Mazpazīstams fonds bez konkursa izstrādā valstij mācību priekšmetu “Dzīvesziņa” 2
Mazpazīstams fonds bez konkursa, balstoties uz politiskas partijas priekšlikumu, ticis pie valsts finansējuma jauna mācību priekšmeta “Dzīvesziņa” izstrādāšanai Latvijas skolēniem, šodien vēsta Latvijas Radio.
Mācību priekšmetu gatavo kāda pirms nepilniem diviem gadiem reģistrēta organizācija – ģimenes izglītības un attīstības fonds “Ābeļzieds”. Saeima “Ābeļziedam” naudu piešķīrusi pēc nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšlikuma, taču šis lēmums izsaucis lielu satraukumu vairākās nevalstiskajās organizācijās un augstskolās.
Izskatot 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketi, Saeima atbalstīja priekšlikumu jaunā mācību priekšmeta izstrādei piešķirt 27 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ātrais lēmums tagad izsaucis satraukumu speciālistos, kuri iepriekš izstrādājuši mācību līdzekļus un kuri arī tagad būtu ieinteresēti.
Lēmumu novirzīt naudu vienai organizācijai Latvijas Universitātes (LU) vēstures un filozofijas profesors Igors Šuvajevs raksturojis kā mulsinošu un necaurskatāmu. “Par šo naudu nosacīti četri, pieci zinātnieki var strādāt veselu gadu. Šeit ir tā, ka kāds ir nolēmis kaut kam nosūtīt, pārvirzīt naudu, to latviski varētu nosaukt par naudas atripināšanu, krieviski par “otkatu” vai savējo pabarošanu,” uzskata Šuvajevs. LU profesors atgādina, ka, piemēram, valsts programmu “Nacionālā identitāte” zinātnieki izstrādāja četrus gadus, taču te mācību priekšmetu Latvijas skolām ļauj izstrādāt vienam nodibinājumam.
Kāpēc nauda bez konkursa piešķirta tieši “Ābeļziedam” dzīvesziņas priekšmeta izstrādei, nesaprot arī “Papardes zieda” vadītāja Iveta Ķelle. “Manuprāt, šajā situācijā vissatraucošākais ir tas, ka šobrīd ir sajūta, ka mūsu bērni un viņu izglītība kopumā ir tāds eksperimentu lauciņš -, nu, pamēģināsim kaut ko jaunu, paskatīsimies, kas sanāks. Kāpēc – to neviens nevar atbildēt,” norādīja Ķelle.
Satraukums par pusgadu vecu Saeimas lēmumu radies tikai tagad, jo vairākus mēnešus tas daudziem nebija zināms. Nezinātāju vidū bijis arī Valsts izglītības satura centrs (VISC), kurš šā gada aprīļa sākumā izsludināja publisku iepirkumu tā paša “Dzīvesziņas” mācību priekšmeta metodisko materiālu izstrādei. Izsludinot konkursu, VISC neesot zinājis, ka nauda jau iedalīta “Ābeļziedam”.
Konkursā pieteicās seši pretendenti, to vidū arī Teoloģijas fakultātes biedrība un Latvijas Kristīgā akadēmija. Drīz pēc konkursa izsludināšanas trim organizācijām, to vidū “Papardes ziedam”, aizdomīgi likās konkursa nolikuma nosacījumi. Tāpēc tās iepirkumu apstrīdēja. “Pārsteigums sekoja, kad mēs saņēmām VISC ziņu par to, ka patiesībā iepirkums nebija vajadzīgs, jo šī dotācija 27 000 eiro apmērā ir piešķirta ārpus kārtas vienai visnotaļ nezināmai organizācijai, par kuru es mēģināju arī atrast informāciju mājaslapā, bet tas man neizdevās. Un tas, protams, vieš šaubas, cik lielā mērā ir gan procesa caurspīdīgums, gan arī satura kvalitāte,” norādīja Ķelle.
VISC vadītājs Guntis Vasiļevskis mierinājis, ka pilnībā apiet Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un izmainīt mācību saturu nav iespējams, jo konkrēto mācību saturu nosaka valdība un gala priekšlikumus tāpat sagatavo ministrija. Kā rakstīts konkursa tehniskajā specifikācijā, dzīvesziņas priekšmetā jāiekļauj vismaz trīs tēmas – pašidentitāte, sociālā identitāte un kultūridentitāte. VISC vadītājs pieļauj, ka dzīvesziņu varētu iekļaut cilvēkdrošības kursā.
VL-TB/LNNK deputāte Vineta Poriņa, kura iestājusies par to, ka jāveido “Dzīvesziņas” mācību priekšmets, teikusi: “Es domāju, ka mēs šobrīd ar jums nemēģināsim apstrīdēt Saeimas lēmumu, vai ne?” Deputāte stāsta, ka ar fondu “Ābeļzieds” vairākās Saeimas komisiju sēdēs esot pie tā strādājusi. “Saeima nobalsoja Valsts budžeta likumā par to, ka šāda priekšmeta saturs, programma tiks pakāpeniski izstrādāta. Un darba grupa, kas jau kopā ar mani gadus divus, trīs pie šīs idejas strādājusi, tika akceptēta Saeimas balsojumā. Ka tā strādās pie šī Latvijai tik būtiskā priekšmeta satura un standarta izveides,” skaidrojusi deputāte.
Poriņa stāstījusi, ka jaunais mācību priekšmets ir “par ģimeni, neskatīties uz cilvēku kā tikai, runājot par viņa fizisko veselību, bet aplūkot viņu kā vienotu veselumu un runāt par viņa garīgo, sociālo veselību, kā arī gatavot viņu ģimenei.” Nauda iedalīta “Ābeļziedam” kā ģimenes izglītības organizācijai, kas pulcējusi ap sevi ļoti augsta līmeņa speciālistus. “Katrā ziņā organizācija ir tāda, kurai rūp tas, lai bērni izaugtu gan garīgi, gan sociāli, gan fiziski veseli un lai viņi tiktu sagatavoti pilnvērtīgai ģimenes dzīvei un laulībai,” klāstīja Poriņa.
Publiski pieejamā informācija par “Ābeļziedu” ir skopa. Mājaslapas fondam nav, bet uzņēmumu reģistrā ir ziņas, ka šī organizācija dibināta Ogrē pirms nepilniem diviem gadiem. To laikā organizācija nav veikusi nekādas darbības ar naudu – izņemot 28,46 eiro lielus izdevumus pērn. Fonda prezidente ir psihoterapeite Indra Tretjakova, valdes locekles – pedagoģe Ilona Šime un ginekoloģe Anna Krumpāne.
Tretjakova pērn pavasarī uzstājusies Saeimas komisiju kopsēdē, kas bija veltīta dzimumu līdztiesībai. Viņa arī kritizēja grāmatu “Diena, kad Kārlis bija Karlīne”. Visas trīs “Ābeļzieda” valdes locekles lasījušas referātus arī “Asociācijas Ģimene” organizētajā konferencē “Dzimumu līdztiesība izglītības saturā un procesā”, kura izraisīja skandālu. Proti, saistībā ar projekta saturu nesen Eiropas Ekonomiskās zonas Finanšu instrumenta birojs pieņēma lēmumu apturēt šā projekta īstenošanu un pieprasīt izlietotā finansējuma atmaksāšanu.
Uz jautājumu, kad un kā tieši “Ābeļzieds” iesaistījies mācību priekšmeta “Dzīvesziņa” veidošanā, fonda pārstāvji Latvijas Radio atbildējuši, ka priekšmeta “satura prasības jau ir definētas Valsts izglītības satura centra instrukcijās. Tur ir darba apraksts un uzdevumi, kas mums ir jāizstrādā”. Tretjakova uzsvērusi, ka, izstrādājot dzīvesziņas priekšmeta standartu, “Ābeļzieds” seko tieši izsludinātā konkursa nolikumam. Konkurss gan tika izsludināts pusgadu pēc naudas piešķiršanas. Fonds esot piesaistījis Latvijas Pedagogu domi un augsta līmeņa akadēmisko personālu ar maģistra un doktora grādiem. Konkrētus vārdus gan Tretjakova neatklāja: “Es domāju, ka es patiešām nezinu, vai vēlētos nosaukt tos mācību spēkus, jo visi CV ir iesniegti VISC. Es negribu šobrīd runāt par citiem cilvēkiem, varbūt viņi nevēlas. Man grūti pateikt.” Tretjakova stāstījusi, ka konkursa termiņš ir līdz oktobra beigām. Programma vērsta uz profesionālajām skolām, taču, iespējams, to varēs apgūt arī vispārizglītojošās skolās.
Izglītības ministrijas ārštata metodiķe filozofijā un filozofijas skolotāja Signe Mežinska savukārt atzinusi, ka nekad nav piedzīvojusi gadījumus, kad mācību priekšmeta satura izstrāde tiktu uzticēta vienai organizācijai. Pēc Mežinskas domām, šī brīža notikumos nepieņemamākais ir tas, kā notiek šis process – bez plašākām diskusijām sabiedrībā, bez IZM iniciētas diskusijas tiek veidots jauns mācību priekšmets. “Es, pirmkārt, ļoti nopietni uzdotu jautājumu, kādēļ mums vajag jaunu mācību priekšmetu. Kas ir šis mērķis? Tas, ko es saredzu, diemžēl ir atsevišķu politisku partiju interešu īstenošana caur izglītības sistēmu. Un, manuprāt, tas ir nepieņemami, jo mums ir jādomā par izglītības politiku kopumā,” sacījusi Mežinska.
Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“Vienotība”) neatceras naudas piešķiršanu “Ābeļziedam”. Pēc viņa vārdiem, priekšlikumu bija daudz, un acīmredzot tāda bijusi vienošanās koalīcijā.
