Mazliet tālāk par pasauli. Saruna ar Raimondu Tigulu 0
9. jūnijā pazīstamais mūziķis un komponists Raimonds Tiguls viņa dzimtās puses, Talsu novada, augstākajā kalnā rīkos brīvdabas sajūtu koncertu ”Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā”, kur savu skaņu pasauli atklāt aicinājis gan pašmāju, gan ārvalstu mūziķus – viesus no ziemeļu salām, Islandes un Gotlandes.
Savulaik darbojies elektroniskās un ambientās mūzikas lauciņā, Raimonds Tiguls ir viens no nedaudzajiem latviešu komponistiem un mūziķiem, kas pievērsušies tā dēvētajai pasaules mūzikai, radot tautas mantojuma iedvesmotas oriģinālkompozīcijas. Viņa albums “Zils. Balts. Zaļš” balstīts senu lībiešu tautasdziesmu motīvos, savukārt pirms tā izdotais ieraksts “Četri vēji”, kura tituldziesma iemantoja atpazīstamību kā seriāla “Likteņa līdumnieki” centrālā muzikālā tēma, iedvesmu smēlies latgaliešu mantojumā. Pirms četriem gadiem rakstīti arī tautasdziesmu aranžējumi Sergeja Jēgera, orķestra “Sinfonietta Rīga” un diriģenta Māra Sirmā ierakstītajam kompaktdiskam “Dziesmiņās remdējos”.
Pērn pirmoreiz klajā nācis disks “Islands”, kura etniskā mantojuma saknes stiepjas ārpus Latvijas, “ārpasaulē”, kas mazliet “tālāka par pasauli” – ziemeļu salās Gotlandē un Islandē. Te līdzās salu tradicionālajiem dziedājumiem saklausāmi Tigula mūzikai raksturīgie etniski piesātināti skaņkārtu meklējumi.
Jautāts, vai pietrūcis tautas mantojuma šepat Latvijā, ja reiz bija jādodas “ārpasaulē” pēc iedvesmas, mūziķis tikai pasmaida un īsi nosaka – netrūkstot nekā, esot “pašpietiekams bez gala”, vienkārši vajadzējis pārmaiņas. Pirms pieciem gadiem izmantota iespēja doties uz Islandi un Gotlandi. Ceļā sastaptie vietējie – islandietis Steindors Andersens un viņa dziedruna “rimuri”, Gotlandes tautas dziesminiece Gertrude Jākobsone, islandiešu skulptora Pala Gudmundsona veidotā akmens arfa – devuši ierosmi jauniem muzikāliem meklējumiem.
“Gotlandē rakstnieku mājā iepazinos ar Noru Ikstenu. Viņa sēdēja pie datora, rakstot draugiem, ka beidzot izrāvusies no Latvijas un nu varēs drusciņ atpūsties no tautiešiem, bet tad fonā sāku runāt es,” atminas Raimonds.
Sadarbībā ar rakstnieci vēlāk tapis apjomīgais oriģinālskaņdarbs “Dod, Dieviņi”, kura pamatā ir autentiski lībiešu, kuršu, prūšu, latgaļu teksti.
Bet nesen kopā nodibināts arī Pasaules mūzikas un mākslas fonds, kura pirmais darbs būs starptautiskais skaņu mākslas projekts “Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā”. “Ārpasaule” ir tikai tāda vārdu spēle, pasmaida komponists. “Vectēvs stāstīja, ka kādreiz, Latvijas laikā, latviešiem viss, kas bija ārpus ciema, dēvēts par ārpasauli. Tad nu spēlējamies ar šo priekšstatu.”
Koncertā līdz ar R. Tigulu piedalīsies arī pārējie “Islands” dalībnieki, skanēs filmas “Mona” mūzikas autora, komponista Hilmara Erna Hilmarsona radītās kompozīcijas, muzicēs pašmāju mūziķi – Kristīne Kārkle-Puriņa, Rīgas saksofonu kvartets, “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets, trio “Silk” un koklētāju ansamblis Ievas Šablovskas vadībā, bet noslēgumā pievienosies koris “Kamēr”.
Līdzās ziemeļu skaņai būs dzirdamas arī pašmāju valodas bagātības – senās formas un dialekti. Īpaša vieta koncerta programmā būs arī lībiešu valodai, balss toņus un pustoņus sakausējot ar pārlaicīgā akmens ksilofona un hanga skanējumu.
Nelielo, lidojošajam šķīvītim līdzīgo instrumentu mūziķim izgatavojusi meistaru ģimene Šveicē.
Raimonds stāsta, lai tiktu pie visai dārgā instrumenta (tā cena mērāma vairākos tūkstošos eiro) iegādes, vispirms jāizpelnās tā izgatavotāju uzticība. “Viņiem iepatikās tas, ko daru,” lepojas mūziķis un turpat nesteidzīgi nodemonstrē līdzpaņemtā hanga teju kosmisko skanējumu. Ja kāds instruments ir no “ārpasaules”, tas noteikti ir šis!
Koncerta vietas izvēle Tiguļkalnā, Tiguļu dzimtas īpašuma 19 ozolu ielokā, senā kulta vietā, nav nejauša, Raimonds atzīst, tieši viņa priekšteči ietekmējuši viņa mūziķa gaitas – vectēvs, pats nebūdams mūziķis, pirmais netieši rosinājis Raimonda interesi par mūziku.
Spilgtā atmiņā ir epizode nopļautā pļavā pie siena zārda un vectēva taisītā stabulīte. Vēlāk, astoņdesmitajos gados, neizdzēšamu iespaidu atstājuši no Amerikas atvestie Braiena Īno darbi, pēcāk iedvesma smelta Pītera Geibriela darbos un dzīvesveidā. “Viņš pulcē kopā māksliniekus no visām pasaules malām, un tad visi kopā veido ierakstus. Arī mēs nākotnē ārpasaules mūziku varētu veidot ne tikai kā vienreizēju koncertu, bet kā vismaz nedēļas kopā būšanu.”
Arī šoreiz visi iesaistītie savā ziņā būs kopā veselu nedēļu, jo Tiguļkalna koncerta “koncentrāts” skanēs jau 5. jūnijā Rīgas Domā.
Ne viena vien kritiķaprāt, ieraksts “Islands” būtu pelnījis arī starptautisku uzmanību, līdzīgi kā starptautisku izdevumu vinila platēs un kompaktdiskos piedzīvoja R. Tigula pirmais albums “Moonlight sound design”, kura skaņdarbi joprojām tiek iekļauti dažādās izlasēs. Tomēr Raimonds ir pārliecināts, par spīti tam, ka Latvijā mūzikas tirgus ir ārkārtīgi mazs, ieguldītais darbs vienmēr attaisnojas.
“Ja ir laba ideja un labs izpildījums, tas nekad nepaliek kaut kur gaisā. Gan Islandē, gan ziemeļvalstu birojā cilvēki ir pamanījuši arī šo projektu, varbūt parādām to arī Islandē. Ārpasaules koncerta laikā Tiguļkalnā taps arī tā DVD ieraksts, bet albums “Islands” aizsāks jaunu ierakstu sēriju “Manas rīta un vakara dziesmas”. Turpinājums sekos.”
