Valdis Krastiņš: Mazas tautas gudrība ir nepieļaut kļūdīties varai 6
“Mākonim, kurš teju, teju nogulsies pāri Savienotajām Valstīm, es neredzu sudraba maliņu.” Šos vārdus nupat teicis visā pasaulē pazīstamais amerikānis Džozefs Stiglics – ekonomists, domātājs, Nobela prēmijas laureāts. Atliek viņam piekrist, domāju, ka kļūdās tie, kuri Trampa prezidentūru sveic kā Latvijai labvēlīgu norisi. Bet lai nu Amerika tiek pati ar sevi galā. Mēs esam Eiropā.
Eiropas Savienība saņēmusi no Lielbritānijas pamatīgu spērienu. Briselē neviens – atkārtoju, neviens! – īsti nezina, ko darīt tālāk. Fiktīvā likumdevēja ES Parlamenta priekšsēdētājs Šulcs atstāj savu amatu; Eiropas Komisijas prezidentam Junkeram vispār nav ideju, un ārlietu virzītāja Mogerīni ieslīgusi politkorektā pļāpāšanā.
Tā sauktā Višegradas valstu grupa ar Ungārijas Orbānu priekšgalā veido priekšstatu par ES kā kaut ko naidīgu nacionālajām interesēm. Piedevām Francija gatavojas vēlēšanām, kas var izmainīt šīs valsts pamatnostājas – līdz šim proeiropeiskas. Kāda šajā nenoteiktībā ir mūsu vieta, Latvijas intereses?
Līdz šim esam klusējuši, droši vien nogaidot notikumu tālāko attīstību. Tomēr ilgi vairs gaidīt nevar. Jā, esam maza valsts, tomēr varam gūt sabiedrotos, veidot savu, nacionālajām interesēm atbilstošu politiku.
Patīk tas vai ne, bet ES saglabāšana, pārveidošana un piemērošana jaunajiem apstākļiem ir Latvijas vissvarīgākā interese. Te vairs nav runas par liberālismu vai antiliberālismu un citiem ideoloģiskiem smalkumiem – mums jācīnās par mūsu neatkarības saglābšanu. “Vadošu” norādījumu kādu laiku vairs nebūs ne no Briseles, ne no Vašingtonas. Atliek tiem, kuri to vēlas, rīkoties, lai tādi nenāktu no Maskavas.
Šajos, manuprāt, jau reāli esošajos karalaika apstākļos svarīga ir katra pilsoņa nostāja un rīcība. Nupat Ministru prezidents Kučinskis izteicies, ka mazas tautas gudrība ir nepieļaut kļūdīties varai. Ieklausīsimies! Un rīkosimies.
