Topošā piektklasniece Marta audzē ķirbjus veikalam “Maxima”. Kā skolēni šovasar iemācās strādāt un pelnīt naudu? 28
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vasara ir laiks, kad daudzi interešu izglītības pulciņi pārtraukuši darbu, taču mazpulkiem tieši tagad ir spraigākais darba laiks, jo jāaudzē ķirbji vai citi augi, kā arī jādara citi darbi.
Kaut gan Rīgā mazpulcēnu nav, bet laukos iedzīvotāju skaits krītas, “Latvijas mazpulki” aizvien ir lielākā nevalstiskā jaunatnes organizācija mūsu valstī, apvienojot ap pusotra tūkstoša mazpulcēnu.
Audzē ķirbjus lielveikalam
Jau vairākus gadus “Mazpulki” sadarbībā ar zemnieku saimniecību “Ezerkauliņi” un lielveikalu tīklu “Maxima” īsteno projektu, kura laikā bērni audzē dārzeņus – “Ezerkauliņi” dod sēklas, bet izaudzētā produkcija pēcāk tiek tirgota lielveikalos.
Dārzeņu audzēšana ir kā mazpulcēna biznesa projekts: peļņa no pārdotā tiek pašam mazpulcēnam.
Iepriekš audzēti gan sarkanie un šalotes sīpoli, gan arī dažādu veidu pupiņas. Šogad tiek audzēti ķirbji. Katram mazpulcēnam, kas iesaistās ķirbju audzēšanas projektā, tiek simts ķirbju sēklas: 90 no vienas šķirnes un desmit no citas. Dažādas ķirbju audzēšanas metodes bērni apgūst īpašā seminārā.
To dara arī Valdemārpils mazpulcēni. Starp valdemārpiliešu mazdārziņiem ir lauciņš – pilns ar ķirbju dēstiem.
Tos audzē topošā piektklasniece Marta Mitenberga, kura ķirbjus sējusi uzreiz laukā, izmantojot tā saukto ligzdu metodi. Sēklas gan iepriekš diedzētas uz mitra dvieļa. No 100 sēklām izdīga 77 ķirbji.
Cer uz vecāku palīdzību
Kā meitene tiek galā ar lielo lauku? Marta cer, ka mamma, kura palīdzējusi arī stādīšanā, atkal nāks talkā.
Katram ķirbītim ligzdā ielikta sava ēdiena deva – mēslojums. Savukārt tētis jau iepriekš palīdzējis, ar traktoru lauku uzrokot.
“Mazpulkā ir grūti darboties, ja nav ģimenes atbalsta. Bērns nevar pats, piemēram, uzrakt ar lāpstu salīdzinoši lielu lauku,” saka Valdemārpils mazpulka vadītāja Anda Dzene, un pēcāk par to pārliecināmies, ciemojoties arī pie citām ģimenēm.
Mazpulkā ir arī Martas lielais brālis Artūrs un māsīcas Agate un Samanta. Artūrs nupat pabeidzis 9. klasi, tāpēc viņa pieredze organizācijā ir diezgan liela: audzējis gan kartupeļus, gan tomātus, gan arī trušus.
Pievērsies tieši Burgundas trušu šķirnei, un viņa audzētie dzīvnieki augsti novērtēti trušu izstādēs. Agate vēl vairāk aizrāvusies ar mājdzīvnieku audzēšanu: lolojusi vistas un tirgojusi olas, bet Cūkas gadam par godu audzējusi pundurcūciņas, kā arī pārdevusi mazos pundursivēntiņus. Protams, tādas iespējas ir bērniem, kuru ģimenēm pieder lauku saimniecības un ir kur dzīvniekus izmitināt.
Mazpulkos bieži ir tā: ja organizācijā darbojas vecākais brālis vai māsa, jaunākie redz, ka tas ir interesanti, un arī iesaistās.
Mazie darbarūķi
Savukārt pie mazpulcēniem vienpadsmitgadīgajiem dvīņu brāļiem Emīla un Jāņa Kalmaņiem-Kalnmaļiem ķirbji sastādīti garās vagās: izdīdzis 61 ķirbis. Tas ir Jāņa projekts.
Zēns pieļauj, ka, iespējams, daļu iesēto sēklu izēdušas apkaimes vārnas.
Gaidot viesus, vagas svaigi izravētas.
Puišiem bijuši arī citi projekti, piemēram, trušu audzēšana. Trušu turēšana gan pārvērtusies ilglaicīgā projektā: garauši savos sprostos šķin puišu pļauto zāli arī tagad. Audzēt trušus ierosinājis zēnu tētis. Jānim gan šķiet, ka truši ir diezgan garlaicīgi dzīvnieki: par daudz guļot, tāpēc nu zēnam labāk patīk rūpēties par augiem.
Savukārt otra brāļa Emīla projekts ir rūpes par trīs dižkokiem – sudrabpapelēm – pašu sētas tuvumā: ap tiem izpļauj zāli un izcērt krūmus.
“Citādi brauc tūristi skatīties tos kokus un netiek tiem klāt,” tā sava projekta nozīmību pamato Emīls. Viņš ar sava krusttēva palīdzību panāca dižkoku atzīšanu. Lielākā dižkoka apkārtmērs ir iespaidīgs: 6,72 metri.
Mācās būt aktīvi
Mazpulcēni ne tikai īsteno savus projektus, bet arī organizē pasākumus, piemēram, Valdemārpils mazpulcēni iesaistās 4. maija svētku rīkošanā, organizē labdarības akcijas. Dažkārt apdāvina vai katru pretimnācēju, piemēram, ar bērzu sulām vai āboliem.
Kopumā Valdemārpils mazpulkā darbojas 32 bērni: ne visi vietējie, daļa arī tādi, kuri dzīvo Valdemārpilī tikai vasaras brīvlaikā. Pirms diviem gadiem šis mazpulks par savu veikumu un aktivitātēm saņēma balvu “Rītdienas sējējs”.
Vairāk lasiet žurnālā “Skola & Ģimene”
Uzziņa
Mazpulku vēsture un šodiena
Biedrība “Latvijas mazpulki” dibināta 1929. gadā, par paraugu ņemot līdzīgu organizāciju Amerikas Savienotajās Valstīs.
1939. gadā mazpulku augstākā vadība bija tā laika autoritārais prezidents Kārlis Ulmanis.
Mūsdienās mazpulki ir nevalstiska organizācija, kas saviem biedriem māca labi padarīt darbu un to izvērtēt, izpratni par demokrātiju, latviskumu un valstisku pašapziņu, kā arī gādā par sakoptiem Latvijas laukiem.
Biedrība finansējumu gūst, piedaloties dažādos projektu konkursos.
