Mazpilsētas – kristāli; cukurgraudiņš Rīga. “LA” diskusija Preiļos 0
Pirms “Latvijas Avīzes” publiskās diskusijas “Kā Eiropas nauda attīstīs reģionus?” piektdien Preiļos Biruta Eglīte nocitēja jaunās dzejnieces Ievas Dāboliņas sociālo dzejoli “Oiro” no krājuma “Lieta LR2”:
“Mūsu māte, kas esi Briselē.
Svētītas lai top tavas direktīvas,
Lai atnāk tavs Lisabonas līgums,
Tavs prāts lai notiek kā Vācijā, tā Latvijā,
Mūsu dienišķos tiešmaksājumus
Dod mums šogad
Un piedod mums mūsu centienus izdzīvot,
Kā arī mēs piedodam grieķiem viņu atlaistos parādus,
Un neieved mūs pārdomāšanā,
Bet atpestī mūs no izlemšanas,
Jo Tev pieder Eiropas Parlaments,
Eiropas Padome
Un Eiropas fondi
Mūžīgi mūžos.
Oiro.”
Diskusijas nolūks bija saprast ne tik to vien, ka vēl 4,4 miljardi eiro atplūdīs no Briseles Latvijas virzienā, bet gan cik miljoni ienāks Latvijas laukos, piemēram, Preiļu novadā, un cik tūkstoši katram no astoņdesmit klātesošajiem un kā tie uzlabos dzīvi. Iepriekšējos septiņos gados Preiļu novads apguvis 19 miljonus eiro, tātad vidēji katram novada iedzīvotājam ticis 1700 eiro, kas ir vairāk nekā vidēji Latvijā.
Līdz 2020. gadam no ES fondu naudas saņemsim 2200 eiro uz vienu iedzīvotāju. Cik no tiem tiks galvaspilsētai, cik reģioniem? Kā tie tiks tērēti? Par policentrisko attīstību, par ceļiem un par darbavietu radīšanu piektdien diskutēja 11. Saeimas deputāts, ekspremjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), bijušais Eiropas Parlamenta deputāts un ārlietu ministrs Rihards Pīks (“Latvijas attīstībai”), Rēzeknes domes deputāts un Rēzeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība) un Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis – Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
Kristalizācija. Cukurgraudiņš Rīga
Iepriekšējos septiņos gados bez deviņām lielpilsētām nauda lielākoties tika dota 16 attīstības centriem. Nākamajā septiņgadu periodā nolemts atgriezties pie vecā policentriskā attīstības modeļa: 9 + 21. E. Teirumnieks šaubījās, vai nu tik vienmērīgi šīs pilsētas attīstīsies: “9 + 21 novadu attīstība nebūs vērsta uz to, lai visus novadus attīstītu vienmērīgi. Veidosies kristalizācijas centri, kas gan uzņēmējus, gan jauniešus piesaistīs vairāk nekā citi. Gan Anglijā, gan Vācijā runā par izkliedes attīstību. Manuprāt, policentrisko modeli tālāk attīstīt var, ja radīs izglītības, zināšanu pārneses centrus, kas balstās uz pētniecību un inovāciju. Ja to nepaveiksim, paliksim iepakaļ arī igauņiem un lietuviešiem.”
Valdis Dombrovskis nepiekrita: “Kristalizācijas centri būs tie paši 21 attīstības centrs.” Vai dabiskās kristalizācijas rezultātā pēc gadiem piecpadsmit nebūs viens liels cukurgrauds Rīga? Jau tagad Rīga īstenojusi projektus par 130 miljoniem eiro – vairāk nekā jebkura cita pilsēta.
“Nav lietderīgi naudu vienmērīgi plānā kārtiņā izziest pa visu teritoriju,” atbildēja ekspremjers. Kāpēc deviņiem attīstības centriem ir vairāk nekā 21? “Ja pārrēķināsim uz iedzīvotāju skaitu, tad deviņām pilsētām ir mazāk. Vismazāk tad būs Rīgai. Jaunums ir tas, ka šiem attīstības centriem turpmāk būs jāpiesaista apkārtējās teritorijas. Daļa projektu būs jāīsteno sadarbībā ar apkārtējām pašvaldībām – kā tieši, par to pašlaik valdība diskutē ar Latvijas Pašvaldību savienību. Lai apkārtējās pašvaldības justu labumu no attīstības centra, būs jāslēdz vienošanās, vai tas būtu ceļš uz centru, kāds skolas projekts,” pamatoja Dombrovskis.
“Kaut arī kādā no pašvaldībām tik un tā nogulsies investīcijas no četrarpus miljardu lielās eiro naudas, tieši policentriskās attīstības programmā iezīmēti 447 miljoni eiro, no kuriem 248 miljoni atvēlēti lielajām pilsētām, 141 miljons – 21 attīstības centram, 58 miljoni – Latgalei,” norādīja ekspremjers.
A. Adamoviču uztrauca, ka programmā “Izaugsme un nodarbinātība” pašvaldību iniciatīvām atvēlēti vien 24%. “Turpretim 52% no šīs naudas tiek sadalīti ministriju starpā. Polijā, piemēram, reģionālajai attīstībai uzreiz novirza divreiz vairāk – 48%,” viņš salīdzināja. Esot vairākās ES valstīs, kas attīstījušās arī krīzes laikā, piemēram, Polijā, viņš pārliecinājies, ka atpalikušākajos reģionos valsts var palīdzēt gan ar nodokļu politiku, gan elektroenerģijas dotācijām, gan ar citām uzņēmējiem vajadzīgām lietām lauku teritorijā. Ceļu pievešana pie fermām Latvijā ir solis šai virzienā.
Dodiet lēto melno segumu
Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska pesimistiski konstatēja, ka novads palicis ārpus attīstības plāniem: “Mums nav pat asfaltēta ceļa no novada centra uz pilsētu. Vienīgajam novadam Latvijā! Arī ceļu programmā līdz 2020. gadam tas nav iekļauts.”
V. Dombrovskis atgādināja, ka pēc finansējuma samazinājuma krīzes laikā tagad tas ir pieaugošs: “Ceļu atjaunošanas programmas mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam 90% valsts autoceļu un 75% reģionālo ceļu būtu labā vai ļoti labā stāvoklī. Piemēram, nenoliedzams ieguvums ir ceļa posma Tīnūži–Koknese izbūve, kas par pusstundu samazina ceļa ilgumu uz Latgali. Taču šāda ceļa izmaksas ir apmēram miljons eiro kilometrā. Domāju, ka turpmāk pamatā būs jāapstrādā ceļa virsmas – asfalta izmaksas ir 100 000 eiro, vienkāršotā seguma klāšana ir zem 40 000 eiro kilometrā. Acīmredzot šādi ar vienkāršākiem paņēmieniem jācenšas sakārtot ceļus Latgalē.”
A. Adamovičs piedāvāja tos septiņus kilometrus līdz Vārkavai noasfaltēt no sniega šķūrēšanā ietaupītās naudas, bet aizvainots secināja, ka pašlaik ceļu kartes apstiprinot pēc politiskiem principiem. “Jāmaina kārtība, kā tiek plānoti ceļi. Mēs, pašvaldību vadītāji, tagad ieraugām Valsts ceļu programmu, kurā jau sazīmēts, kurš ceļš kurā gadā tiks atjaunots. Vajadzētu būt otrādi – ka no pašvaldību vadītāja prasa, kurš ceļš remontējams vispirms, tad to izdiskutēt plānošanas reģiona ietvaros un tikai tad ar “Latvijas valsts ceļi” un Satiksmes ministriju,” viņš ierosināja. Šo principu ar aplausiem apstiprināja zālē sēdošie.
R. Pīks piekrita, ka reģionālo ceļu remontu kartei priekšlikumiem jānāk no apakšas, un pieteica partijas “Latvijas attīstībai” politisko iniciatīvu atjaunot autoceļu fondu! Uz atgādinājumu, ka to savulaik pašreizējais partijas līderis Einars Repše likvidēja, Rihards Pīks attrauca, ka “Repšes kungs ir labojies un tagad atbalsta autoceļu fonda atjaunošanu”.
Darbavietas paliek otrā plānā
Vai Eiropas projekti rada jaunas darbavietas? Latgalē radītas vien 157 jaunas darbavietas. Tiesa, saglabātas no izzušanas 894. Tātad, pateicoties ES ieguldījumam, Latgalē ir tūkstoš darbavietu, novērtējumā secinājusi auditorfirma “Ernst & Young Baltic”. Rīgā krīzes gados ES projekti pat panākuši darbavietu skaita samazināšanos. V. Dombrovskis atgādināja, ka valsts galvenā rūpe ir nodrošināt infrastruktūru uzņēmējdarbībai.
A. Adamovičs secinājis, ka no pakalpojumiem vietējiem vissvarīgākā ir veselības aprūpe, bet nākamā perioda ES fondu finansējumā tās uzlabošana laukos atstāta novārtā. R. Pīks Briselē saticies ar vācu uzņēmēju, kurš meklēja vietu jaunai ražotnei. “Vai tur ir slimnīca?” bijis pirmais viņa jautājums, kad latvietis bija nosaucis iespējamās pilsētas. Jaunā kārtība, formāli nodalot neatliekamo medicīnisko palīdzību no pārējiem veselības pakalpojumiem, savu ačgārnību demonstrē Ludzā, pārliecinājies R. Pīks. Tur pacientus ved uz 30 km attālo pārpildīto Rēzeknes slimnīcu, kaut uz vietas ir moderna, par ES naudu uzbūvēta ārstniecības iestāde.
Te ir atbilde arī par ES naudas izmantošanas lietderību. Labi, ka jauno projektu vērtēšana solīta pēc taustāmu rezultātu sasniegšanas.
Svētku atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas Republikas vēstniecība, Ungārijas Republikas vēstniecība, Zemkopības ministrija, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA-LK”, “Vienotība”, “Latvijas attīstībai”, Nacionālā apvienība, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš, Alfrēds Rubiks, Preiļu novada dome, Viduslatgales Profesionālā vidusskola, Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljons, EDIC Austrumlatgalē.
Informatīvie atbalstītāji: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Preiļu Novada Vēstis”, “Novadnieks”, “Vietējā Latgales Avīze”.
