Mazo skolēnu vecākiem palīdz “sociālās vecmāmiņas” 0
“Vadāju uz pulciņu nodarbībām otrās klases skolnieci Karlīni. Meitenei stundas beidzas dažādos laikos, bet vecāki strādāja un dienas vidū nevarēja pamest darba vietu. Mans uzdevums bija sagaidīt viņu pie skolas, pavadīt uz Rīgas skolēnu pili un aizvest līdz nodarbību telpai.
Gaidīt nevajadzēja, jo nodarbības ilga vairākas stundas un vecāki meitai pakaļ varēja ierasties paši. Tagad viņa mācīsies trešajā klasē. Ja mani pakalpojumi vairs nebūs vajadzīgi, labprāt palīdzēšu citai ģimenei,” stāsta pensionāre Gunta Siliņa.
“Jau gadu rūpējos par zēnu. Pirmais iemesls bija materiālā stāvokļa uzlabošana, otrais – lai nesēdētu mājās. Ar bērniem strādājot, garīgā un fiziskā novecošana notiek daudz lēnāk, jo vienmēr jābūt labā formā. Piemēram, pie puikas katru dienu jākāpj sestajā stāvā,” teic pensionāre Zenta Roderte.
“Sāku strādāt ar bērniem, jo bija tāda sajūta, ka, beidzoties darba gaitām, neesmu sevi īsti apliecinājusi, un bija vēlme kaut ko dot sabiedrībai. Tas ir lieliski, ja mēs savos gados varam palīdzēt bērniem attīstīties,” priecājas Gunta Siliņa, kas līdz pensijai strādājusi uzņēmumā “Latvijas gāze” par inženieri.
Viņas un vēl citas Rīgas seniores, kopā sešdesmit sievietes, iesaistījušās projektā “Vecmāmiņu kontaktbirža”.
“Tas ir palīdzības projekts strādājošiem vecākiem. Ieguvēji ir visi – vecmāmiņas atgriežas darba tirgū un sabiedrībā, bet vecāki var pilnvērtīgi nodoties darbam, neuztraucoties par to, kā viņu atvases pēc skolas nokļūs mājās,” projekta mērķi skaidro Rīgas aktīvo senioru alianses pārstāve Rita Sprūža.
Seniores vairākus mēnešus mācījās pēc īpašas licencētas programmas, un lekcijas viņām lasīja izcili savas nozares speciālisti, piemēram, Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas rektore profesore Dzidra Meikšāne, gerontologs profesors Jānis Zaļkalns, psiholoģe Skaidrīte Liepiņa. Kursu beidzot, tiek pārbaudītas zināšanas un izsniegts sertifikāts par to, ka vecmāmiņa ir sagatavota darbam ģimenē.
Visi dati par kursu beidzējām atrodami “Vecmāmiņu kontaktbiržas” datu bāzē, kur ģimenes var atrast savām vajadzībām piemērotu kandidatūru. Tā kā daudzām seniorēm ir viena vai pat divas augstākās izglītības, “iznomātās” vecmāmiņas var būt ne tikai bērnu pavadones vai pieskatītājas, bet arī mājskolotājas dažādos mācību priekšmetos.
Rīdziniece Vaira Ozoliņa, kas līdz aiziešanai pensijā strādājusi gan skolā, gan bērnudārzā, atzīst, ka mācību kurss bijis ļoti interesants, jo ļāvis gan papildināt zināšanas psiholoģijā un bērnu tiesībās, gan atsvaidzināt pirmās palīdzības sniegšanas prasmes.
“Esmu strādājusi piecās ģimenēs ar visdažādākā vecuma bērniem. Vienā no tām man bija uzticēti divi bērni – meitene, kas mācījās pirmajā klasē, un viņas piecus gadus vecais brālis. No rīta aizvedu meiteni uz skolu, pēc tam vedu zēnu pie logopēda, tad atvedu mājās, pabaroju un gāju pakaļ meitenei uz skolu. Šobrīd man nav neviena aizbilstamā, bet noteikti to sameklēšu. Man labāk patiktu mazāks bērniņš, lai varētu ar viņu pastaigāties, rotaļāties, barot to,” viņa saka. Ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība, Vaira atrod ar paziņu un pat ar interneta sludinājumu starpniecību.
Nodarbinātas ir arī citas sertificētās vecmāmiņas – Baiba Inese Kalsere vadā uz skolu un mājās divas skolnieces – savu mazmeitu Elīnu un viņas labāko draudzeni Leolandu, Maldas Rudzītes aizbilstamais Pēteris šogad mācīsies pirmajā klasē, bet Rutai Kanenbergai uzticēti divi brāļi – pirmklasnieks Rodrigo un Ričards, kurš vēl apmeklē bērnudārzu.
Atšķirībā no Vācijas un Norvēģijas senioriem, kas bērnu pieskatīšanu veic kā brīvprātīgo darbu, “Vecmāmiņu kontaktbiržā” tas ir maksas pakalpojums – Ls 1,50 stundā.
Rīgas dome šogad projekta “Vecmāmiņu kontaktbirža” turpināšanai piešķīrusi divus tūkstošus latu. Par šo naudu novembrī mācības sāks vēl divdesmit vecmāmiņas.
{gallery id=”2078″}
