Maznodrošināta persona un uzkrājums. Cik naudas drīkst būt kontā, lai saņemtu maznodrošinātā statusu? 0
Mana un vīra (I grupas invalīds) pensija ļauj mums būt maznodrošinātā statusā. Taču vīram ir 71 eiro uzkrājums krājkontā. Arī kontā SEB bankā ir konkrēta summa dzīvības apdrošināšanai. Esam veci, un veselība slikta – nauda nolikta, tā teikt, pēdējam mielastam. Pašvaldības sociālajam dienestam lūdzu piešķirt mums atlaidi elektrībai un malkas iegādei, bet darbiniece atbildēja, ka vīram ir uzkrājums, tāpēc likums nedod tiesības uz atlaidēm. Vai tā patiešām ir? MARIJA DOBELES NOVADĀ
Ko paredz likumi un MK noteikumi
Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta vecākā eksperte Maruta Pavasare skaidro, ka likumā “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” un likumā “Par dzīvojamo telpu īri” ir noteikts: par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz konkrētās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets, – patlaban tas ir 128,06 eiro.
! Tātad katra pašvaldība var noteikt atšķirīgu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, bet ne zemāku par Ministru kabineta paredzēto summu.
Lai noskaidrotu, vai varat iegūt maznodrošinātas personas statusu, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu un jāaizpilda konkrēta parauga iztikas līdzekļu deklarācija. Ziņu patiesumu pašvaldības sociālais dienests pārbauda, izmantojot valsts un pašvaldības datu reģistros pieejamās ziņas, pieprasot papildu apliecinošus dokumentus, kā arī apsekojot ģimeni vai personu dzīvesvietā un apliecinot iegūtās ziņas apsekošanas aktā.
Neliels uzkrājums un dzīvības apdrošināšana
Ministru kabineta noteikumos paredzēts, ka trūcīgai ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai var būt uzkrājums 128,06 eiro apmērā.
Par uzkrājumu uzskata atlikumu par iepriekšējo trīs mēnešu periodu, ja tas lielāks nekā deklarācijā aprēķinātie personas vidējie ienākumi mēnesī. Pieļaujamā uzkrājumu summa ir vienāda jebkura lieluma mājsaimniecībai, jo tas paredzēts sadzīves tehnikas, saimniecības preču un citu mājoklī nepieciešamo lietu iegādei, remontam u.tml. izdevumiem. Tāpēc atsevišķi dzīvojošai personai paredzēts lielāks drošības spilvens, jo izdevumi jāsedz vienai personai.
Speciālisti uzskata, ka paredzēt prāvākus naudas līdzekļu uzkrājumus lielākām ģimenēm neesot pamata, jo trūcīgai ģimenei vispirms būtu jāizlieto savi resursi un tikai pēc tam jāvēršas pēc publiskajiem resursiem. Ja ir apliecinājums, ka persona atguvusi parādu vai cita persona ieskaitījusi naudas līdzekļus konkrētam mērķim (piemēram, mācību maksai, transporta izmaksām, kredīta samaksai, apģērbam u.tml.), sociālais dienests izvērtē situāciju kopumā un var neuzskatīt to par ienākumu, ja cilvēks pierāda izlietojumu konkrētajam mērķim.
Taču par uzkrājumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāms personas uzkrājums 2. un 3. pensiju līmenī, ja cilvēks nav sasniedzis pensionēšanās vecumu. Kad šis vecums ir sasniegts, tas tiek uzskatīts par uzkrājumu.
Dzīvības apdrošināšanas gadījumos jānoskaidro, ko paredz līgums ar banku, kāds ir atskaitījuma procents un citas nianses. Tad varētu precīzāk atbildēt uz jūsu jautājumu, taču MK noteikumi neparedz veikt uzkrājumu pēdējam mielastam. Labklājības ministrijas eksperte vēl piebilst, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mirušās personas pensiju apmērā.
Lai uzzinātu, kāpēc atteikts atbalsts, pēc iesnieguma un iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanas pašvaldības sociālajā dienestā jums jālūdz rakstisks lēmums par atteikumu. Iespējams, tad varētu lūgt lēmumu vēlreiz pārskatīt.
