Mazs atbalsts tiešajiem norēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem 2
Tiesa gan, ar nosacījumu, ja nama iedzīvotāji atbalsta jaunās norēķinu kārtības ieviešanu.
Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadītāja Ilze Oša uzsver – labojumu virsmērķis ir norēķinu problēmās starp dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem un pakalpojumu sniedzējiem neiesaistīt trešo pusi. Proti, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotāju. Tātad, pēc deputātu ieceres, dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks saņems rēķinus par siltumu, ūdeni, atkritumu izvešanu un citiem pakalpojumiem atsevišķi, nevis vienu kopējo apsaimniekotāja izrakstīto rēķinu, kā patlaban lielākajā daļā gadījumu. “Dzīvokļu īpašnieki saņems rēķinu no katra pakalpojumu sniedzēja, viņi skaidri redzēs naudas plūsmu un apsaimniekotāja maksātnespējas gadījumā visiem īpašniekiem nebūs jāmaksā apsaimniekotāja radītie parādi. Tāpat būs skaidri redzams, kur pārvaldnieks novirza naudu. Bezcerīgas piedziņas gadījumā parādu varēs norakstīt, kas patlaban nav iespējams,” priekšrocības skaidro I. Oša.
Viņas paustajam EM viedoklim tomēr ir ļoti daudz oponentu. SIA “Rīgas ūdens” pārstāvis Artūrs Mucenieks uzsver – jaunā kārtība būtiski sadārdzinās katru pakalpojumu, tāpēc ka pakalpojumu sniedzējiem būs jāveido un jāuztur datubāzes. AS “Rīgas siltums” aprēķināts – tiešo norēķinu kārtības ieviešanai vajadzēs vienu miljonu latu ieguldījumu. “Nav saprotams, kas notiks tiesās, kad pret nemaksātājiem būs jāizskata visu pakalpojumu sniedzēju prasījumi,” tā AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Viņš uzsver – parādu problēmu jaunā kārtība nerisinās. Piebildīšu, ka līdzās lielākiem rēķiniem vajadzēs tērēt vairāk laika to apmaksai.
I. Oša skaidro, ka trešajam lasījumam Saeimā gatavotie labojumi paredz tiešo norēķinu kārtības ieviešanu no jauna slēdzamajiem līgumiem jaunajos objektos. Cilvēki varēs arī mainīt šo kārtību. Savukārt gadījumos, kad pakalpojumi līgumi jau noslēgti, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem būs vēlreiz jāpauž viedoklis par norēķinu kārtības izvēli. “Iedzīvotājiem par norēķinu kārtību būs jālemj sapulcē. Ja pusgada laikā tas nebūs izdarīts, nama pārvaldniekam par norēķinu kārtību būs jārīko rakstveida aptauja. Pakalpojuma sniedzēji varēs atlikt tiešo norēķinu ieviešanu līdz 2015. gada maijam,” par deputātu iecerēm stāsta EM ierēdne. Patlaban arī notiekot diskusijas par to, kā rēķināt maksu par atkritumu izvešanu un par patērēto elektrību koplietošanas telpās – par to varētu maksāt vienu reizi gadā izlīdzināto maksājumu.
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) vakar pauda gandarījumu, ka paši māju iedzīvotāji varēs izvēlēties vispiemērotāko norēķinu kārtību.”Mēs neuzskatām, ka tiešo norēķinu veikšana uzlabos rēķinu apmaksu, jo cilvēkiem no tā jau neradīsies vairāk naudas. Sistēma tikai palīdzēs nodrošināties to namu iedzīvotājiem, kuri neuzticas saviem apsaimniekotājiem. Tāpēc esam gandarīti par panākto kompromisu, kas paredz, ka cilvēki paši varēs izvēlēties – veikt tiešos norēķinus vai ne,” tā LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš. Viņš arī norādīja – iedzīvotāji, neizvēloties tiešos norēķinus, varēs izvairīties no atsevišķu pakalpojumu maksas pieauguma.
I. Oša paredz, ka tiešo norēķinu kārtību izvēlēsies to namu iedzīvotāji, kurus kādreiz pievīlis nama apsaimniekotājs.
