Mazuļa podiņa apgūšanas ceļš 0
Ikkatra ģimene, kurā aug mazulis, kādā brīdī nonāk līdz ļoti svarīgajam podiņmācības jautājumam. Daži bērni pārsteidzoši īsā laikā iemācās iet uz podiņa, citiem šīs prasmes apgūšana prasa ilgāku laiku. Jāatdzīst, šeit liela loma ir arī sociālajam spiedienam, proti, bieži jaunajām ģimenēm uzdod vienu un to pašu jautājumu – vai tad jau bērniņš māk iet uz podiņa?
Nereti līdzīga vecuma mazuļu vecāki šajā bērna attīstības posmā jūtas kā sacensībās vai eksāmenā, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā rīkoties, lai „pareizi” un efektīvi palīdzētu bērnam pārdzīvot šo „delikāto” dzīves periodu. Bieži palīdzība tiek meklēta pie radiem, paziņām vai vienkārši internetā, bet, lielākoties, atbildēs ir uzsvērta pieredze no saviem bērniem, kas ne vienmēr ir ņemama par ideālu piemēru. Bieži vien vecāki iegādājas vairākus podiņus, dažādas autiņbiksītes vai bērns vispār staigā bez veļas. Tas rada lieku stresu visai ģimenei. Tad nu rodas jautājums – kā tad ir īstenībā? Vai mazuļu sajūtas atšķiras no mūsu pieaugušā sajūtām, kas liecina par iekšēju vajadzību nokārtoties? Vai podiņa apgūšanas process ir izpētīts?
Zinātne jau pasen ir meklējusi atbildes uz šo jautājumu. Piemēram, viens no pirmajiem pētījumiem šajā jomā ir 1946. gadā publicētais pētījums par pētnieku Blumu ģimenē augošo bērnu podiņa pareizas lietošanas rezultātiem. Zinātnieki uzsver, ka ir jāvadās pēc bērna vispārīgās attīstības, īpaši uzsverot nervu sistēmas attīstības īpatnības.
Vācu pediatrs Remo H. Largo savā Eiropas vidienē populārajā grāmatā „Bērnības gadi” („Babyjahre”) piemin ļoti plašus pētījumus. Viņš uzsver, ka nepieciešams ir pietiekoši ilgs laiks – 35 mēneši, lai bērns sāktu regulāri un pēc paša vajadzības lietot podiņu tam paredzētajiem mērķiem. Pie tam „podiņtrenniņš” nedod efektīvākus rezultātus.
Ungārijā Pikleres® Institūta pediatres un psiholoģes Judītes Falkas un pediatres Marijas Vinces vadībā ir veikts pētījums par 226 bērnu podiņmācības apguves procesu. Šajā pētījumā atzīmēts, ka galvenais šī mācību procesa virzītājs ir pats bērns. Ir svarīgi jau no pašas bērna dzimšanas, mainot autiņbiksītes, pastāstīt, kāpēc mamma vai tētis apmaina autiņbikses, ko mazulis tajās ir izdarījis. Pienāk laiks, kad pats bērns sāk izrādīt interesi par tualetes lietošanu, piemēram, iet apskatīt tualetes telpu, sāk uzdot jautājumus. Tad ir īstais laiks, kad pats bērns var izprast un kontrolēt šos savus procesus, lai sāktu pats regulāri iet uz podiņa. Pētījums liecina, ka atvadīšanās no autiņbiksītēm ilgs vidēji 9-10 mēnešus, kuru laikā bērns vairakkārt, iespējams ar pārtraukumiem, iegūtu prasmi lietot podiņu.
Bērniņam ir jāizprot savus iekšējo orgānu signālus, kas liecina par nepieciešamību nokārtoties. Pie tam bērnam 2-3 gadu vecumā ir ļoti daudz sev vēl neizprotamu sajūtu, emociju un apkārtējās vides notikumu, kas šos procesus var apgrūtināt.
Bērnam nav citādāku izjūt kā pieaugušajam, bet mazulim vēl jāmācās tās izprast. Dosim bērniem iespēju mierīgi un bez lieka stresa atvadīties no autiņbiksītēm! Veselīgs bērns veselīgā vidē var pats lieliski apgūt podiņa lietošanas mākslu.
Judītes Falkas un Marijas Vinces grāmatā „Atvadas no autiņbiksītēm. Slēdzējmuskuļu kontrole un bērna pašapziņas attīstība”, kas šobrīd iznākusi arī latviski, detalizēti aprakstīti urīnpūšļa un zarnu kontroles apgūšanas posmi, to pavadošās izpausmes un bērnu izjūtas, kas vecākiem un profesionāliem agrīna vecuma bērnu pedagoģijas, kā arī citu nozaru speciālistiem palīdzēs izprast šo sarežģīto jautājumu, iedrošinās nogaidīt, uzticēties bērna pašiniciatīvai un to samērīgi atbalstīt.
