Sāk ar mazumiņu 4
Ar sējas kaņepju audzēšanu un pārstrādi jau vairākus gadus nodarbojas zemnieku saimniecība “Virši” emgalē. “Domājot, kā efektīvāk apsaimniekot saimniecības zemes platību, tradicionālo lauksaimniecības kultūru vietā izvēlējāmies pievērsties kaņepēm – kultūrai, kas nav kaprīza un ir daudzveidīgi izmantojama. No kaņepju šķiedrām ražo tauvas, virves, auklas un diegus, auž audumus, lieto būvniecībā, autorūpniecībā un citās nozarēs. Izmantota tiek pat auga koksnes daļa (spaļi) – gan zirgkopībā kā pakaišu materiāls, gan enerģētikā kā augstas siltumspējas kurināmais, gan būvniecībā kā kaņepju betona komponenti. Sēklas liek lietā pārtikas, kosmētikas un farmācijas nozarē, bet kaņepju eļļu – augstvērtīgas kosmētikas ražošanā, arī ādas slimību profilaksei,” zina teikt Ilze Vēvere, kura kopā ar ģimeni pirms četriem gadiem iesaistījās kaņepju audzēšanā un pārstrādē.
Seno kultūraugu viņi sēj un audzē Bauskas novada Mežotnes un Vecumnieku pagastā, pārstrādā Bauskā un Rīgā, bet no sējas kaņepju sēklām iegūtos produktus tirgo galvenokārt Kalnciema ielas tirdziņā Rīgā, Straupes zemnieku tirdziņā un vairākos ekopārtikas preču veikalos.
“Eiropā ir vairāki desmiti sertificētu sējas kaņepju šķirņu. Sākumā bijām nodomājuši šo kultūraugu audzēt, lai varētu iegūt sēklas, šķiedru un spaļus, tāpēc izvēlējāmies šķiedras kaņepju šķirni ‘Uso 31’. Taču, novācot pirmo ražu, sapratām, ka Latvijā kaņepju šķiedru ir gandrīz neiespējami pārstrādāt, jo pagaidām trūkst ražotņu. Latgalē ir kāda, bet no Zemgales braukt uz turieni ir pārāk dārgi un laikietilpīgi. Tāpēc pievērsāmies sējas kaņepju paveidam, kas Latvijā audzēts gadsimtiem ilgi gan kā augstvērtīgs pārtikas produkts, gan, par perspektīvu domājot, arī kā šķiedras izejmateriāls,” stāsta kaņepju audzētāja.
Pirmajā gadā apsējuši dažus hektārus zemes, nākamajā – krietni lielāku platību, jo vairākus hektārus nomājuši. Sēklas iegādājušies no pieredzējušiem kaņepju audzētājiem Grīnbergiem, kuri saimnieko zemnieku saimniecībā “Adzelvieši” Burtnieku novadā.
