Mazās zemnieku saimniecības saņem alternatīvu finansējumu līdz pat 100 tūkstošiem eiro 5
Mazajām zemnieku saimniecībām sezonālo darbu veikšanai pietrūkst vidēji 13 tūkstošu eiro, liecina „Lande.lv” dati. Paši lauksaimnieki uzskata, ka iemesls tam ir valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu nevienlīdzīgie atbalsta mehānismi, kas kropļo konkurenci. Līdzekļu pietrūkst galvenokārt izejmateriālu un tehnikas iegādei, kā arī remontam.
„Mums trūkst naudas, lai savestu kārtībā tehniku. Bez tās – nekādi, jo līdz maijam jāpaveic lielākie darbi – zemes aršana un kultivēšana,” norāda zemnieku saimniecības vadītāja Silvija no Preiļu novada.
Liepājas puses lauksaimnieks Ainārs atklāj, ka viņam papildu nauda vajadzīga stādu, mēslojuma iegādei, bet līdz ar ražas laika sākšanos – arī ogu transportēšanai un ar tirdzniecību saistīto izmaksu segšanai. Savukārt Raimondam, kurš saimnieko Balvu novadā, aktuāla ir traktora un sēklu iegāde, kā arī esošās tehnikas remonts.
Visi aptaujātie klienti ir mazo saimniecību vadītāji. Viņi atzīst, ka esošajā ekonomiskajā situācijā “uzaudzēt muskuļus” esot grūti. Lai darbi nekavētos, lauksaimnieki izvēlas alternatīvas finanšu iespējas.
Situāciju lauksaimniecības nozarē spilgti ilustrē “Lande.lv” pieaugošā aizņēmumu tendence – pērn par 50% palielinājās to klientu skaits, kas aizņēmās naudu pret zemes vai meža ķīlu saimniecības vajadzībām. Ja 2018. gadā šim nolūkam uzņēmums izsniedzis 575 tūkstošus eiro, tad aizvadītajā gadā – jau vairāk nekā miljonu. Šogad varētu tikt sasniegts jauns rekords, jo divu mēnešu laikā izmaksāti jau 190 tūkstoši eiro.
Pērn ‘Lande.lv’ aizdevumu apmērs variēja no diviem līdz pat 100 tūkstošiem eiro, bet vidējā izsniegtā summa divu gadu laikā saglabājusies teju nemainīga – 13 tūkstoši eiro.
„Mums ir svarīgs vietējais produkts, un zemnieku spēja konkurēt tirgū. Lielākā daļa „Lande.lv” klientu ir saimniecības ar zemes vai meža platību ap 30 hektāriem. Šiem zemniekiem ir svarīgs atbalsts attīstībā, iespēja paplašināties,” uzņēmuma īstenoto sociālo funkciju pamato valdes loceklis Edgars Tālums.
Lauksaimnieku vajadzības viņam ir labi zināmas, jo arī pašam ir dzimtas īpašums Smiltenes pusē. Šosezon tur notiks zemes sagatavošanas darbi, lai tuvākajā nākotnē audzētu ķiplokus, cidonijas un krūmmelenes.
„Lande.lv” klientiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko maksājuma apmēru, lai aizdevumu varētu atgriezt bez grūtībām. Ziemas sezonā vairumā gadījumu aizdevumi tiek atgriezti pirms termiņa, dzēšot tos pilnā apmērā,” novērojis E. Tālums.
Viņš arī atzīmē, ka, cienot lauksaimnieku laiku, uzņēmums piedāvā iespēju attālināti iepazīties ar līguma nosacījumiem un darījuma noslēgšanas gadījumā dokumentus nosūtīt ar kurjeru uz klientam ērtu vietu.
Tikmēr Latvijas lauksaimnieku organizācijas pieprasa ilgtermiņa risinājumus nozares sakārtošanai, gada sākumā Briselē protestējot pret negodīgu kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešajiem maksājumiem ES dalībvalstu vidū.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāve Kristīne Ilgaža atzīst, ka vienoto platību maksājumu apmērs pašlaik ir karstākais diskusiju objekts lauksaimnieku vidū: „Vienoto platību maksājumu LAD ik gadu aprēķina, dalot gada finansējumu, kas noteikts šim maksājumam, ar valstī deklarēto atbalsttiesīgo hektāru kopskaitu. Šī likme katru gadu pieaug.” Statistika to apliecina – ja 2009. gadā tie bija 38 eiro par hektāru, 2015. gadā – 58 eiro, tad šogad jau 85 eiro par hektāru. Jāpiebilst, ka citās ES dalībvalstīs lauksaimnieki saņem pat 550 eiro par hektāru.
Kā norāda biedrībā „Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome”, liela daļa citu dalībvalstu lauksaimnieku saņemot ļoti dāsnus atbalsta maksājumus – sākot no simts līdz pat 209 procentiem no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa, kamēr Latvija nākamajā periodā sasniegs vien 77 procentus.
Tajā pat laikā lauksaimniecībai nepieciešamie izdevumi Latvijā ir teju tikpat augsti ka citviet Eiropā, tāpēc finansējuma samazinājumam neesot ekonomiska pamatojuma.
Vairums Latvijas lauksaimnieku iebilst arī pret valsts atbalsta politiku, kuras rezultātā četras piektdaļas jeb 200 miljoni eiro atbalsta naudas nonāk pie aptuveni 15 procentiem lielo saimniecību.
Tas radot negodīgas konkurences apstākļus, jo valstī visvairāk – kopskaitā vairāk nekā 51 tūkstotis – ir tieši mazo un vidējo saimniecību, kas apsaimnieko līdz 50 hektāru platību. Salīdzinājumam – vidēji lielo un lielo saimniecību skaits nesasniedz sešus tūkstošus.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) publiski paudis, ka „atbalstam jābūt iespējami vienlīdzīgam un iekļaujošam, lai lielie uzņēmēji nebūtu nostādīti labākā lomā kā mazie.” Tomēr lauksaimnieki iebilst, ka valsts piekopj politiku „nauda seko hektāram, nevis cilvēkam”, un šis ekonomiskais spēks izspiežot mazos lauksaimniekus no teritorijas.
Arī Zemnieku Saeimā finansējuma vienlīdzīgas pārdales jautājums pasludināts par gada aktualitāti, jo „Eiropas Komisijas piedāvājums nākamajiem septiņiem gadiem Latvijas lauksaimniekiem ir nepieņemams”. K. Ilgaža norāda, ka pašlaik notiekot darbs pie jaunā plānošanas perioda nosacījumu izstrādes, un pārmaiņas atkarīgas no pašiem nozares pārstāvjiem.
