Pēc cilvēka attīstītākais intelekts – šimpanzēm, delfīniem un cūkām 0
Pēc radības kroņa – cilvēka – otrajā vietā intelekta attīstības ziņā esot šimpanzes, kas jau laikus pārdomājot tālāko rīcību. Prāta attīstības ziņā trešo vietu ieņem delfīni, kas spēj atpazīt savu spoguļattēlu, pazīst savu māti, grupas līderi un atšķirīgi izturas pret dažādiem sugas brāļiem. Taču arī Latvijā mītošie dzīvnieki ir gana gudri.
Intelekta ziņā cūkas ir ceturtajā vietā (pēc cilvēka, šimpanzes un delfīna). Tās spēj sevi atpazīt spogulī. Cūkas – gan pieradinātās, gan savvaļas sugas – spēj lieliski pielāgoties dažādiem apstākļiem, ļaujas dresūrai. Tās ir arī ļoti viltīgas – lai nokļūtu pie ēdiena, tās sekos citām cūkām, izdevīgā brīdī nekautrēsies to nočiept un aizbēgt.
Suņi esot tikpat gudri, cik divus gadus veci bērni. Tie spējot saprast apmēram 200 vārdu, ieskaitot signālus un roku kustības ar tādu pašu nozīmi kā vārdi. Interesanti, saožot cita suņa urīnu, spēj noteikt aptuvenu suņa vecumu, dzimumu, vai suns bijis priecīgs vai bēdīgs, vesels vai slims.
Gudrībā no suņiem neatpaliek arī kaķi, ne velti Senajā Ēģiptē tie uzskatīti par svētiem. Viņiem ir savs neatkārtojams šarms, murrāšana klēpī esot dziedējoša. Ir vēl citas prasmes, ar kurām “minkāni” mūs nebeidz pārsteigt, kā, piemēram, iemaņas ņaudēt zem ūdens vai atbildēt uz tālruņa zvaniem…
Daudzas vāveres pieprot dažādus trikus un stratēģijas, kas palīdz tām izdzīvot. Vāveres slēpj ēdienu un atceras savas slēptuves pat pēc vairākiem mēnešiem. Nekad nepieļaus vienu un to pašu kļūdu atkārtoti. Pieradināta vāvere pazīst saimnieku un atsaucas uz savu vārdu.
No putniem vārnas intelektā ir visspēcīgākās. Tās spēj iegaumēt skaņas, atdarināt pat cilvēku valodu, prot skaitīt līdz desmit un atšķirt dažādas formas. Lai iegūtu pārtiku, vārnas nereti izmanto mānekļus un pat “darba rīkus”. Piemēram, lai pārsistu riekstu, paripina to zem auto riepas un dodas apēst tikai pēc zaļā signāla luksoforā. Ja vārna apēd maizi, kas izmirkusi peļķē un ir vieglāk apēdama, tad putnam “skola ir rokā”.
Sīļi izceļas ar labu atmiņu. Rudenī tie dažādās vietās – koku dobumos, mizas spraugās, zemē, zem lapām un citur – noslēpj ozolzīles. Lai gan vide nepārtraukti mainās, taču sīļi tik un tā atrod paslēptās zīles. Balsī mēdz iekļaut no dažādiem citiem putniem (visbiežāk klijāniem) noklausītus balsienus.
Kraukļi savstarpējai saziņai izmanto bagātu ķermeņa valodu. Stāja, īpašās vietās pieglaustas vai uzbužinātas spalvas izsaka putna emocionālo stāvokli. Viņi cits citu pazīst, ir pašpārliecināti un bezgala pašapzinīgi. Ziemeļamerikas dabas parku tūristu centros kraukļi ir iemācījušies atvērt kamanu somu rāvējslēdzējus.
Eksperimentos atklāts, ka žurkas visātrāk un mērķtiecīgāk atrod īsāko ceļu uz mērķi.
ASV zinātnieki žurkas miesā esot ievietojuši cilvēku smadzeņu gēnus. Rezultāts bijis pārsteidzošs – smadzeņu apjoms ievērojami pieaudzis, izveidojušās vairāk rievu. Pēc struktūras tās ir līdzīgas cilvēku smadzeņu struktūrai. Nesen Minesotas universitātes pētījums atklājis, ka žurkas spēj izjust nožēlu.
Aitasgalva, stulba kā aita! Tā vis nesakiet, zinātnieki uz lauka esot piesējuši divus aunus – vienu tumšgalvainu, otru ar baltu galvu. Apkārt auniem ganījies jaukts ganāmpulks, kur daļa aitu bijušas ar melnām, bet daļa ar baltām galvām. Tumšgalvainās galvenokārt izvēlējās aunu ar melno galvu, bet aitas ar balto galvu apmeklēja baltgalvaino aunu. Aitas ir draudzīgas, prot izdiedelēt kaut ko garšīgu.
Vilki izceļas ar brīvības alkām. Vilkam ir laba atmiņa un spriešanas spējas. Ja vilku turēsiet nebrīvē, tas, atdarinot cilvēku, var iemācīties attaisīt durtiņas un aizbīdņus.
