Mazinās iedzīvotāju atbalsts pret Krieviju noteikto sankciju pastiprināšanai 0
Latvijā vairāku gadu laikā mazinājies gan iedzīvotāju atbalsts pret Krieviju ieviesto sankciju pastiprināšanai, gan atbalsts sankciju ierobežošanai.
Par to liecina pētījuma “Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciāls” laikā veiktā aptauja par Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmi par ģeopolitisko situāciju, kas izveidojās pēc Krimas aneksijas, jautājot aptaujā par Krievijas-Ukrainas konfliktu, Rietumu sankcijām pret Krieviju, Krievijas radīto militārais apdraudējumu Baltijas valstīm un par NATO nostiprināšanos Baltijas valstīs.
Aptaujāti 3000 iedzīvotāju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, izmantojot tiešo interviju metodi.
Aptauja arī liecina, ka par sankciju mīkstināšanu 2016. gadā iestājās 43,5 %, bet 2019. gadā 32,4 %.
Latvija, salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, izceļas kā valsts, kurā iedzīvotāji vairāk iestājas par sankciju mīkstināšanu un mazāk par sankciju pastiprināšanu.
Pētījuma vadītājs Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns “LA” skaidroja, ka tas saistāms ar Latvijas sabiedrības struktūru.
Piemēram, Latgalē ir izteiktāks prokrieviskums, daudzi ir pret sankcijām, kā arī daudzi Krieviju neuzskata par militāru draudu,” teica M. Kaprāns.
M. Kaprāns uzsvēra, ka daudzi krievvalodīgie iedzīvotāji Latvijā Krieviju uztver kā valsti, kas var nest tikai mieru.
“Jēdzieni “Krievija” un “miers” starp krievvalodīgajiem iedzīvotājiem pievelkas kā magnēti. Jautājums ir: vai viņi par Krieviju runā kā par reālu valsti vai to saista ar kulturālu konceptu?” norādīja M. Kaprāns.
Viņš skaidroja, ka liela ietekme uz aptaujas rezultātiem ir tam, ka cilvēki, kas pauduši prokrieviskas atbildes, ikdienā patērē Krievijas medijus.
SKatieties plašāk, ko domā iedzīvotāji par šo tematu TV3 Ziņu sižetā.