Iemācās plānot un strādāt 1
Taču arī, strādājot ar nelielu finansējumu, abu organizāciju devums ir gana nozīmīgs. N. Klints apgalvoja, ka ir izpētīts: teju 90 procenti jauniešu, kas bijuši skautu un gaidu organizācijā, paliek Latvijā, nevis meklē labāku dzīvi ārzemēs. 90 līdz 95 procenti skautu un gaidu iestājas augstskolās. N. Klints skaidroja: tas tāpēc, ka organizācijā bērni iemācās uzņemties atbildību, pieņemt lēmumus, apzināties piederību valstij. Jau no 12 gadu vecuma skauti un gaidas paši plāno nodarbības, organizē pasākumus.
Mazpulka dalībnieki ik gadu iesaistās dažādos projektos, kas saistīti vairs ne tikai ar laukkopību. Piemēram, pērn, daļa mazpulcēnu piedalījās Trušmīļu skolā, audzējot šķirnes garaušus. Protams, mazpulki joprojām iesaistās arī ar dārzeņu audzēšanu saistītos projektos. Piemēram, projektā “Mans dzīvais dārzs” pētīja, kā dārzeņi aug ar slieku gatavoto humusu bagātinātā zemē. Katru gadu jaunie dārzkopji īpaši pievēršas kādam konkrētam dārzenim. Pērn tās bija Latvijas cūku pupas. Mazpulcēni tās ne tikai audzēja, bet arī pētīja un pašu izaudzētās pupas un pētījumu rezultātus nodeva tālākai izpētei Pūres dārzkopības pētījumu centra speciālistiem. Šogad mazpulki zem lupas liks Latvijā audzētos zirņus. Daļa mazpulcēnu attīsta arī tirgošanās prasmes, pārdodot pašu izaudzētos dārzeņus saimniecībai “Ezerkauliņi”. “Tā mazpulki iemācās gan slēgt līgumus, gan arī izpildīt noteiktas kvalitātes prasības,” teica R. Medne.
Līdz šim ik gadu izcilākais mazpulks tika godināts arī “Sējēja” ceremonijā. Nu Zemkopības ministrija nolēmusi, ka konkurss “Rītdienas sējējs – mazpulks” turpmāk diemžēl notiks tikai katru otro gadu.
Jāpiebilst, ka nacionālās nozīmes jaunatnes organizācijas aktīvi sadarbojas arī savā starpā. Piemēram, ik gadu notiek pasākums “Latviešu karavīrs laikmeta griežos”, kurā piedalās jaunsargi, mazpulki, skauti un gaidas. Ziemā Ložmetējkalnā jaunsargi, skauti un gaidas četras dienas dzīvo mežā, teltīs, atsaucot atmiņā Ziemassvētku kaujas, kurās savulaik piedalījās latviešu strēlnieki.
