Vietās, kur lijis mazāk, koki dārzā un mežā jau cīnās par izdzīvošanu! Kā palīdzēt lielajiem kokiem? 6
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Kā karstumā palīdzēt lielajiem kokiem – jau birst lapas,” jautā “Zaļās Latvijas” lasītāja no Liepājas. Vietās, kur lijis mazāk, koki dārzā un mežā jau cīnās par izdzīvošanu.
Visus kokus apliet nevar, tādēļ nākas samierināties ar metodi – kur mana sirds, tur mans ūdens.
Karstums kokiem nav tik bīstams, cik ilgstošs sausums. Vairāk veicies vietās, kur ir smagas, mālainas augsnes, kas labāk saglabā mitrumu.
Dārzu veidotāja un stādaudzētavas “Dzērves” saimniece Maruta Kaminska kā efektīvāko ātro palīdzību iesaka mulčēt koku sakņu zonu. Tā ir apmēram tikpat liela kā zaru vainags.
Mulčē ar zāli
Speciāliste iesaka klāt zem kokiem nopļauto mauriņa zāli vismaz 10 centimetrus biezā slānī (liek atstatus no stumbra). Taču, ja tā vairs neaug un koki lieli, derēs arī nopļautā pļavas zāle, siens.
Starp augsni un mulčējamo materiālu veidojas tā sauktais rasas punkts – zem tā saglabāsies mitrums.
Siens drīz vien saplaks un, sākoties lietus periodam, no dārza nav jāaizvāc. To var arī sasmalcināt, pārbraucot ar zāles pļāvēju. Tad siena klājums drīz vien kļūs nemanāms un pārtaps mēslojumā.
Visgrūtāk sausumā klājas kokiem ar seklu sakņu sistēmu (piemēram, eglēm). Īpaši – augļukokiem. Par savvaļniekiem mežos un parkos uztraukties nevajag, jo tie prot pielāgoties dažādiem apstākļiem.
Piemēram, dziļāka sakņu sistēma un lielākas iespējas tikt pie valguma ir bumbierēm, ozoliem, priedēm u. c. Taču pilsētas apstādījumos ielu malās visi koki jālaista.
Dzirda augļudārzu
Ja ir iespēja laistīt, tad augļudārzs būs pateicīgs. Noteikti dzirda tos, kas potēti uz pundura un puspundura potcelmiem. Arī krūmiem laistīšana palīdzēs briedēt ogas, lai tās nesāk birt. Juzdami tuvojamies galu, augi atbrīvojas no bērniem – ražas.
Noteikti laistāmo sarakstā iekļaujami šogad un pērn stādītie augļu un dekoratīvie koki, kuriem sakņu sistēma vēl nav gana spēcīga.
Augļukokiem un krūmiem palīdzēs arī savlaicīga ogu un augļu novākšana. Tiklīdz odziņas ēdamas, tās tūliņ lasa nost, lai krūms nemokās. Turklāt sausumā ogas drīz pārvērtīsies rozīnēs.
Ābelēm palīdz, retinot augļu ražu. Daļu koks nobirdinās pats, taču labāk šo procesu vadīt. Retinot norautos tārpainos augļus un jau zemē nokritušos, pareizi būtu aiznest no dārza, lai kaitēkļi neiekūņojas augsnē.
Saudzē un nemēslo
Tagad izzāģēt varētu tikai negaisa vai ražas nolauztos zarus. Vainaga veidošanu un ūdenszaru izlaušanu vēlams atstāt uz jūlija beigām. Mazliet der paciesties arī ar dzīvžoga apcirpšanu.
To vēlams darīt tad, kad lielais karstums būs galā. Taču sīku piecirpšanu var veikt. To dara vakarpusē. Pēc tam labi salaista.
Mēslošanu ir pareizāk atlikt uz jūlija beigām, kad var cerēt uz lietu un vēsāku laiku. Izvēlas mēslojumu ar mazāku slāpekļa saturu nekā vasaras sākumā.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
