Eļļa ir dzīva 1
Pret linsēklu eļļu jāizturas saudzīgi. Tai jābūt tikko spiestai un jāpilda tumšā pudelē. Vai lielveikalā nopērkamā atbilst šīm prasībām? Eļļā ir vērtīgā alfa linolēnskābe. Lai būtu maksimāls labums, tai mazliet jāpārveidojas, bet, ņemot vērā, ka vienā ēdamkarotē eļļas ir arī 180 kaloriju, to nemaz nevajadzētu dzert. Vērtīgāks ir kaņepju, linsēklu, kviešu asnu (tajos ir daudz B grupas vitamīnu) un ciedru riekstu auksti spiestu eļļu sajaukums, kur sabalansētās attiecībās ir omega trīs veidu taukskābes.
Lineļļu nedrīkst pakļaut tiešu saules staru iedarbībai un karsēt virs +50 °C.
Receptes veselībai
Ārstnieciskiem nolūkiem no svaigām linsēklām var gatavot aukstus un karstus uzlējumus.
Karstajam vienu ēdamkaroti linsēklu aplej ar puslitru karsta, bet ne verdoša ūdens. Stundu patur termosā un tad nokāš. Dzer pirms ēšanas. Uzlējums derēs tiem, kuriem ir zarnu vai kuņģa gļotādas iekaisums, gastrīts, jo šķidrums rada aizsargkārtiņu uz kuņģa gļotādas un to nomierina, sagatavo barības uzņemšanai.
Aukstajam uzlējumam vajadzēs ēdamkaroti linsēklu uz glāzi ūdens. Aplej, trīs stundas pagaida, lai ievelkas, un lieto kopā ar visām sēklām. Tas veicinās zarnu kustīgumu, zarnu trakta attīrīšanos.
– Garšīgs ir linsēklu ķīselis. Uz vienu glāzi ūdens ņem ēdamkaroti linsēklu un sasmalcinātus žāvētos auglīšus. Tas ir labs zarnu stimulators, – iesaka Ilze Lutere.
! Profilaksei dienā ieteicams uzņemt ne mazāk kā piecus gramus linsēklu, bet ārstnieciskiem nolūkiem – no rīta un vakarā lietot pa divām ēdamkarotēm. Kurss – no viena līdz pāris mēnešiem.
Lietošana jāizvērtē
Tāpat kā citas ēdamlietas, arī linsēklas ne visiem garšo un ir piemērotas. Ir konstatēts, ka cilvēkiem, kuri dzer pretsāpju līdzekļus (aspirīnu, paracetamolu, antibiotikas un antidepresantus) un antikoagulantus (asiņu šķidrinātājus), šķiedrvielas kavē ārstniecisko vielu uzsūkšanos.
Tāpat linsēklas nav ieteicamas, ja ir individuāla nepanesība un paaugstināts kalcija līmenis asinīs.
