No cīgera līdz rīvētam sieram 6
Ilmārs “Siera ražotni” ierīkojis kādreizējās “Raunas lauktehnikas” noliktavas ēkā. Daļu starta kapitāla nopelnījis, strādādams ārvalstīs, ņēmis arī kredītu. Visus celtniecības un labiekārtošanas darbus paveicis pats. Ja vajadzējis, arī izdomājis, kā uztaisīt ražošanai nepieciešamu ierīci. Tā bijis ar knapsieriņu veltnējamo iekārtu, par ko speciālisti prasījuši 15 tūkstošus eiro. Ilmāram tas šķitis daudz par dārgu, tāpēc palauzījis galvu un ar pagasta meistaru palīdzību uztaisījis ierīci.
Zaļais siers top pēc senām receptēm, ļaujot sieram dabiski nogatavoties. No Dundagas pienotavas iegādājas cīgeru – koncentrētu beztauku piena olbaltumvielu, no kura karsējot atdalīti tauki un sūkalas. Ilmārs skaidro, ka biezpienīgais siera pusfabrikāts esot gumijots. Vispirms caurumotos kubulos ievieto cīgeru, tad, notecinot sūkalas un pievienojot pienskābās baktērijas, sešas septiņas nedēļas gatavina, pēc tam maļ, kaltē, pievieno sāli, sierāboliņa pulveri un visu gatavina vēl vismaz divas trīs nedēļas. – Lai taptu kvalitatīvs zaļais siers, vajadzīgas ne vien labas sastāvdaļas, bet arī laiks. Ražošanas cikls no piena vannas līdz gatavajam produktam ilgst divus mēnešus.
Simt gramos zaļā siera ir tikai viens grams tauku, toties daudz olbaltumvielu. Tāpēc šis produkts liekams uztura piramīdas pamatā.
