Foto – Fotolia

Mazbērnu pieskatīšana var pagarināt vecvecāku dzīves ilgumu, liecina pētījums 0

Ja tev rodas zināma vainas sajūta, laiku pa laikam lūdzot vecākiem pieskatīt bērnus, tad zini – tev vairs nav tā jājūtas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Jauns pētījums liecina, ka vecvecāki, kuri piedalās savu mazbērnu audzināšanā, dzīvo ilgāk, vēsta vietne en.newsner.com.

Žurnālā “Evolution and Human Behavior” publicētais pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 500 cilvēku vecumā no 70 gadiem un vecāki, parādīja, ka tie vecvecāki, kuri palīdzēja rūpēties par mazbērniem, nodzīvoja vismaz septiņus gadus ilgāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

Cilvēkiem, kuri nepalīdzēja citiem, vidējais dzīves ilgums pēc pētījuma beigām bija tikai četri gadi. Savukārt puse no pētījumā iekļautajiem vecvecākiem, kuri rūpējās par saviem mazbērniem, bija dzīvi desmit gadus pēc sākotnēji veiktā pētījuma.

Pētījums izgaismo, ka gados vecāki cilvēki saglabā aktivitāti, ja viņiem ir iespēja būt noderīgiem.

Viena no pētījuma autorēm, Šveices Bāzeles Universitātes psiholoģijas nodaļas doktorante Sonja Hilbranda pastāstīja, ka “šī saikne varētu būt mehānisms, kas dziļi sakņojas mūsu evolucionārajā pagātnē, kad palīdzība bērnu aprūpē bija izšķiroša sugas izdzīvošanā.”

Ja cilvēks nekontaktējas ar saviem mazbērniem, tas viņa veselību ietekmē negatīvi, piebilda eksperte.

Palīdzība saviem pieaugušajiem bērniem arī zināmā palīdz arī dzīvot ilgāk, Kļūstot vecākiem, apziņa, ka esam vajadzīgi citiem, labvēlīgi ietekmē mūsu veselību, pauž pētnieki.

Foto: unsplash

Tas var palīdzēt senioriem saglabāt garīgu un fizisku aktivitāti, norāda Barselonas Pompeju Fabras universitātes asociētais profesors Bruno Arpino.

“Rūpēšanās var sniegt aprūpētājiem dzīves mērķi, jo viņi var justies noderīgi apkārtējiem un sabiedrībai. Rūpēšanos var arī uzskatīt par darbību, kas aprūpētājus uztur fiziski un garīgi aktīvus,” teica profesors.

Viņš piebilda, ka iepriekš veikti pētījumi parādīja, ka rūpēšanās par citiem, šķiet, uzlabo kognitīvo darbību, kā arī fizisko un garīgo veselību.

Jaunajā pētījumā netika iekļauti vecvecāki, kuru aprūpē mazbērni ir visu laiku – saskaņā ar pētījumu nemitīgas rūpes faktiski kaitē vecāka gadagājuma cilvēkiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.