Nedēļu braucu ar lētāko, pašlaik nopērkamo elektroauto. Kādi secinājumi? 51
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nedēļu braucu ar lētāko, pašlaik nopērkamo elektroauto. Braucu un cītīgi pierakstīju enerģijas patēriņus, uzlādes laiku un jaudas. Finišā tāds domīgs kļuvu. Pozitīvi domīgs. Varbūt tiešām ir vērts (pat atmetot dabas saudzēšanas cēlos motīvus) pamēģināt pārvietoties šādi?
Mani pašreizējie izdevumi degvielai (braucu ar divus gadus vecu trīscilindru kompaktu auto) ir šādi: 100 km dienā, 20 kustīgas dienas mēnesī – 24 000 km gadā; seši litri uz 100 km: 60 uz 1000, tas ir – 1440 litri gadā. Tie ir 2664 eiro gadā, pērkot degvielu par 1,85 eiro/l.
Fanātiski taupot ieskrējienos, ripinot tukšgaitā un cenšoties iztikt bez bremzes pedāļa, bez kondicionētāja vasarā un apkures ziemā varbūt varu šo rēķinu samazināt vēl par litriņu uz katriem simts kilometriem. Tad sanāktu 2220 eiro. Mazāk – nu nekādi.
Runājot par “Dacia Spring”, te nav litri uz simtu, bet kilovatstundas. Tehniskie dati sola, ka 100 km varēšu nobraukt ar 11–16 kWh.
Mani eksperimenti rāda, ka ne pārāk sastrēgušā lielpilsētā, pateicoties rekuperācijai, var iztikt pat ar 10 kWh.
Rīgas apvedceļa plūsmā tiešām tās ir 15–16 kWh.
Nedēļas nogales pēcpusdienas superdrūzmā Rīgu šķērsoju pat ar nedaudz lielāku patēriņu. Tāda tā aina. Vasaras aina. Ziemas datu man nav. Tik vien paspēju, kā agrā vēsā rītā pussimtu kilometru nobraukt ar ieslēgtu sildītāju. Patēriņa pieaugums nemaz nebija liels.
Un tā – gada tēriņu aprēķinam pieņemu vidējo skaitli 14 kWh/100 km. Un iegūstu: gadā – 3360 kWh. Ko tie maksā? Ņemu skaitļus no tikko saņemtā “Elektrum” paziņojuma par cenām pēc 1. septembra. Diezgan baiga paziņojuma, kas draud ar 0,27 eiro par kWh līdzšinējo 0,178 vietā. Bet tas ir darbdienās!
Un “Spring” es taču varu lādēt naktīs un brīvdienās, kad cena joprojām ir 0,175. Kad niecīgs ir maksājums par sadales pakalpojumiem. Un kopā sanāk – 740 eiro gadā. Ietaupījums, benzīnu vairs nepērkot, gandrīz divi tūkstoši eiro. Kā jums patīk?
Kā jums patiktu šāds salīdzinājums, ja esošā auto patēriņš nav vis seši, bet 10 l/100 km? Tādu un vēl lielāku taču demonstrē liela daļa no Latvijā populārajiem divu tonnu smagajiem sirmajiem automilžiem.
Mazliet pārspīlējot, var teikt – “Spring” pats maksās savu līzingu. Ar ietaupīto benzīnnaudu. Tad kāpēc pēc šāda brīnuma vēl nestāv garu garās rindas?
Maziņš esot… Nu, nu. Cik bieži tie jūsu lielie ir pilni? Šis mazais manā testa nedēļā ne reizi nebija par mazu. Ietilpa iepirkumu paunas. Iesēdinājām mazmeitu ar visām ceļojuma somām. Ledusskapi jaunu nepirku. Un, ja pirktu, varētu “Spring” pie “Depo” veikala uz pāris stundām atstāt un lielo kasti ar koplietošanas busiņu aizvest.
Lēns esot… Nu, nu. Valdemāra ielā paspēju nokaitināt un satracināt kādu duci džipu.
Šie startos izrādījās lēnāki un savu iedragāto prestižu spēja spodrināt tikai režīmos virs 70 km/h, kur “Spring” tiešām kļūst mazliet kūtrāks. Un ārpilsētas kariņiem virs 100 km/h šis tiešām nav derīgs. Bet vai man tos vajag?
Līdz Dundagai nevarot aizbraukt… Var gan. Rāmā garā un siltā laikā šis aizvilks. Un tur ieplānošu nakšņošanu, kuras laikā zirdziņam puncis atkal būs pilns. No parastas štepseles. Brīvu publisko ātro uzlādi brīvdienās meklēt netaisos. Pietiekamā skaitā to pie mums vēl ilgi nebūs.
Un vēl – retajiem tālākajiem braucieniem taču var izmantot to pašu paņēmienu, kuru lietojām, ledusskapi pērkot. Koplietošanu. Meža vai tālu ceļu klasisko autonomu.
Verdikts. Šis ir īstais pilsētas un piepilsētas ekoloģiskas satiksmes rīks. Nevis pārāk maziņš, bet vieglāks, drūzmā un stāvvietās veiklāks par ierastajiem milžiem. Tieši šādu elektroauto iegādi vajadzētu dotēt vēl devīgāk.
Manuprāt, nav pareizi no kopējās kases (nebūt ne pārpilnas) atbalstīt dārgu elektroauto kārotājus. Labāk būtu noteikt zemākus cenas griestus. Ne jau “Dacia Spring” līmenī, bet tā ap tūkstošiem 35–40 gan pavisam noteikti. Un atbalstīt šādu drosmīgu izvēli izdarījušos devīgāk nekā patlaban.
