Egils Līcītis: Kandidāti, nesēdiet, rokas klēpī salikuši! 3
Agrāk kandidāti kaut kā rūpīgāk piedomāja par vēlēšanām, vairāk gribēja dibināt pazīšanos ar vēlētājiem, lai viņus atjautīgāk aptītu ap pirkstu. Tagad kampaņas tādas kā sačervelējušās un sažuvušas. Liekas, ka no cementa, nevis no smalkiem miltiem, pūdercukura un kanēļa sijātas. Asprāši tām noteikti nav klāt likuši radošo izdomu, politiķi viens pēc otra tik stāsta irdenus solījumus, ka cilvēkiem salabos veselības sistēmu, pazeminās nodokļus un veiks pārmaiņas. Daži partijnieki saskaņā ar KNAB uzskaiti izblējuši pa radio un TV vai visu atļauto priekšvēlēšanu budžetu – un vēlētājam no tā ne silts, ne auksts.
Turpretī agrāk akurāt pirms vēlēšanām iedzīvotājiem bija iespējams papildināt savas bibliotēkas ar tādām vērtīgām grāmatām kā “Labvakar, Edvīn Inken” un citām. Politiķi priekšautos piedalījās ēst taisīšanas raidījumos, iepazīstināja ar noderīgām vecmāmiņas receptēm un pozēja sieviešu žurnālos. Daži pat lēca ar parašūtiem!
Tagadējie kandidāti saņēmuši no CVK reģistrācijas žetonu, atstājuši iestērķelētu, sausu biogrāfisko datu apkopojumu, un mums jātic uz vārda, bez pierādījumiem un garantijām, ka taisni šie būs tie, kas uz saviem skaustiem iznesīs visus valsts pārvaldīšanas mākslas grūtumus.
Ja kontrastam politiķi plašāk pavērtu durvis privātumam, hobijiem valsts darba melnstrādnieka brīvajā laikā, vēlētāji varētu daudz sekmīgāk veikt filtrāciju un mazāk āžu ieceltu par dārzniekiem. Nu, protams, nevajag izmuldēties par slēpjamām lietām, piemēram, “vakar pakritu garzems krogā pie bāra letes” vai “ak, beidzot atļāvos nopirkt privāto villu Sentropēzā”. Tāda lieka atklātība nedekorēs politisku personu, bet jācenšas būt tuvāk tautai, un tad uz izmestās ēsmas uzķersies daudzas skaistas zivis, lasi, vēlētāju balsis.
Vai tad neviens kandidāts nevar palepoties, ka pārliešanas stacijā nodevis litru asiņu? Sēnēs tiešām šogad neviens nav bijis? Ikvienu mediju greznotu foto, kur deputāts atradis īpaši lielu baraviku, novākto beku ražu pašrocīgi iemarinējis un burciņas nodevis ziedā nespējnieku namam. Kaut kāds atzītos, ka piemājas dārzā izaudzējis sevišķi krāšņu dāliju, pieņēmis ģimenē bezšķirnes noplukušu kaķi, kā kādreiz Zatleru pāris – kaut vai paziņotu, ka atteicies no gaļas uzturā un tagad ēd tikai saknes – tas viss radītu līdzjutēju un apbrīnotāju pulciņa siltu simpātiju un atsaucību vēlēšanās.
Lūk, Lemberga kungs varonīgi veica pēdējā laikā izslavēto procedūru – apliešanos ar ledusauksta ūdens spaini, un uzreiz izvirzījās par vēlamāko un atbalstītāko premjera kandidātu. Dariet taču kaut ko, nesēdiet, rokas klēpī salikuši, mīļie kandidāti! Atcerieties, ka tiem, kas cierē uz ministru krēsliem, tagad jau savlaicīgi jāgādā SAB izziņas, ka pretendenta dzīvesstāsts ir nevainojams, un papildus vēlētāji gribētu arī mājas daktera, vismaz feldšera apstiprinājumu, ka kandidāts ir “pr. vesels”, možs, potēts un garīgi nesalauzts.
