Mazie draudzīgie zirdziņi – falabella un poniji 0
Ozolnieku novada Cenu pagastā minizoodārza “Zemgales poniji” aplokos ganās desmit pieauguši poniji, viens poniju un viens mūļu kumeliņš, kā arī kāds īpašs zirgu dzimtas pārstāvis – miniatūrs falabellas šķirnes zirdziņš, vārdā Olivers.
Falabellas, kuru dzimtene ir Argentīna, ir pasaulē vismazākie zirgi. Šķirni radījis fermeris Falabella. Šo zirgu augstums skaustā mēdz būt 38 – 86 cm. Olivera augstums ir apmēram 70 cm, un viņš skaitās diezgan liels. Mazākie falabellas augumā sasniedz tikai 30 – 40 cm. Falabellu auguma proporcijas vairāk līdzinās zirgam, nevis ponijam. Tie ir kā miniatūri arābu zirgi. Kumeļi piedzimst pavisam mazi – to augstums skaustā ir tikai ap 20 cm. Pieauguši šie zirgi kļūst divu trīs gadu vecumā.
Oliveram ir jau seši gadi. Mazais, draiskais zirdziņš ir Apalūzas leoparda krāsā. Sudraboti pelēks, un gluži kā vasaras raibumiņi tā ķermeni klāj nelieli sarkanbrūni lāsumiņi. Oliveram rikšojot, skaisti plīvo garā aste un krēpes. Kā visām falabellām, tam ir smalki kauli. – Olivera nestspēja ir ļoti maza. Īsu brīdi ar to var vizināt tikai mazus – līdz diviem gadiem vecus – bērnus. Falabellas vairāk tur kā dekoratīvus dzīvniekus, – stāsta minizoodārza saimniece Karīna Ausekle. Šie zirdziņi esot ļoti iecienīti Amerikā – tos tur mājas pagalmā, ar tiem dodas pastaigās un pat uz veikalu. Speciāli falabellām ražojot pamperus un zābaciņus.
Latvijas ziema šiem mazajiem zirdziņiem ir par aukstu. Auksto sezonu tie pārlaiž kūtī. Kā visi zirgi, falabellas pārtiek no zāles, siena un auzām.
Ponijiem auzas, kā arī baltmaizi un citu olbaltumvielām bagātu barību dot nedrīkst, jo tā var izraisīt smagu slimību – nagu karsoni. Arī lucernu, sarkano un balto āboliņu ponijiem labāk nepiedāvāt. Bet tie labprāt pagrauzīs kādu burkānu vai ābolu.
Par poniju dēvē jebkuras šķirnes neliela auguma zirgu, kura skausta augstums nepārsniedz 148 centimetrus. Pēc auguma ponijus iedala četrās klasēs: A – skaustā līdz 110 cm, B – 111 – 128 cm, C – 129 – 138 cm, D – 139 – 148 cm. Minizoodārza “Zemgales poniji” poniju saimē šobrīd ir vairāki pieauguši Šetlandes poniji, viens Velsas kalnu ponijs un daži Latvijas poniju pārstāvji. Karīna Ausekle stāsta, ka Latvijas poniju populācija iegūta, krustojot dažādu šķirņu ponijus. Pavasarī pulciņu papildinājis viens poniju un viens mūļu kumeļš. Mūlis iegūts, krustojot Katalonijas ēzeli Žaku Rafaēlu un Velsas kalnu ponijmeiteni Grietiņu. Zoodārza saimniece atzīst – mūļu kumeļš vairāk tomēr līdzinās savai mātei – ponijam. Krēpes un aste tam ir gluži kā zirgam, bet balss neparasta – ne ēzeļa, ne ponija.
Mazās poniju ķēvītes vecāki ir Šetlandes poniji Zamira un Zorāns. Zamira ir “Zemgales poniju” lepnums, jo tās raduraksti ir zināmi jau kopš 1836. gada. Viņas vecāki ir ierakstīti Šetlandes poniju pirmajā vaislas cilts grāmatā.
Drīz vēl vienai minizoodārza iemītniecei – poniju dāmai Lusijai – būs mazulis. Grūtniecība ponijiem ilgst 11 mēnešus. Pēc ierašanās pasaulē mazajiem ponijiem nav daudz laika ilgi atpūsties. Pavisam drīz tie ceļas, lai iepazītos ar pārējo poniju baru un nobaudītu mātes pienu. Kumeliņus ponijmamma baro ne mazāk kā sešus mēnešus, bet bieži vien arī ilgāk. Pirmos zāles stiebrus mazie poniji nogaršo divu nedēļu vecumā.
– Raksturā poniji ir ļoti draudzīgi. Tiem ļoti vajadzīga cilvēku uzmanība. Savus ponijus izmantojam arī bērnu vizināšanai, bet jāpatur prātā – lai nekaitētu zirdziņa veselībai, uz tiem drīkst vest ne vairāk kā 35 kilogramus smagu nastu. Vilkt ponijs gan var daudz vairāk – 150 – 200 kg, – stāsta zoodārza saimniece.
