“Mazo apvidus auto” meklējot 0
Pagājušajā piektdienā un sestdienā 14 ļoti interesanta darba stundas aizvadīja “Gada auto” žūrijas biedri. Latvijas auto tirgotāji bija viņiem uzticējuši vairāk nekā pusmiljonu eiro vērtu izpētes objektu – 28 jaunus auto, kas pretendē uz konkursa balvām.
Par galveno titulu vēl par agru spriest. Šonedēļ žūrijas “priekšbalsojums” atlasīs astoņus finālistus, ar kuriem vēlreiz tiksies klātienē decembra sākumā un gala balsojumā.
Bet par papildu nominācijām jāizšķiras jau līdz rītdienai.
Kurš “skaistākais”? Vissubjektīvākā un galēji neprognozējama balva.
Kurš “ekonomiskākais”? Pērkot dārgs, bet vēlāk izcili taupīgs auto (elektriskā “Ampera” un “Lexus”, “Toyota” un VW “hibrīdi”), vai vislētākais, mazākais, vieglākais no klātesošajiem – “Fiat Panda” (“Opel” mazais Ādamiņš diemžēl nav lēts)?
Man personīgi kā šīs Latvijā populārās klases ikdienas lietotājam (braucu ar “Nissan Qashqai”) šogad visinteresantākā un grūtākā ir “mazā apvidus auto” izvēle. (Organizatora vietā un orgkomitejas vārdā atvainojos par nosaukumu, kurš, protams, ne sevišķi labi atbilst “krosoveriem”, neko labāku latvisku izdomāt nevarējām, turklāt “mazais apvidus” un “apvidus” ir LPAA un CSDD statistikā lietoti klašu apzīmējumi.)
“Mazie” ir tādi kā “Qashqai” – līdz 430 cm garumā. Dalībnieku sarakstā tādi ir septiņi. Svītrošu, līdz paliks viens, kam savu balsi (vienu no žūrijas 30) atdošu.
“Nissan Juke Nismo”. Nav īsts jaunums, jo konkursā piedalījās (bez piebildes “Nismo”) jau pērn. Turklāt šī versija, manuprāt, ir vairāk ātrām trasēm, nevis piesnigušām ielām vai sēņotāju takām domāta.
“Renault Captur” un “Peugeot 2008”. Nu nekādi nevaru “apvidus” nominācijā iekļaut auto, kuriem ir tikai “krosovera” vizuālais tēls, bet pilnpiedziņa nav iespējama pat kā opcija.
Tiktāl gāja viegli. Tālāk sākas ziepes. Līdz pat šim testam, kurā parādījās “Suzuki” un “Fiat”, mans neapšaubāms favorīts bija GM duets “Opel Mokka” un “Chevrolet Trax”. Pareizs izmērs, pareizas piedziņas iespēja, labi motori, tīkams interjers, moderns (“Mokka”, manuprāt, sievišķīgāka, “Trax” robustāks) ārējais veidols. Vienīgais trūkums – tam pašam visvarenajam smukumam (un vēl ekoloģiskajai aerodinamikai) pakļauta absolūti nepraktiska zema priekšējā spoilera “lūpa” (dīleris gan teic, ka, pateicoties Krievijas tirgotāju protestiem, esot izstrādāta un tikšot piedāvāta cita bampera versija). Šie būtu dabūjuši manu balsi, ja rudenī uz Latviju neatbrauktu vēl divi jaunumi.
“Suzuki SX-4”. Šo marku jau kopš “Jimny” (ar mīlestību par Džimu saukts) ilgtermiņa (5 gadi, 150 000 km) testa uzskatu par skarbā ekspluatācijā izcili uzticamu, izturīgu. “Jimny” bija tikai daži trūkumi – nu mazlietiņ par mazu, nu mazlietiņ par krateklīgu un askētisku… Gaidīju, ka SX piedāvās to labojumus. Ko sagaidīju? Labs iznācis auto. Bet – taupības apstākļos un vientuļam klejotājam mazliet par lielu – 430 cm, tas ir veselu pusmetru garāks par “Jimny”. Un vienāds ar “Qashqai”. Uzslava – ar tiem pašiem “Qq” gabarītiem “SX” ir par veseliem 200 kg vieglāks. Kas mazliet kaitē gaitas komfortam uz nelīdzena asfalta, toties ir liela priekšrocība gan bezceļā, gan pilsētas sastrēgumos. Vieglāks un lētāks gan par “Qq”, gan “Mokka”. Vārdu sakot, “SX” būtu manu balsi dabūjis, ja neatbrauktu “Panda”.
Ja reiz jābalso par “Mazo” – par “Pandu”! Tie ir “Jimny” izmēri mazliet elegantākā (cik nu par “elegantu” var saukt galēji racionālu kubiciņu). Bet četras (ar bagāžnieku – piecas) durvis. Aiz 175 cm gara vadītāja tikpat garš pasažieris var ērti iesēsties. Piekares, protams, nav “cietie”, “atkarīgie” tilti kā Džimam. Un smagā bezceļā “Panda” būs mazliet vārīgāka. Bet droši vien tikai mazliet vārgāka par Džimu, kurš bija čempions. Sevišķi kalnā braukšanā, jo svēra tikai tonnu. Bet “Panda” ir tikai mazliet smagāka. Un vienīgā no visas pretendentu grupas ar visu pilnpiedziņu ir iegūstama par 15 tūkstošiem eiro.
Tātad mana balss _ “Pandai”. Balsojums turpinās. Starp citu – portālā “Delfi” sācies arī interneta balsojums, kurā var piedalīties katrs no jums.
