Mazo aizdevumu bums 0
Hipotēku un zemes bankā krasi pieaudzis uzņēmējiem izsniegto tā saukto mikrokredītu skaits ieguldījumiem ražošanā un ikdienas apgrozījumam. Pēc šādiem nelielu summu aizdevumiem ir liels pieprasījums, sevišķi laukos.
Līdz augusta beigām banka izsniegusi uzņēmējiem 350 aizdevumus 2,05 miljonu latu kopsummā. Šogad izsniegto aizdevumu skaits ir gandrīz četras reizes lielāks nekā pērn. Vairāk nekā puse aizdevumu izsniegti uzņēmējiem lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Tām seko mazumtirdzniecība un apstrādes rūpniecība. Gandrīz ceturto daļu aizdevumu saņēmuši Zemgales uzņēmēji, viņiem seko vidzemnieki (23%), latgalieši (22%) un kurzemnieki (19%). Rīgā un tās apkārtnē piešķirti 13% no kopējā aizdevumu skaita.
Vienkārši, ātri un ar atlaidi
Hipotēku bankas Valsts atbalsta programmu departamenta vadītājs Juris Cebulis saka, ka lielais pieprasījums esot izskaidrojams ar diezgan vienkāršo aizdevuma saņemšanas procedūru. Lai aizņemtos, neesot pat nepieciešams sīks uzņēmējdarbības plāns, pietiekot ar īsu plānotā produkta vai pakalpojuma aprakstu, tirgus un konkurentu aprakstu. Ja bankā atzīst uzņēmēja piedāvāto ideju par atbalstāmu, kredītu varot dabūt jau pēc dažām nedēļām.
Ja uzņēmējdarbības projekta īstenošanai paredzētā summa nepārsniedz 5000 latu, tad aizņēmējs to saņem pilnībā. Ja tā ir lielāka, aizdevums tiek piešķirts 90% apmērā no projekta summas.
Uzņēmējiem banka piešķir arī grantus, proti, daļa no aizdevuma summas, ja ir iesniegta atskaite par īstenoto projektu pēc gada vai diviem, skaitot no aizdevuma izsniegšanas dienas, tiek dzēsta. Paredzētā granta summa ir puse no ieguldījumam piešķirtās aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 500 latu, ja projektu īsteno Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un vēl sešās lielākajās pilsētās vai 11 galvaspilsētai tuvējo novadu pašvaldībās. Savukārt citos novados – ne vairāk kā 750 latu. Tādējādi bankai atmaksājamā summa samazinās.
Gan atspērienam, gan trakām idejām
Alūksnes novada Ilzenes pagasta zemnieku saimniecības “Paipalas” īpašniece Viola Kaparšmite stāsta, ka kopš pagājušā gada sākusi audzēt ziemas ķiplokus, kurus nepārstrādātā veidā nav iespējams ilgi uzglabāt. Tāpēc šā gada martā saņēmusi no bankas 6000 latu aizdevumu, tostarp 4000 latu dārzeņu pārstrādes tehnikas iegādei un garšvielu ražošanai. Dārzeņu audzēšana un pārstrāde būšot papildu ražošanas nozare, galvenā 100 hektāru saimniecībā ir graudaugu audzēšana. Viola Kaparšmite atklāj, ka par lauksaimnieku kreditēšanas iespējām pastāvīgi interesējas, strādājot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes konsultāciju birojā. “Manos darba pienākumos ir dot padomus citiem zemniekiem, kas gribētu ņemt kredītus. Tāpēc šajā jomā man jābūt zinošai,” viņa piebilst.
Vārkavas novada Rožkalnu pagasta zemnieku saimniecības “Austrumzvaigzne” īpašnieks Oskars Smirnovs stāsta, ka par šā gada janvārī bankā saņemto 10 000 latu aizdevumu, kas jāatdod turpmāko piecu gadu laikā, nopircis govis un jaunlopus. Par saimniecības īpašnieku kļuvis tikai pagājušā gada novembrī, agrākais saimnieks turējis vien pāris govis.
“Tā kā esmu tikko sācis saimniekot – nekādas lielās peļņas pagaidām nav, tāpēc šāds samērā neliels aizdevums man bija vajadzīgs atspērienam. Un labi, ka valsts tā atbalsta zemniekus,” atzīst Oskars.
Madonas novada Bērzaunes pagasta uzņēmuma “Sveķi TD” – Baltijas valstīs lielākās trušu audzētavas un sertificētās kautuves – īpašniece Dzintra Karavaičuka atklāj, ka 5000 latu aizdevums iztērēts 13 mangalicu – Ungārijas savvaļas cūku – sivēnu iegādei. Kā viņa stāsta, šo dzīvnieku suga ir tuvu izmiršanai, dažās Eiropas valstīs tās audzē norobežotos parkos. Latvijā šos lopiņus pašlaik sākuši audzēt vēl pāris saimniecībās.
Iespējas aizņemties valsts bankā nelielas summas uzņēmēja vērtē atzinīgi. “Šis nav mans pirmais kredīts, kas ņemts uzņēmuma attīstībai. Taču citās bankās, kuras esmu apstaigājusi, vienmēr esmu saņēmusi atteikumu. Hipotēku banka ir vienīgā, kas atsaukusies visām manām trakajām idejām,” saka Dzintra.
“Apsveicam, bet neriskējam!”
DNB bankas viceprezidents Jānis Teteris atzīst, ka valsts bankas orientēšanās uz mazo uzņēmēju, tostarp biznesa iesācēju, atbalstu ir apsveicams pasākums. Viņa pārstāvētajā bankā pagaidām iesācējiem aizdevumus gan neizsniedz.
Pēc viņa domām, komercbankās negrib lieki riskēt, izsniedzot aizdevumus uzņēmējam, kuram ir mazs apgrozījums, vai tādam, kurš tikko sācis uzņēmējdarbību un kur nav īsti zināms, kāds būs iznākums. Bankas pārstāvis gan pieļauj, ka uzņēmējdarbības sākšanai kredītu izsniegšana varētu notikt nākotnē.
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere atzīst, ka, piešķirot aizdevumu, bankā vispirms rūpīgi vērtē uzņēmuma naudas plūsmu, tātad kāda ir uzņēmuma maksātspēja.
“Swedbank” pārstāve Kristīne Jakubovska apstiprina, ka uzņēmējdarbības sākšanai kredītus gan neizsniedz, tomēr nelielus aizdevumus bankā varot saņemt. Summas atkarīgas no tā, kādam nolūkam to grib izmantot un vai aizņēmuma prasītāja iesniegtais biznesa plāns pārliecina bankas speciālistus.
Atbalsts tomēr ir
Tomēr nevar teikt, ka iesācējiem nav nekādu iespēju. Uzņēmēji, kuriem nepieciešams neliels aizdevums biznesa sākšanai, SEB bankā var saņemt tā saucamo uzticības kredītu, kas tiek piešķirts bez uzņēmuma apgrozījuma vēstures un bez ķīlas nodrošinājuma, balstoties uz privātpersonas (uzņēmuma īpašnieka vai valdes locekļa) galvojumu. Kredīta maksimālā summa ir līdz 8000 latu apmērā ar 6% likmi.
“Swedbank” kopā ar Rīgas pašvaldību jau vairākus gadus īsteno grantu programmu “Atspēriens”, kuras ietvaros uzņēmējdarbības sākšanai vai paplašināšanai iespējams saņemt līdz pat 8000 latu. Šāds atbalsts gan paredzēts tikai Rīgas maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Uzziņa Hipotēku un zemes bankas mikroaizdevuma maksimālā summa – līdz 10 000 latu, apgrozījumam – līdz 5000 latu. Aizdevuma termiņš – līdz 5 gadiem. Aizdevumu var saņemt latos ar fiksētu likmi no 5 līdz 8% vai mainīgu procentu likmi no 0 līdz 3% + 6 mēnešu RIGIBOR. Mikrokreditēšanas valsts atbalsta programmu Hipotēku bankā īsteno Latvijas un Šveices valdību sadarbības ietvaros, līdz 2015. gada 30. jūnijam aizdevumos un grantos paredzot izsniegt 4,7 miljonus latu. Kopš pagājušā gada septembra, kad sākās šādu aizdevumu izsniegšana, pavisam piešķirti 467 aizdevumi. Kredīti paredzēti individuālajiem komersantiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, fiziskām personām, kuras reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji, vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kurās nav vairāk par 10 darbiniekiem; gada neto apgrozījums vai ieņēmumi no saimnieciskās darbības, kā arī gada bilance nepārsniedz 1,4 miljonus latu. |
