Ilmārs Randers: Karš Ukrainā reiz beigsies, līdz ar to, cerams, arī energokrīze 36
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Oktobra sākumā starptautiskā kolēģu kolektīvā bija iespēja apmeklēt vienu no aprites ekonomikas globālajiem līderiem, netālo kaimiņvalsti Somiju. Saskaņā ar programmu pabijām valsts institūcijās, pašvaldību un komerciālos uzņēmumos, kas jau tagad Eiropas kontekstā ir sasnieguši teju Zaļā kursa mērķu virsotnes.
Vides ekspertu vērtējumā, Somija ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanā citām dalībvalstīm priekšā esot vismaz divus gadus. Savukārt no Helsinkiem apmēram 100 km tālāk uz ziemeļiem esošā Lahti, kas 2021. gadā par saviem sasniegumiem klimata neitrālu pasākumu ieviešanā izpelnījās pat ES Zaļās galvaspilsētas godu, pārējiem Somijas reģioniem ar jau realizētajiem ilgtspējas pasākumiem esot priekšā gadus desmit. Tā kā pabiju gan Helsinku, gan Lahti reģionā, bija iespēja jau šodien ielūkoties, kas arī mūs te, Latvijā, varētu sagaidīt pēc diviem un divpadsmit gadiem.
Tos līdzpilsoņus, kuri jau ir pārguruši no pandēmijas, tagadējās energoresursu krīzes un nemitīgajām reformām, iepriecināt nebūs ar ko. Karš Ukrainā reiz beigsies, līdz ar to, cerams, arī energokrīze, taču reformas, kuru galvenais mērķis būs kliedēt šaubas, faktiski salauzt mūsu pretestību ES uzņemtā Zaļā kursa uzvaras gājienam un kardināli mainīt paradumus ikviena sadzīvē, turpināsies un tikai pieņemsies spēkā.
Daži piemēri, kā tas tagad izskatās Somijā un kam arī viņi vēl tikai gatavojas. Likumi paredz, ka ikvienai mājsaimniecībai visā valsts teritorijā papildus noslēgtajiem līgumiem ar ikdienišķo atkritumu apsaimniekotājiem vēl arī jāsamaksā 33,50 eiro gada nodoklis, par ko privātpersonas savus neikdienišķos atkritumus – izjauktas mēbeles, nolietotu sadzīves tehniku, drēbes, atlikumus pēc remontiem utt. – paši var vest un bez maksas nodot speciālos šķirošanas poligonos. Uz komercsabiedrībām un juridiskām personām bezmaksas sadzīves atkritumu nodošana neattiecas – tikai nodokļi.
Aprites ekonomikā Lahti reģionā jau tagad nonāk 41% no šādu poligonu “izejvielām”, un nākamo septiņu gadu laikā plāns ir sasniegt 60%. Šiem mērķiem somi ar valsts un speciālu fondu atbalstu attīsta jaunas tehnoloģijas – ne tikai pašu, bet globālai lietošanai. Piemēram, somu radītā tehnoloģija celulozes iegūšanā no lietotām drēbēm jau tuvākajā laikā var radīt apvērsumu tekstilrūpniecībā visā pasaulē.
Attiecībā uz sadzīves atkritumu šķirošanu tas nebūt nav viss. Līdz šim somi savus ikdienišķos atkritumus mājsaimniecībās šķirojuši trīs četrās kastēs. Taču turpmāk tas būs jādara jau septiņās “misenēs”: atsevišķi kartons, papīrs, stikls, metāls, plastmasa, pārtikas atlikumi un vēl miksētā kaste, kur izmest iepriekšējās kategorijās neietilpstošo. Pārejas periods līdz 2024. gadam, pēc tam – nekādas brīvprātības, obligāta valsts prasība.
Aprites ekonomikā svarīgs izejvielu resurss būs ne tikai sadzīves atkritumi. Līdzīgi prieki sagaida arī būvniecības nozari. Jau ir gatavi noteikumi, ka ēku rekonstrukcijā turpmāk obligāti jāvadās pēc principa: jauc un šķiro, derīgo pārstrādā un lieto atkal. Jaunai ēkai – vispirms izstrādā “CO2 izmešu deklarāciju”, kurā jābūt aprēķiniem par oglekļa pēdu vidē visā būvniecības ciklā. Būvatļauju arī privātmāju būvniecībai izsniegs tikai pēc tam, ja šī deklarācija būs akceptēta. Pretējā gadījumā – nelikumīga būvniecība ar visām no tā izrietošajām sekām. Likumdevēji nozari par šo kārtību jau ir informējuši, taču ieviešanu atlikuši arī uz 2024. gadu, kad paredzēta jaunās sistēmas sinhronizācija visās ziemeļvalstīs un arī Igaunijā.
Vai Lahti iedzīvotājiem tas viss nav apnicis? Aptaujas liecina, ka nav, jo 75% pilsētnieku strauji uzņemtais klimata neitralitātes virziens ir svarīgs. Viņi ir priecīgi, ka pirms 30 gadiem ar rūpniecības notekūdeņiem pazudinātais ezers atkal ir atdzīvināts, ka gaisa kvalitāte Lahti tagad ir pati labākā no visām Somijas pilsētām, ka viņiem arvien vairāk rodas jaunas, ļoti labi apmaksātas darba vietas. Jo reģions kā magnēts pievelk arvien jaunus aprites ekonomikas priekšrocības izmantojošus uzņēmumus. Aprēķins vienkāršs – viņi jau tagad tur var mazināt riskus, ko citiem ES līmenī regulējošais, investoru un sabiedrības spiediens vēl tikai radīs. Viņi jau atkal būs priekšā citiem.
Somu nosvērtība, konsekventā virzīšanās uz nākotnes mērķu sasniegšanu ir labs pretarguments visiem kārtējās “pastardienas” gaidītājiem – viendienīšiem, atpalicējiem un mūžīgajiem sekotājiem. Tiem, kuri paši neko vērā ņemamu sev, līdz ar to visai pasaulei nespēj izveidot un dot.
