Mednieku atbildība 0
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša skaidro: ja mednieks vēlas mazumtirdzniecībā izplatīt medījuma gaļu, iepriekš medījums ar visu ādu un iekšējiem orgāniem jānogādā PVD atzītā uzņēmumā vai reģistrētā medījumu apstrādes vietā, kur to pārbauda un atbilstīgos apstākļos apstrādā. Medniekam arī jābūt reģistrētam šajā dienestā kā mājražotājam un jānodrošina, ka produkti tiek ražoti un uzglabāti atbilstīgos apstākļos, kā arī marķējumā jānorāda visa nepieciešamā informācija par sastāvu, derīguma termiņu, ražotāju un gaļas izcelsmi. Iegādājoties šādu produktu, pircējs var būt drošs, ka gaļa ir pārbaudīta un risks saslimt mazināts.
Atmaskojam mītu
Tiem, kas medījuma gaļai mēdz uzdzert stipro alkoholu, jo uzskata, ka tādējādi viss tiek dezinficēts, der atcerēties: trihinellas spēj izdzīvot pat kuņģa skābajā vidē, tāpēc grādīgās dziras tās nespēj iznīcināt.
Cik bieži saslimst
Latvijā 2014. gadā reģistrēti pieci saslimšanas gadījumi, savukārt 2015. gadā – četri.
Dažkārt mednieki paziņām uzdāvina medījuma gaļas konservus, kas visbiežāk ir bez marķējuma un bez jebkādas informācijas par to saturu. Pieņemt un lietot šos produktus vai ne, protams, ir uzticēšanās jautājums. “Daļa mednieku apzinās inficēšanās risku, bet izmeklējumus neveic un gaļu pārstrādā rūpnieciskajos konservos, kur augstas temperatūras un spiediena rezultātā trihinellas, iespējams, iet bojā. Bet pētījumi šajā jomā nav veikti, tātad pierādījumu nav!” uzsver Gunita Deksne. Īpaši bezatbildīgi rīkojas mednieki, kuri medību atlikumus vai uzturā nelietojamos nomedītos dzīvniekus atstāj mežacūku barošanās vietās. Dzīvnieki, kas ar šiem pārpalikumiem mielojas un, iespējams, inficējas, pēc tam var tikt nomedīti, un inficēšanās aplis sākas no jauna.
