Mazinoties karsējamās tabakas pieprasījumam, valsts budžetā nepildās onkoloģijai paredzētie līdzekļi 3
Mazinoties karsējamās tabakas izstrādājumu pieprasījumam, valsts budžetā nepildās onkoloģijai nepieciešamie līdzekļi, izriet no šodien Finanšu ministrijas (FM) sniegtās informācijas Deputātu grupas onkoloģisko pacientu atbalstam sanāksmē.
Grupas vadītāja deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) šodien sasauca sanāksmi, lai saņemtu informāciju no Veselības ministrijas (VM) un FM par akcīzes nodokļa ieņēmumiem un izdevumiem, kas paredzēti finansējuma palielināšanai vēža ārstēšanai un diagnostikai.
FM ierēdne Kristīne Bāra atklāja, ka pirmā ceturkšņa dati nav pārāk iepriecinoši, jo tabakas izstrādājumu plāns netika sasniegts. Kopumā izpildīti 93,6% no plānotā apmēra. Salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo ceturksni, kopējie ieņēmumi ir samazinājušies par 2,1 miljonu eiro jeb 4,2%.
Stāstot par patēriņu, Bāra atzīmēja, ka akcīzes likmes paaugstināšana atstāja labu iespaidu uz sabiedrības veselību, jo pieprasījums ir samazinājies. Konkrēti stāstot par karsējamo tabaku, kurai celts nodoklis, lai ieņēmumus novirzītu onkoloģijai, atklājies, ka tai patēriņš pirmajos gada divos mēnešos ir samazinājies par 50%, tikmēr cigaretēm patēriņš kritis par 8%.
Ministrijas pārstāve pauda cerību, ka ieņēmumi vēl līdz ceturkšņa beigām nostabilizēsies. Tāpat viņa teica, ka cilvēki zināja, ka karsējamai tabakai likme pieaugs, un decembrī būtiski pieaudzis tās patēriņš.
Sašutumu par Bāras teikto neslēpa deputāts Artuss Kaimiņš, uzsverot, ka FM ierēdnes teiktais skan “traģikomiski”. Viņš no Bāras teiktā secināja, ka decembrī cilvēki iepirka karsējamo tabaku vairākiem mēnešiem uz priekšu “it kā būtu pasaules gals”. Viņaprāt, aktīviem smēķētājiem tādā gadījumā būtu “konteiners” jānopērk. Tāpat Kaimiņš pauda sašutumu par to, kas, šķietami, varētu nozīmēt, ka milzīgos apmēros pieaudzis nelegālo cigarešu apjoms, tomēr politiķis tam negrib ticēt.
Bāra uzsvēra, ka parlamentārietis ir pārpratis viņas teikto, piebilstot, ka cilvēki šobrīd izvērtē to, vai viņi spēj nopirkt šos tabakas izstrādājumus, kā arī domā par veselīgāku dzīvesveidu.
Tikmēr deputāts Juris Jurašs (JKP) teica, ka būtu ļoti priecīgs, ja faktiski tiešām samazinās šo tabakas izstrādājumu patēriņš, tomēr viņš nav pārliecināts, ka ir pamats būt tik optimistiskiem. Tāpat viņš lūdza skaidrot, vai kāds ir pētījis ēnu ekonomikas pieaugumu saistībā ar šo tabakas izstrādājumu izplatīšanu. FM pārstāve skaidroja, ka šis nav viņas kompetences jautājums, tomēr, cik viņai ir zināms, tad ēnu ekonomikas apmēri tiek monitorēti, tomēr divi mēneši esot par maz, lai veiktu apskatu. Tādu parasti sagatavo gada vidū.
Arī Juraša partijas biedrs Sandis Riekstiņš (JKP) pauda neticību tam, ka tik lielā apmērā varētu krist smēķētāju skaits. Tāpat viņš vaicāja, vai “bilde” līdz gada beigām vēl var mainīties, uz ko Bāra atbildēja apstiprinoši.
Vienlaikus opozīcijas deputāte Ļubova Švecova (“Likums un kārtība”) pievienojās kolēģu izteiktajām bažām par ēnu ekonomikas pieaugumu. Viņa saredz augstus riskus, ka budžetā papildus līdzekļi neparādīsies, un būs tikai mīnusi, kas ietekmēs finansējumu onkoloģijas nozarei.
Savukārt parlamentārietis Gatis Eglītis (JKP) teica, ka šī akcīzes sasaiste ar onkoloģiju bija politisks kompromiss, veidojot šā gada budžetu. Viņaprāt, tas nav bijis veiksmīgs. “Nākamreiz, veidojot budžetu, būsim gudrāki, un es diez vai piekritīšu šādai sasaistei, kas, iespējams, nenoved līdz lielākām budžeta vajadzībām,” pauda deputāts.
Tāpat viņš aicināja VM laicīgi sākt domāt par nākamā gada budžetu, uzsverot nepieciešamību salāgot ministrijas intereses. “Zinu, ka uzsvars ir uz medicīnas darbinieku atalgojumu, bet jāatceras, ka jau šogad budžetā iekļāvām 180 miljonus eiro algām, un 2022.gadā varbūt jāskatās kā dažādas intereses salāgot,” piebilda politiķis.
Kā vēstīts, 2021.gada budžeta pieņemšanas laikā Saeimas deputātiem no visām valdību veidojošām partijām izdevās panākt lielāku finansējumu vēža ārstēšanai un diagnostikai, papildu naudu iegūstot no tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa palielināšanas.
