Mazs obligātais riepu protektora dziļums – pasaules problēma 0
Pārlasīju atbildi, kuru pagājušajā nedēļā riepu protektora dziļuma sakarā sniedzām (kopīgi ar CSDD) lasītājam Pēterim L., un mazliet nobijos. Pārāk lakoniski un optimistiski sanācis – nu jau drīkst ar pusplikām, brauc vesels…
Globālais minimums
Tā tas tiešām ir – vasarā ne tikai Latvijā (kas ir Eiropas līderis ziemas riepu raksta dziļuma prasībās – 4 mm), bet arī visā pasaulē drīkst braukt ar riepām, kuru protektors par četrām piektdaļām nodilis. Jaunai riepai tas parasti ir apmēram 9 mm (Amerikā saka – 10/32. daļas no collas). Par nolietotu un nederīgu tiek uzskatīta tā, kurai atlikuši 1,6 mm jeb 2/32″. Šie trūcīgie cipari dzīvo pāri kontinentiem un gadiem (ASV, piemēram, attiecīgie likumi nav mainīti kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem), lai gan auto dinamika, riteņu izmēri, riepu gumijas sastāvs, arī kustības blīvums mainījušies būtiski, lai gan riepu ražotāju un kustības uzraugu veiktie pētījumi skaidri pierādījuši, ka 1,6 mm ir ļoti maz (skatiet pievienotās tabulas). Kāpēc? Atbilde laikam ir sociāla un politiska, nevis tehniska. Eiropā ir ap 250 miljoniem auto. Tātad miljards kustībā esošu riepu, katra, visai pieticīgi rēķinot, kādu 50 eiro vērtībā. Ja kaut desmito daļu no tām pēkšņi atzītu par nederīgām un liktu nomainīt – Latvijas gada kopprodukts pagalam… Nemieri ne tikai Grieķijā. Piedevām atkritumu kalni, kuriem esošās pārstrādes jaudas nav gatavas…
Neviena valdība neuzdrošinās. Pat varenā ātrgaitas Vācija ne, lai gan viņu smago avāriju statistikā ik gadus ir simtiem traģēdiju, kas varēja nenotikt, ja 1,6 mm vietā likumā ierakstītu kaut vai trīs. Vieglāk un lētāk ir graizīt ātruma limitus (un audzēt radaru armijas), pielāgojot tos sliktāk apautajiem un dzenot īgnā rezignācijā labāk bruņotos. Apelēt pie Pētera saprāta un aicināt viņu būt piesardzīgam.
Kas cits atliek? Darām to arī mēs. Lai gan Latvijas ceļi ir “atļautām” riepām krietni bīstamāki nekā Vācijas. Lūk, ko par to saka mūsu konsultants, “Stūres kluba” biedrs Ivars Caune.
Grants un rises
Pirmkārt: pusplika riepa (sevišķi, ja tā plata) vēl kaut kā tiek galā ar ūdens kārtiņu, ja tā plāna, ja peļķe nav dziļa. No Vācijas perfekti būvētajām un uzturētajām maģistrālēm ūdens notek. Mūsu viļņos un garenrisēs krājas, bieži vien pat 10 cm dziļumā. Te “atļauts” ritenis “uzpeldēs”, pat braucot ar ātrumu, kas mazāks par 90 km/h. Stūre “tukša”, bremžu nav… Tad saķere pēkšņi atjaunojas, var sekot rāviens gluži nevēlamā virzienā. “Iebrauca pretējā joslā un…”
Otrkārt: Eiropas vasaras riepas, pat ar daudz dziļāku, nekā atļauts, protektoru ir vājas uz grants. Jo Eiropā grants ceļu tikpat kā nav. Tās ir asfalta riepas. Uz grunts ar raksta dziļumu divi mm tās tur sliktāk nekā pusbrauktas ziemenes uz sniega.
Treškārt: ļoti bīstama arī vasarā vidusmēra braucējam ir kombinācija “labākās riepas priekšā”. Visizplatītākie – priekšējās piedziņas auto, šādi apauti, kļūst izteikti “pārlieku pagriežami”. Grants vai slapja asfalta līkumā plikas pakaļējās riepas var izslīdēt, pat tikai straujāk atlaižot gāzes pedāli. Sekos slīde, kuras labošana atkal prasa meistarību, kuras daudziem diemžēl nav.
Tātad – atļautais minimums ir bīstams. Šķietamā izeja – braukt ļoti lēni – arī, ja vien neesi pilnīgā vientulībā.
Bremzēšanas ceļš, slapjš asfalts, 80 km/h
| Protektora dziļums (mm) | Bremzēšanas ceļš (m) |
| 8 |
25,9 |
| 3 |
31,7 |
| 1,6 |
39,5 |
Dati – Britains Motor Industry Research Asociation
Akvaplanēšanas sākuma ātrums slapjā pagriezienā
| Protektora dziļums (mm) | Ātrums (km/h) |
| 8 |
97 |
| 3 |
88 |
| 1,6 |
76 |
Dati – Committee of European Tyre Retail Organization
