Mazliet narcisma var nākt par labu, spriež psihologi 0
Par narcisma himnu varētu uzskatīt Kārlijas Saimonas 1972. gada hitu “You’re So Vain” (“Tu esi tik iedomīgs”).
“Tu devies uz ballīti / Kā tu gāji uz jahtu /Ar vienu aci skatījies spogulī / Un tu vēroji, kā dejo gavote dejas,” skan Saimonas dziesmas vārdi.
Un, protams, seko slavenais piedziedājums: “Es pieņemu: tu domā, ka šī dziesma ir par tevi, vai ne?”
Bet vai narcisms ir tik slikts? Ziemeļīrijā veiktā pētījumā secināts, ka zināma narcisma deva cilvēkam var nākt par labu atkarībā no konteksta, raksta CNN.
Cilvēkiem, kuriem piemīt “grandiozs” narcisms, kas vārdnīcā definēts kā “pompoza pārākuma sajūta vai pretenciozitāte”, var izveidoties noteikta psiholoģiska noturība, pauž psiholoģijas docents Karalienes universitātē Belfāstā Kosts Papageorgiou.
Viņi iegūst garīgu izturību, pārvarot izaicinājumus, ar kuriem saskaras, cenšoties “piekļūt resursiem, kurus, viņuprāt, pelnījuši”, viņš teica.
“Mūsu darbs liek domāt, ka vismaz daži narcisma aspekti var palīdzēt indivīdiem parādīt noturību pret noteikta veida psihopatoloģiju, proti, depresijas simptomiem un stresu,” pauda pētnieks.
“Es patiešām uzskatu, ka šie secinājumi jāuztver piesardzīgi,” sacīja licencēta klīniskā psiholoģe Ramani Durvasula, kura ārstē cilvēkus ar narcistiskiem personības traucējumiem un ir sarakstījusi divas grāmatas par šo tēmu.
“Varbūt grandiozie narcisti tik labi prot sevi aizsargāt ar aizsargfunkcijām, ka tas viņus pasargā no stresa un negatīva garastāvokļa stāvokļiem. Bet atcerieties patieso narcisma izpausmi, briesmīgo veidu, kā viņi izturas pret visiem pārējiem,” minēja psiholoģe.
Narcistiskie personības traucējumi
Mēs zināmā mērā visi esam narcistiski – testi, izmantojot “Narcissistic Personality Inventory”, kas vērtē personu skalā no 0 līdz 40, lielākoties mūs pielīdzina pusaudžiem. Pat ja tavs līmenis ir augstāks, tas nenozīmē, ka tev vajadzētu padarīt “You’re So Vain” par savu himnu.
Patiesi narcistiski personības traucējumi jeb (NPT) ietekmē apmēram 1% iedzīvotāju.
Tas ir garīgs stāvoklis, kam raksturīga pārmērīga vēlme būt uzmanības centrā. Diagnosticētie narcisti bieži sagaida, lai viņus atzīst par pārākiem, pat tad, ja viņi tādi nav, viņiem nepieciešama pastāvīga, pārmērīga apbrīna, turklāt viņiem ir paaugstināta pašnozīmīguma izjūta.
Viņi var arī nonākt stresā vai nomāktībā, ja pret viņiem neizturas tā, kā, pēc viņu domām, ir pelnījuši. Narcisti pārspīlē paši savus sasniegumus un talantus un var kļūt nepacietīgi vai dusmīgi, un uzbrukt citiem saistībā ar grūtībām kontrolēt savas emocijas un izturēšanos.
Pēc ekspertu teiktā, narcisma galvenais elements ir empātijas trūkums – nespēja vai nevēlēšanās atzīt citu vajadzības un jūtas.
“Normāls” narcisms
Ziemeļīrijā veikti pētījumi rāda, ka gados jaunāku cilvēku vidū vērojams narcisma pieaugums. 2008. gada pētījumā atklājās, ka koledžas studenti 2006. gadā bijuši par 30% narcistiskāki nekā 1982. gadā. Vienkārši sakot, mēs nerunājam par klīniski diagnosticētu veidu; tā vietā eksperti to dēvē par “subklīnisko” vai “parasto” narcismu.
Sekojošie pētījumi par šo jautājumu ir neviennozīmīgi. Tomēr neilgi pēc tam kad mediju virsraksti vēstīja, ka tā dēvētajai tūkstošgades paaudzei jeb mileniāļiem ir tieksme uz pašbildēšanos un pašreklāmu sociālajos medijos, viņi nekavējoties tika nodēvēti par “Es” paaudzi.
“Ir tik vilinoši visu tūkstošgades paaudzi “pamest zem autobusa”, bet es domāju, ka tajā ir kaut kas riskants un neveselīgs. Tā vietā, lai sacītu narcistisks,” es teiktu, ka tas ir attīstības posms, kad cilvēki individualizējas un viņiem rodas zināma sajūta par savu spēku pasaulē,” teica Durvasula.
Paši mileniāļi piekrīt, ka saskaņā ar pētījumu viņi ir narcistiskāki nekā iepriekšējās paaudzes.
Viņi vienkārši nav mierā ar nozīmi, kas tam tiek piešķirta. Tūkstošgades paaudze savu uzvedību uzskata par “individuālisma” pazīmi, kuru augstu vērtē.
Savukārt Papageorgiou norāda uz pretrunu Rietumu kultūrā, kas, viņasprāt, augsti vērtē individuālos sasniegumus, tomēr cilvēkus, kuri sevi reklamē, apzīmē kā “sociāli toksiskus”.
“Ļaudis mēģina pielāgoties, izdzīvot un gūt panākumus sociālajā, politiskajā un ekonomiskajā vidē, kas veicina“ paša kaldinātu vīrieti vai sievieti”, bet tad, ja viņi parāda tādas antagonistiskas iezīmes kā narcisms, saņem negatīvu uzmanību,” komentēja Papageorgiou.
Pēc viņa domām, ir pienācis laiks pārtraukt personības īpašību vērtēšanu par “labām vai sliktām” un sākt tās izmantot, kad tas ir atbilstoši.
“Īsumā, indivīdi var pārskriet pāri narcisma tiltam, lai, saskaroties ar izaicinājumu, izmantotu” tumšās “pazīmes”, “sacīja eksperts, piebilstot, ka pēc tam, atrodoties drošā vidē, viņi var atgriezties pie sociāli pieņemamām īpašībām.
Pētījumā piedalījās koledžu studenti un cilvēki vecumā no 18 līdz 32 gadiem, kas ir “Facebook” lietotāji.
