Mazākumtautību padomē diskutē par aizspriedumiem un toleranci 1
No viedokļu “kara” internetā līdz ieteikumam izdot grāmatu “Brīnumainā Latvija” – tik plašs bija apspriežamo tematu loks Valsts prezidenta mazākumtautību konsultatīvās padomes kārtējā sēdē, kas tika rīkota kā diskusija par iecietības un neiecietības izpausmēm Latvijas sabiedrībā.
Skolēnu dāvana
Rīgas 40. vidusskolas audzēkņi uzdāvināja Valsts prezidentam Andrim Bērziņam savu zīmējumu un literāru darbu albumu “Es Latvijā”, kas atspoguļo pozitīvas izjūtas pret Latviju – kā liecinājumu, ka skolēni valsti mīl. “Šī grāmata rāda, ka, neskatoties uz to, pie kādas tautības mēs katrs piederam, un neskatoties uz dažām pretrunīgām situācijām, kas ir latviešu sabiedrībā, mēs, jaunieši un bērni, mīlam Latviju kā dzimteni un gribam Latvijai tikai gaišu nākotni,” sacīja 12. klases audzēkņi. Runājot par iecietību, viņi uzsvēra, ka ir iecietīgi pret pārējiem, un stāstīja par skolas tradīciju – pasākumu “Skolu valodiņa”, kas notiek kā draudzīgi, ģimeniski svētki. Vidusskolnieks Aleksandrs Okss teica, ka, lasot nesen skolai uzdāvināto grāmatu “Brīnumainā Eiropa”, viņš iedomājies, ka vajadzētu izdot grāmatu “Brīnumainā Latvija”. “Tur derētu iekļaut to, ar ko varam lepoties, tajā skaitā, ka Latvijā dzīvo daudzas tautas, kas runā daudzās valodās,” sacīja Aleksandrs.
Eksperti par pozitīvo paštēlu
Paldies Dievam, mūsu sabiedrībā iecietības līmenis ir augsts, uzskata Nacionālo kultūras biedrību asociācijas vadītājs Rafi Haradžanjans, un nenotiek tā, kā austrumu kaimiņzemē, kur kādu tadžiku, azerbaidžāni vai vēl citas tautības cilvēku mēdz nogalināt tikai tāpēc, ka viņam ir citāda ādas krāsa, cepure vai kas cits atšķirīgs.
Par iecietības tematu plašāk referēja trīs pētnieki. Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs, kas novembrī ir apstiprināts par mazākumtautību padomes locekli, sacīja: “Ja kāds uzņemtos izveidot sarakstu ar visām Latvijā esošajām aktivitātēm, pasākumiem, pētījumiem, projektiem iecietības jomā, tas būtu ļoti garš. Gan augstskolu pasniedzēji, gan NVO, gan izglītības eksperti ir piedāvājuši iepazīt Eiropas pieredzi, un tas ir izdevies.
Vairākas Eiropas iniciatīvas šeit radušas savu lokālo versiju, un, no vienas puses, varētu teikt, ka daudz kas jau izveidots. Taču, no otras puses, visā šajā iecietības veicināšanas dalībnieku garajā sarakstā man līdz šim pietrūcis vienas grupas, kas līdz šim diezgan prasmīgi izvairījusies no dalības iecietības veicināšanā, proti, tie ir mūsu politiķi.”
D. Hanovs gan piebilda, ka runā “par politiķiem kā tādiem”, nevis konkrētiem. Viņa secinājums – esot pietrūcis politiskās gribas, lai sekmētu iecietības politiku tās ilgtspējā, lai tas nebūtu atkarīgs no “kāda progresīva ministra ar Rietumu izglītību vai ministres, kurai tas ir interesanti vai tieši otrādi”.
Baltijas sociālo zinātņu institūta pētniece Inese Šūpule runāja par virkni pētījumu, kas parādot, ka latvieši joprojām jūtas apdraudēti savā valstī, un liela daļa izjūt savas valodas un kultūras apdraudējumu: “Mums ir izteikts cietējas tautas naratīvs. Tas nevar mainīties tik ātri, un, kaut gan pagājuši jau 20 gadi neatkarīgā Latvijā, tomēr šī apdraudētības sajūta pastāv lielā daļā. Aktuāls jautājums ir par pozitīva paštēla veidošanu Latvijā.”
Bet par to, ko tad saviem studentiem māca sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, var secināt pēc viņa spriedelējumiem, ka “ideja par piederību vienai vai otrai etniskai grupai vai identitāti kopumā Latvijā tiek uztverta kā tāds higiēnas jautājums” un ka viņam esot zināmas problēmas ar vārda “lepnums” lietošanu kopā ar etnisko piederību.
Jo, viņaprāt, cilvēks varot lepoties ar to, ko ir pats izdarījis, “nevis ar to, kur mūs ir vienkārši nejaušība novedusi”.
Par krievu valodu un nepilsoņiem
Denisa Hanova ierosinājumu turpmāk 16. novembrī atzīmēt Latvijā Starptautisko tolerances jeb iecietības dienu Valsts prezidents Andris Bērziņš atzina par atbalstāmu ideju. Tāpat kā ierosmi izdot grāmatu “Brīnumainā Latvija”.
Par diviem A. Bērziņa izteikumiem mazākumtautību padomē lūdzu viņa preses sekretārei Līgai Krapānei plašāku skaidrojumu.
“Tur mums ir krietni jāpastrādā,” sacīja prezidents, runājot par krievu valodas lomu Latvijā. L. Krapāne norāda, ka runa ir par to, ka latviešu jaunieši, kas nezina krievu valodu, nejūtas konkurētspējīgi darba tirgū un aizbrauc no valsts, un šī situācija būtu jāmaina.
Prezidents lūdza nākamgad mazākumtautību padomes darba kārtībā iekļaut nepilsoņu jautājuma apspriešanu. Preses sekretāre skaidro, ka prezidents uzskata – jādara viss, lai Latvijā mazinātu nepilsoņu skaitu. Tas attiecas uz tiem, kas patiešām vēlas kļūt par Latvijas pavalstniekiem, un jāsniedz valsts atbalsts tiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu. Taču kā dāvana pilsonība netikšot dota.
