Mazo lauksaimnieku spēks ir kooperācijā 0
Atbalsta programma nedrīkst būt par pamatu apvienoties kooperatīvā. Vispirms ir jābūt vienotam, saimnieciskam redzējumam uz savu teritoriju, lokālpatriotismam, kopīgai izpratnei, ka vislabākā forma ir kooperatīvs, uzskata Beverīnas novada izpilddirektors Sandris Brālēns.
Turpinot šo domu, viņš akcentē, ka formu neieteiks arī ne Eiropa, ne Rīga: “Tā jāatrod katrā konkrētā pašvaldībā kopā ar iedzīvotājiem. Tālāk šai formai jāmeklē dažādu veidu atbalsti. Vissvarīgākais – vietējās sabiedrības atbalsts. Tikai tas, kas pats lauku novadā var radīt savu saimniecisko struktūru, drīkst kaut ko saņemt arī no malas. Tas nozīmē, ka pašiem ir jābūt gataviem līdzdarboties gan ekonomiski, gan finansiāli kooperatīva izveidošanā un attīstībā.”
Beverīnas novadā patlaban ir divi kooperatīvi: lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs “Beverīna Agro” un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvs. Atbalsts līdz šim bijis tikai no pašvaldības. “Beverīna Agro” ar pašvaldības palīdzību mazajām saimniecībām un nelielo apjomu ražotājiem palīdz realizēt arī produkciju, jo novads ir pirmais, kas Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā izveidojis stendu un tur pārdod tikai savā novadā audzēto.
Lai pašvaldība idejas varētu atbalstīt finansiāli, izveidota “Beverīnas kopdarbības asociācija”. Koncepcija līdzīga kā pilsētu lielajos biznesa inkubatoros – palīdzēt jaunajiem censoņiem sākt uzņēmējdarbību un sekmēt ne tikai kooperatīva, bet arī citu biedrību darbības uzsākšanu.
Asociācijai deleģēta funkcija rūpēties par saimniecisko aktivitāti un palīdzēt risināt grāmatvedības, finanšu vadības, mārketinga, līguma saistību, juridiskos un daudzus citus jautājumus.
Šobrīd kooperatīva “Beverīna Agro” mērķis ir lauksaimniecības produkcijas uzglabāšanas, kā arī pārstrādes infrastruktūras izveidošana, kurā gribētu pievienot meža produkciju – ogas un sēnes. Ko īsti pārstrādāt – žāvēt, marinēt, saldēt – jāvienojas kooperatīva biedriem. Savukārt mežsaimniecības kooperatīvs lielākoties tīra meliorācijas grāvjus, jo tādēļ daudzviet ir neizbraucami kā mežu, tā lauku ceļi.
Kādi būs jaunā plānošanas perioda atbalsta noteikumi, pagaidām vēl nav zināms, taču Sandris Brālēns vēlreiz uzsver: “Vai nu atbildīs mūsu kooperatīvi nosacījumiem, vai neatbildīs, mērķus jau mēs nemainīsim. Eiropas nauda mums vienkārši tikai palīdzētu šos mērķus ātrāk sasniegt. Tas, kas ir veiksmīgi iesākts, jāturpina.
Ja piecpadsmit vai divdesmit cilvēki kopā lemj par nākotni, tas ir tikai sākums. Turpinājumā rodas vajadzība pēc līdzfinansējuma, jāiemaksā noteikta naudas summa no sava maka, jāapzinās, ka nākotnes peļņa nebūs visiem vienāda un ka netrūks problēmu. Tomēr ieguvums būs visiem. Tikai tad, ja visi to pieņem un ir vienoti, virzība uz priekšu ir likumsakarīga.
Mēs Zemkopības ministrijā arī diskutējām un centāmies pierādīt, ka tikai pēc vismaz divu gadu pastāvēšanas kooperatīvs ir nostiprinājies savā iekšienē, biedri vēlas kopā darboties, ir noteikti kopējie mērķi. Tad, lūk, atbalsta nauda dos fantastiskus rezultātus. Ja kooperatīvu nodibinās tikai tādēļ, lai saņemtu finansiālo palīdzību, taču biedri savstarpēji nav izveidojuši pat sadzīviski draudzīgas attiecības, tad dot šādu atbalstu ir diezgan riskanti.”
Tieši pēdējo mēnešu laikā “Beverīnā Agro” ir uzņemti četri jauni biedri. Reizē tas ir apliecinājums tā nākotnei.
