Marķēti produkti drošāki 0
Likumdošanā paredzēts, ka mednieks drīkst nomedīto gaļu izmantot pašpatēriņam, tātad ēst pats un dot ģimenei. Šādā gadījumā pret produktu izplatīšanu nemarķētos iepakojumos, gaļas laboratorisku neizmeklēšanu vai neatbilstīgu uzglabāšanu iebilst nevar neviena Latvijas institūcija. Taču šāda pašdarbība var veicināt trihinelozes izplatību: ja mednieks izplata svaigu medījuma gaļu vai gaļas izstrādājumus, par to pat neprasot samaksu, tas var būt bīstami tiem, kuri neiebilst produktu likt savā šķīvī. Vairākums mednieku vai citu medījumu gaļas cienītāju paļaujas uz literatūrā atrodamiem datiem, ka trihinellas iet bojā 70 grādu temperatūrā, taču Gunita Deksne aizrāda: šādā karstumā bojā iet tikai kāpuri, kas ir bez apvalka jeb cistas. “Gaļā kāpuri atrodas kalcija cistā un ir labi pasargāti. Dažādos pētījumos pierādīts, ka, vārot vai cepot lielus gaļas gabalus, to vidū kāpuri var saglabāt dzīvotspēju – ja gaļas virspusē temperatūra jau sasniegusi nepieciešamos grādus, vidū tā var būt daudz zemāka,” skaidro speciāliste. Tāpat jābūt uzmanīgiem, gaļu žāvējot, sālot un sasaldējot. Latvijā medījuma gaļā atrod trīs veidu trihinellu kāpurus, no kuriem dzīvelīgākais ir arī biežāk sastopamais un, piemēram, mežacūkas gaļā neiet bojā pat mīnus 20 grādos. “Šāda un siltāka temperatūra parasti tiek izmantota ikdienā lietojamajās saldētavās, tāpēc pastāv iespēja, ka trihinellu kāpuri ir dzīvotspējīgi pat pēc gaļas sasaldēšanas.”
Arī mājas cūkās un retākos medījumos
Inficēti var būt arī mājas rukši, kas, piemēram, nonākuši saskarsmē ar grauzējiem – trihinelozes pārnēsātājiem. Līdz ar to lauku viensētā rūpīgi koptas un turpat kautas cūciņas gaļu drošības pēc vajadzētu nodot laboratoriskiem izmeklējumiem. Tikai apskatot, nav iespējams noteikt, vai dzīvnieks bijis inficēts. “Mūsu pētījumos esam pieredzējuši, ka vienā gramā gaļas konstatēti vairāki tūkstoši trihinellu kāpuru, taču dzīvnieks raksturots kā liels un veselīgs kuilis,” stāsta BIOR pārstāve.
Kautuvēs kautās mājas cūkas tiek pārbaudītas speciālās laboratorijās, un laika posmā no 2000. līdz 2011. gadam nevienā izmeklētajā dzīvniekā trihinelozes kāpuri netika konstatēti. “Turpretī 2011. un 2014. gadā pirmo reizi desmit gadu laikā atkārtoti tika konstatēti kāpuri divos nezināmas izcelsmes mājas cūku paraugos Daugavpilī, kas diemžēl jau bija nonākušas arī cilvēku patēriņā,” atklāj Gunita Deksne. Gadījums par inficētu gaļu pēdējoreiz reģistrēts 2014. gadā. Toreiz gan cūkgaļa tika iznīcināta. Taču trihineloze var netikt konstatēta ilgāku laiku un tad atkal pēkšņi parādīties. Izskaidrojums – trihinellu kāpuri ir ilgdzīvotāji, organismā spēj pastāvēt pat četrus un vairāk gadus.
Palielinājies to gadījumu skaits, kad trihineloze konstatēta lūšu un bebru gaļā. Pārbaudot lūšu gaļas paraugus, kāpuri atklāti gandrīz vienmēr (85–100% gadījumu). Arī bebra gaļā pēdējos gados bijuši kāpuri, un tas pierāda, ka inficēti var būt arī dzīvnieki, kas nav plēsēji un ikdienā uzturā nepatērē gaļu.
