Kamēr igauņiem ir 120 zivju ceļu, mums vien pieci. Ko darīt ar mazajām HES – celt vai nojaukt? 63
Arvis Ančevskis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dabas resursi pieder mums visiem, bet tos klaji izmantot pamanījušies vien daži. Kam tad galu galā ir izdevīgi skaļi nerunāt par visu, kas saistīts ar mazajām hidroelektrostacijām, vasaras karstumā neeksistējošo ūdens līdzsvaru tajās un neesošajiem zivju ceļiem uz upēm, no kurām lielākajā daļā ienāk laši? Šoreiz parunājos ar vienu no pieredzes bagātākajiem zivju pētniekiem Latvijā Kasparu Abersonu no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta.
Izskaidro mums, lūdzu, ar ko tu nodarbojies un kāpēc tu zini tik daudz par zivīm un to, kā mazās hidroelektrostacijas tās ietekmē?
Mans pamata darbs institūtā ir cilvēka saimnieciskās darbības ietekmes uz zivju resursiem novērtēšana. Ja kāds ko dara saistībā ar ūdeņiem – būvē tiltu, kaut ko padziļina, tīra ostu, būvē dambi, taisa HES –, tā ir saimnieciskā darbība – tā ietekmē upi, un ir tādi MK noteikumi par zivju saimnieciskās darbības ietekmes novērtēšanu (MK noteikumi Nr. 188). Šie notikumi nosaka, ka ir jāizvērtē zivju resursiem nodarītie zaudējumi un tie jāaprēķina, un es esmu tas, kurš ilgus gadus bija vienīgais, kas ar to nodarbojās. Tagad “BIOR” ir piesaistījis jaunus ekspertus, tomēr HES ietekmes novērtēšana, kas ir viena no sarežģītākajām, pārsvarā ir manā atbildībā.
Vai tu piedalījies HES atļauju izvērtēšanā arī laikā, kad masveidā Latvijas upēs parādījās mazās hidroelektrostacijas?
Tik vecs es neesmu – tas bija divtūkstošo gadu sākumā, tajā laikā es strādāju šajā pašā institūtā, tikai tas saucās Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts, un es biju jūras nodaļas piekrastes laboratorijā – pētīju asarus, plekstes, lucīšus un citas piekrastes zivis.
Pašlaik gan mēs strādājam HES jomā dažādos projektos, kur mācāmies novērtēt to, cik lielam ir jābūt ūdens caurplūdumam lejpus HES.
Kas pašreiz mazajām hidroelektrostacijām ir jāievēro, lai iegūtu ūdens resursu lietošanas atļauju?
Ūdens resursu lietošanas atļauju HES ekspluatācijai izdod VVD (Valsts vides dienests). Tur ir uzskaitīti nosacījumi, kas obligāti jāievēro. “BIOR” sagatavo dokumentu, ko sauc par zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu. Tajā ir rekomendācijas, kā samazināt HES ekspluatācijas ietekmi uz zivju resursiem, un norādījumi HES ekspluatācijas zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai.
Pašlaik ir tā, ka mūsu rekomendētos nosacījumus atļaujā var ielikt un var arī neielikt un, ja ieliek, var ieviest un var arī neieviest, jo, kamēr neesi pieķerts pie rokas, tikmēr ir jāuzskata, ka viss notiek atbilstoši nosacījumiem. Īsāk sakot – mēs sniedzam zinātnisko padomu, bet dokuments, kas nosaka, kā jānotiek HES ekspluatācijai, ir ūdens resursu lietošanas atļauja.
Viens no vieglākajiem risinājumiem, kā nedaudz uzlabot upes ekosistēmu brīžos, kad ir zems ūdens līmenis, būtu ekoloģiskā caurplūduma ieviešana. Vai tam turpmāk nevajadzētu būt vienai no galvenajām lietām, kas mazo HES īpašniekiem ir jānodrošina?
Trakums tāds, ka to jau pagātnē vajadzēja nodrošināt. Ekoloģiskajam caurplūdumam ir vairākas definīcijas, vienkāršota būtu – tas ir tāds caurplūdums, kas nodrošina labu ekoloģisko stāvokli un zivju atražošanos zem HES. To gan var visādi aprēķināt…
Par to, ka vajag šo ekoloģisko caurplūdumu, Latvijā attapās visai drīz pēc tam, kad tos hesus sataisīja divtūkstošo gadu sākumā. 2006. gadā, ja nemaldos, parādījās grozījumi MK noteikumos, ka HES atļaujā vajag norādīt ekoloģisko caurplūdumu. Tas tomēr netraucēja cilvēkiem nosvītrot vārdu “sanitārais” un uzrakstīt “ekoloģiskais”, un tā liela daļa HES funkcionē tālāk ar sanitāro caurplūdumu, kuram ir formāli nomainīts nosaukums.
Bet ne visi, protams. (Lai gan MK noteikumos ir skaidri un gaiši rakstīts, ka ekoloģiskais caurplūdums ir jānosaka zivsaimnieciskajā ekspertīzē un vides eksperta atzinumā un atļaujā jāieraksta lielākais no abiem.) Tas sanitārais caurplūdums ir ļoti mazs. Tas ir tāds, lai upe neizžūtu, un gandrīz nekad nav piemērots tam, lai upe normāli funkcionētu.
Vai visas hidroelektrostacijas atstāj vienādu ietekmi uz zivīm, kas laižas lejup, vai viņas tiek cauri turbīnām?
Nē, tas atšķiras no ļoti daudziem parametriem, no aizsargrestu spraugu platuma, no turbīnu veida, no ūdens spiediena, no tā, cik ātri griežas turbīnas lāpstiņa. Ir arī Arhimēda skrūves tipa turbīnas, kur zivju traumatisms ir minimāls. Viena no lietām, kas notiek ar zivi, – viņa var tikt sasista vai savainota ar turbīnas lāpstiņu, un lielāka iespēja satraumēties ir lielākām zivīm. Ir jau arī barotrauma – ja, piemēram, HES ir liels kritums, zivij sanāk milzīga spiediena starpība, un tās traumas ir līdzīgas, kā ātri izceļot zandartus no liela dziļuma Daugavā.
Vai ir nācies pētīt un skaitīt, cik zivīm šis ceļojums lejpus beidzas letāli?
Diemžēl ne. Profesionāls pētnieks jau parasti pēta to, ko kāds palūdz viņam izpētīt. Mēs neesam skaitījuši, bet varētu. Tas arī man pašam būtu interesanti, tikai ir jautājums, kurš par to samaksās.
Kā visi zinām, Igaunijā samērā raiti tiek īstenota veco dambju nojaukšana un zivju ceļu būvēšana, vai valstu starpā pētniekiem ir sadarbība šajos jautājumos?
Latvijā ir jocīgi, arī publiskajā telpā diezgan bieži skan: “O, ko tas “BIOR” HES sabūvējis, neko nav nojaucis.” Bet kuri zinātniskie institūti jauc dambjus? “BIOR” arī neko nebūvē un nevar kaut ko atļaut vai aizliegt. Zinātniski institūti pēta zivis, un mēs esam gatavi ar pētījumiem katrā brīdī pamatot, kurus dambjus no zivju viedokļa nevajag un kurus nevajag visvairāk. Tīri mans cilvēciskais viedoklis – jā, lielāko daļu dambju nevajag.
Ja projekts par upju zivsaimniecisko potenciālu (Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētais projekts Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā) veiksmīgi izdosies, tad tā rezultātā mēs pētnieciskajā jomā, iespējams, būsim panākuši vai pat apsteiguši igauņus, ko diemžēl nevar teikt par reālajiem darbiem dambju nojaukšanā un zivju ceļu būvniecībā. Jo es šaubos, ka Lietuvā vai Igaunijā ir tik visaptverošs pētījums par dambju potenciālo ietekmi uz zivīm.
Uzziņa
Atziņas par mazo HES un zivju ceļu līdzāspastāvēšanu
Zivju pētnieki ir gatavi ar pētījumiem palīdzēt visiem, kas grib iesaistīties un pamatot dambju nojaukšanu vai zivju ceļu nepieciešamību, bet nevajag uzskatīt, ka viņi paši jauks nost dambjus.
Daļa mazo HES nav pat pacentušies izdarīt minimumu, lai uzlabotu upes ekoloģisko stāvokli, ierīkojot ekoloģisko caurplūdumu, tā vietā, apejot likumu, turpina izmantot sanitāro caurplūdumu, kaitējot un nodarot bojājumus upei un zivju faunai.
Zivīm tiek nodarīts pāri, ne tikai aizsprostojot upes un neļaujot pavasaros tikt augšup uz nārsta vietām, zivis tiek apskādētas un iet bojā, arī laižoties lejā caur turbīnām.
Drīz būs pabeigta pētījumu bāze par dambju potenciālo ietekmi uz zivīm. Gribētos dzirdēt arī no likumu veidotājiem – par progresu, lai beidzot tiktu sakārtota mazo HES atbildība pret neesošajiem zivju ceļiem un nekvalitatīvajiem ūdens caurplūdumiem. Beidzot izdarīt tā, lai tas ir labi veselīgai upei, ne tikai HES īpašnieku maciņam.
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu.
