Mazs auglītis ar lielu jaudu – sarkanie mežrozīšu paaugļi! 2
Autors: Māra Lapsa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Sarkanie mežrozīšu paaugļi ir ne vien skaisti, bet arī vērtīgi. Tie ir izslavēti kā bagātīgs C vitamīna avots, šajā ziņā pat pārspējot upenes. Ja jau tā, mežrozīšu sīrups jāvāra pašām!
Kas vērtīgs
Šī dabas velte ir vitamīnu (B grupas, C un K), kā arī kālija, fluora, dzelzs, mangāna un karotīnu avots, palīdz pret nogurumu, paaugstina organisma aizsargspējas pret dažādām infekcijām un iekaisumiem, stiprina asinsvadus, sirdi un nervu sistēmu un vēl citādi labvēlīgi iedarbojas uz organismu, tāpēc mežrozīšu paaugļus vērts savākt un pārstrādāt. Ilgākai uzglabāšanai var pagatavot sīrupu, ievārījumu, marmelādi vai arī izžāvēt tējai (visvairāk vitamīnu saglabājas tieši kaltētos paaugļos). Taču tos var ēst arī svaigā veidā, pievienot ūdenim vai pagatavot tēju. Termosā ieliek aptuveni 10 mežrozīšu paaugļu, aplej ar verdošu ūdeni un ļauj nakti ievilkties.
Kā pagatavot sīrupu
“Mežrozīšu augļi jāievāc, kad tie ieguvuši spilgti sarkanu nokrāsu, un to būtu ieteicams paveikt līdz pirmajām salnām,” skaidro zemnieku saimniecības Kalna Dārzi saimniece Vita Jurševska. Viņa kopā ar ģimeni nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, audzē, vāc un gatavo zāļu tējas, augu un ogu pulverus, sīrupus, sukādes, sulas un ievārījumus, pārstrādā arī mežrozītes – gatavo sīrupu, pulveri un kaltē.
Lūk, kā rīkojas Vita, lai tiktu pie mežrozīšu sīrupa. Savāc paaugļus, liek katlā, kurā uzkarsēts ūdens (tam jānosedz paaugļi). Karsē uz lēnas uguns aptuveni 15 minūtes (nedrīkst vārīt!), katlam uzliekot vāku. Ik pa laikam noputo tāpat kā ievārījumu. Kad augļi izkarsēti, katlu noceļ no uguns un atstāj uz nakti istabas temperatūrā.
Nākamajā dienā nokāš un no iegūtā koncentrāta vāra sīrupu. Vita izmanto bioloģisko cukuru, jo tam nav piedevu, piemēram, nav pievienots pektīns. Koncentrātu un cukuru ņem attiecībā 1:1 un, lēni maisot, karsē katlā līdz pirmajam burbulim jeb viršanai. Pēc tam sīrupu karstu salej burciņās, aizskrūvē vāciņu, apgāž burciņu otrādi uz 15 minūtēm. Var glabāt telpā, kur temperatūra nepārsniedz 18 ºC. Kad sīrupa burciņa atvērta, jāglabā ledusskapī.
“Vārot mežrozīšu sīrupu, es augļus negriežu un sēkliņas neizņemu, jo vēlos dabūt no šā augļa ārā visu labumu. Kad augļi nakti noturēti ūdenī, kurā karsēti, tie vairs nav sarkani, bet bāli, tātad atdevuši vērtīgo, kas tajos ir,” atklāj Vita. “Mežrozītes aug mūsu bioloģiskās saimniecības dārzā, kur nekad nemiglojam ar ķimikālijām. Augļus vācam no krūma, nevis zemes, tāpēc pirms sīrupa vārīšanas nav arī nepieciešams tos mazgāt.” Bet, ja mežrozīšu krūms neaug pašu dārzā, paaugļus ieteicams rūpīgi nomazgāt.
Mežrozīšu sīrupu var pievienot zāļu tējai cukura vai medus vietā.
Kā žāvēt
Pirms žāvēšanas paaugļus pārgriež uz pusēm, izņem sēkliņas un rūpīgi attīra no matiņiem. Kad tas izdarīts, izklāj uz pannas un žāvē 60–70 ºC septiņas astoņas stundas, ik pa laikam apmaisot un atstājot nedaudz pavērtas cepeškrāsns durtiņas, tā ļaujot izdalīties mitrumam. “Vispirms karsē augstākā temperatūrā, lai aprautu auglīšus un nezaudētu tajos esošās vērtīgās vielas. Pēc tam temperatūru pazemina līdz 30–40 grādiem un turpina kaltēt, kamēr auglīši kļūst cieti,” stāsta Vita.
Lai pagatavotu mežrozīšu paaugļu dzērienu, pieredzējusī saimniece iesaka izkaltētos auglīšus iebērt termosā, pārliet ar karstu ūdeni (ne verdošu!) un atstāt uz nakti, lai ievelkas. Nākamajā dienā dzērienu nokāš un dzer. “Pēc tam kad malkots mežrozīšu dzēriens, ieteicams izskalot muti ar aukstu ūdeni, jo šajos auglīšos esošais karotīns iekrāso zobus tāpat kā burkānu sula.”
Žāvētos mežrozīšu paaugļus var ēst vienus pašus, var pievienot biezpienam vai pagatavot tēju.
