiltenes kapos. Bēres notika reizē, tomēr abi jaunieši ir apbedīti nevis blakus, bet gan viens kaps ir galvgalī otram. Dienā, kad aizejam uz kapiem, sasnigusi bieza sniega sega un sākumā pat grūti pamanīt divus kapiņus, kas ir pašā ejas malā. Mazulis vēlāk pastāsta, ka nākamgad iecerējis sakārtot kapavietu, uzlikt abiem kopīgu pieminekli. Indars un Irēna nebija radinieki, bet liktenis viņus saveda kopā un reizē aizveda viņsaulē. Likumsargu pienākums būs noskaidrot, vai Mazulis nav pielicis roku viņu nāvei. Tagad par Indaru un Irēnu atgādina vien draugu un tuvinieku atmiņas. Un divas apsnigušas kopiņas kapu nomalē. Tur savas mūža mājas atraduši divi likteņa pabērni, par kuriem itin viegli varētu aizmirst, ka viņi jelkad ir dzīvojuši. Bet mēs nedrīkstam aizmirst.
Krimināllikuma 61. pants
Personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, izņemot īslaicīgu brīvības atņemšanu, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no pamatsoda izciešanas, ja ir pamats uzskatīt, ka tā pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot noziedzīgu nodarījumu.
Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var ierosināt, kad notiesātais faktiski ir izcietis ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par sevišķi smagu noziegumu.
