Internets nepalīdzēs 25
Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā iedzīvotājiem vēlēšanu dienā pat nav jādodas uz vēlēšanu iecirkņiem, jo jau labu laiku ir iespējams nobalsot elektroniski, interneta vidē. 2015. gadā Igaunijas parlamenta vēlēšanās šādā veidā nobalsoja vairāk nekā 30% vēlētāju. Latvijā jau labu laiku tiek diskutēts par elektroniskās balsošanas ieviešanu, taču līdz reāliem darbiem neesam tikuši. CVK pārstāve Bērziņa gan uzskata, ka balsošana internetā nepalielinās vēlētāju aktivitāti; to apliecina arī Igaunijas pieredze. “Dodot iespēju balsot internetā, mainās vēlētāju paradumi – pieaug vēlētāju daļa, kas izvēlas balsot internetā, un samazinās vēlētāju skaits, kas balso iecirknī, taču kopējā vēlētāju līdzdalība nepalielinās,” secina Bērziņa.
Pēc politologa Ivara Ījaba domām, teorētiski apspriežams risinājums vēlētāju aktivitātes palielināšanai būtu obligātā balsošana, kas ir spēkā Austrālijā un Beļģijā. Taču, ņemot vērā padomju laika pieredzi, šādas “piespiedu demokrātijas” metodes ieviešana Latvijā ir maz ticama, tādēļ līdzdalība vēlēšanās arī turpmāk būs atkarīga no katra vēlētāja attieksmes pret savu pilsoņa pienākumu.
Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis stāsta, ka arī šoreiz noteikti dosies balsot, lai gan viņa Rundāles novads ir viens no tiem, kuros politiskā konkurence ir minimāla, jo iesniegts tikai viens saraksts. “Uzskatu, ka piedalīties vēlēšanās ir svarīgi. Malā stāvēšana un pilnīgs nihilisms man šķiet bezatbildīga nostāja,” spriež Lancmanis. Viņš atzīst, ka lauku apvidos cilvēki uz vēlēšanām raugās citādi nekā lielpilsētās, kur vērojama nikna cīņa par varu. “Pašvaldību vēlēšanas nav partiju vēlēšanas, jo vismaz laukos vēlētāji balso par konkrētiem cilvēkiem.”
