Mazie agresori gatavi uz skolu ņemt līdzi advokātu 0
Vēršoties pret vardarbību skolēnu vidū, Latvijas vecāku forums jau septembra beigās sācis kampaņu, kurā meklēs problēmas risinājumus. Sevi par cietušiem vardarbībā skolā uzskata arī skolotāji, tāpēc novembrī notiks konference, kurā spriedīs, kā pasargāt skolotājus no skolēnu un viņu vecāku agresijas.
Šogad tika publiskots Pasaules veselības organizācijas pētījums, kas parādīja, ka Latvijā ir viens no augstākajiem vardarbības rādītājiem skolās vienaudžu vidū. Piecpadsmitgadīgo skolēnu savstarpējās vardarbības ziņā Latvija pat ir pirmajā vietā 39 Eiropas valstu vidū. Bērni skolā cieš gan no emocionālas, gan fiziskas vienaudžu vardarbības, kas atstāj negatīvas sekas. Cietušajiem bērniem rodas nepatika pret skolu, kas izraisa agrīnu tās pamešanu, rodas arī psihosomatiski un garīgās veselības traucējumi. Bērniem var rasties pat krimināla uzvedība, viņi mēdz izdarīt pašnāvību. Bijuši arī gadījumi, kad cietušie atriebjas pāridarītājiem, veicot slepkavības. Bieži vien agresori paši savulaik cietuši no vardarbības. Agresīvajiem bērniem arī piecreiz biežāk rodas problēmas ar alkoholu, bet risks, ka viņi izdarīs kādas krimināldarbības, ir pat septiņreiz lielāks nekā vidēji.
Sabiedrība akceptē vardarbību
Domapmaiņā tika arī atzīts, ka skola ir sabiedrības mikrokosmoss. Ja sabiedrība ir vardarbīga un savā ziņā pat akceptē vardarbību skolās, tad izglītības iestādēs nevar rasties droša vide. Piemēram, dzirdēti apgalvojumi, ka “konflikti skolā sagatavo dzīvei”, “bērnu konfliktos nedrīkst iejaukties”.
Pieaugušajiem bieži vien ir strausa politika pret notiekošo skolās – viņi pat nevēlas būt informēti par problēmām, lai tās nebūtu jārisina. Arī vecāku forumā bija īpaša darba grupa par vardarbību skolās un faktiski visi darba grupas dalībnieki atzina savu bezspēcību šīs problēmas priekšā.
Vardarbību veicinot arī pārlieku lielās klases un skolotāju pārslodze – arī skolotājiem bieži vien nav spēka risināt problēmu.
Lai situācija uzlabotos, izglītības sistēmā iesaistītajiem jāsaprot, ka droša vide ir tikpat svarīga kā izglītības standartu ievērošana. Vecāku aktīvisti iecerējuši reizi gadā kopā ar Latvijas Universitātes pētniekiem rīkot skolēnu un skolotāju elektronisku anketēšanu, lai monitorētu situāciju skolās.
Risinājumi vardarbības mazināšanai tiks meklēti arī konferencē, ko vecāku forums rīkos 2. un 3. novembrī. Cita starpā tajā varēs uzzināt, kā vardarbības problēmas tiek risinātas Zviedrijā un Somijā. Plānoti arī koncerti Rīgā un vēl sešās Latvijas pilsētās, lai pievērstu sabiedrības uzmanību vardarbības problēmai.
Jāuzlabo skolotāju izglītošana
Jāpiebilst, ka Valsts bērnu inspekcija jau vairākus gadus īsteno akciju “Bērniem draudzīga skola”. Sākotnēji akcijai bija piešķirts valsts finansējums, tad tajā iesaistīja visas Latvijas skolas. Tagad finansējuma vairs tikpat kā nav, tāpēc skolu dalība ir brīvprātīga un akcijā iesaisti turpina vien 250 Latvijas skolas. Inspekcija, piemēram, rīko seminārus skolotājiem par to, kā skolās mazināma vardarbība. Inspekcijas pārstāve Inga Millere atzina, ka “neērti klausīties runās par skolotāju bezspēcību”. Ja tāda tiešām pastāv, jāmaina pedagoģijas studiju programma tā, lai jau augstskolā skolotāji iemācītos risināt ar vardarbību saistītas problēmas.
I. Millere arī stāstīja, ka visgrūtāk pedagogiem ir situācijās, ja agresors nāk no labvēlīgas ģimenes. Ja “sliktais” bērns nāk no nelabvēlīgas vides, ir jau skaidrs, ko no viņa var sagaidīt. Savukārt, ja agresors nāk no “labas” ģimenes, pedagogi pat baidās ķerties klāt problēmas risināšanai.
Diemžēl esot gadījumi, kad uz vecāku sapulcēm vecāku vietā nāk advokāts un arī pats bezkaunīgais skolēns pie katra pedagoga aizrādījuma piedraud ar advokātu. Vecāki izvairās no problēmas risināšanas, bet skolas baidās, ka katrai rīcībai var būt kādas negatīvas tiesiskas sekas.
Tikmēr par savu drošību skolās noraizējušies arī pedagogi. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība gatavojas 14. novembra konferencei, kurā arī iecerēts radīt ieteikumus vardarbības mazināšanai, taču šoreiz plānots no vardarbības un stresa darba vidē pasargāt skolotājus. Arodbiedrībā gan neslēpj, ka bieži vien viens un tas pats skolēns ir agresīvs gan pret vienaudžiem, gan pedagogiem. Taču dažkārt skolotāji izjūt agresiju arī no skolēnu vecākiem. Konferencē uzstāsies gan pašmāju, gan starptautiski eksperti. Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrības pasūtītais un Freiburgas universitātes pētnieciskā centra veiktais pētījums par pedagogu stresu darba vietā apliecinājis, ka pedagogiem salīdzinājumā ar citām profesijām ir pats augstākais ar darbu saistītais stresa līmenis, kas aizvien vairāk ietekmē pedagogu veselību un labsajūtu. Stresa līmenis darba vietā Baltijas valstu skolās ir viens no visaugstākajiem visā Eiropā.
Uzziņa Domapmaiņā izskanējušie risinājumi vardarbības mazināšanai skolā: Sociālās akcijas. Akcija pret vardarbību ģimenē “Noliec siksnu” esot devusi labus rezultātus. Apmācības skolotājiem un vecākiem, kā rīkoties vardarbības gadījumā. Jāmāca bērniem sevi apliecināt pozitīvā veidā, nevis pazemojot citus. Profesionāla konfliktu risināšanas komanda, kas ierastos skolā un palīdzētu pedagogiem risināt vardarbības pro-blēmas. Valsts līmeņa plāns vardarbības mazināšanai skolās, lai problēmu risinātu pastāvīgi, nevis kampaņveidīgi. |
